Ogres novada domes deputāte, kura ir arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, Dace Kļaviņa gan pašvaldības domes komiteju sēdē, gan pēc nedēļas arī domes sēdē publiski apgalvoja, ka SIA «Ogres rajona slimnīca», saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, neatbilst slimnīcu tīkla noteiktajam profilam, strādā nekvalitatīvi, netiek galā ar savu saimniecību un jaunā slimnīcu tīkla reforma paredz būtiskas izmaiņas slimnīcas tālākajā darbībā. Gan slimnīcas vadība, gan kolektīvs par šiem apgalvojumiem pauž dziļu neizpratni un sašutumu, aicinot deputāti un VM otro augstāko amatpersonu atsaukt nepatiesos apvainojumus un publiski atvainoties.

Arī šogad otrais rudens mēnesis pensionāriem Latvijā nes gaidītas pārmaiņas – pensiju indeksāciju. Laikā, kad strauji pieaug dzīves dārdzība un ikmēneša ienākumos ir būtisks katrs eiro, ikgadējais pensiju pieaugums vecāka gadagājuma cilvēkiem sniedz kaut nelielu, bet tomēr taustāmu atbalstu. Lai gan pensiju indeksācija nespēj pilnībā atsvērt kopējā cenu pieauguma radītos izdevumus, daudzi seniori un cilvēki ar invaliditāti, īpaši mazo pensiju saņēmēji, tomēr ar lielām cerībām gaida šo papildinājumu savā ikdienas budžetā.

Ogrē jau vairākus gadus rūgušais konflikts starp uzņēmumu «TeleTower» un Ogres novada pašvaldību, šķiet, ir sasniedzis kulmināciju. Tiesa otrajā instancē ir lēmusi, ka 60 metru augstajam mobilo sakaru tornim Ogrē, Stirnu ielā 8, būs būt, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, kurus bija ņēmusi vērā pašvaldība, atsakot izdot būvatļauju torņa tapšanai.

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē, kas notika 18. septembrī, deputāti bez iebildēm un plašām diskusijām apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja jumta remontam. Lai gan balsojums bija vienprātīgs, izskanēja jautājums, kādēļ jau sākotnēji netika paredzēti visi nepieciešamie darbi un pilnu tāmes summu neiekļāva budžeta plānošanā. Uz to kodolīgi atbildēja pašvaldības Budžeta nodaļas vadītāja Silvija Velberga, atgādinot skarbo realitāti: «Budžetā nav tik daudz iespēju, cik ir vajadzību.»

Pirms kādiem četrdesmit gadiem Meņģeles vārds izskanēja pār visu Latviju. Tajā laikā ļoti populārais žurnāls «Liesma» publicēja plašu rakstu sēriju par Ogres rajona pašu tālāko vietu, ko tad sauca vēl par «Ogreslīčiem», bet kuras teritorijā esošais kolhozs nesa vārdu «Meņģele». Vienā no šiem rakstiem žurnālists, laikam gribēdams ienest savā vēstījumā mazliet jautrības, Meņģeli tika nosaucis par desas galu, ar to pasvītrodams, ka minētais ciems ir rajonā pēdējais un tālāk jau seko kaimiņu valdījums. Meņģelieši nebija apmierināti.