Latvijas mājsaimniecībās malka izsenis ir viens no iecienītākajiem apkures veidiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Ogres novadā malku kā kurināmo izmanto vairāk nekā 28 procenti iedzīvotāju, taču zaļās enerģijas aizstāvji aizvien biežāk pauž šaubas, vai biomasa – malka un šķelda – ir ilgtspējīgs resurss un vai nākotnē nebūtu jādomā par atteikšanos no šā kurināmā veida. Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā vēl līdz 2030. gadam. Taču laiks rit ātri.

Tuvojoties 2026. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jaunie Ogres novada saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli, daudzi īpašnieki sāk apzināties, kā tas ietekmēs viņu nepabeigtās būves. Dažiem tā ir gadiem atlikta mājas nodošana ekspluatācijā, citiem – negaidīti juridiski un finansiāli sarežģījumi. Kā šie jaunie noteikumi skars cilvēkus, kuriem dažādu iemeslu dēļ būvniecība ir ieilgusi? Dalāmies ar pieredzes stāstiem par reālām situācijām, ar kurām jau tagad saskaras īpašnieki Ogres novadā.

Frontes zonu Ukrainā un Ogres sadraudzības pilsētu Černihivu sasniedzis kārtējais ziedoto automašīnu konvojs no Latvijas. Šajā reizē ogrēniešu organizētajā palīdzības sūtījumā atradās arī medikamenti 60 000 eiro vērtībā. Uz Ukrainu aizgādātas 27 automašīnas – busi, džipi un frontē tik pieprasītie pikapi, uz kuriem iespējams uzmontēt smagos ložmetējus un citas ieroču sistēmas. Ziedotāji ir Ogres novada uzņēmēji, juristi, Ukrainas atbalstītāji no visas Latvijas. Gan publiski pazīstamas personas, gan gluži vienkārši cilvēki, kas atbalstu Ukrainai uztver kā savu pienākumu. Konvoju ceļā kā allaž vadīja novada mērs Egils Helmanis. Savukārt vienības, kas saņēma automašīnas, izvietotas Pakrovskā, Slovjanskā, Limanā, Sumu apgabalā.

Izpildot biedrības «Latvijas Mediju ētikas padome» Ētikas padomes atzinumā Nr. 1/2025 uzlikto pienākumu, laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» atvainojas Romualdam Vonsovičam par 2024. gada 15. novembrī publikācijā: «Brīvība ir tik trausla. Saruna zemzemē. Kolaboracionisms un kolaboracionisti» (autors Imants Vīksne) publicētajām ziņām, kas ceļ tam neslavu, aizskar tā godu un cieņu. Laikraksts un autors atzīst Ētikas padomes atzinumā minētos apsvērumus un pauž nožēlu par pieļauto kļūdu. Publikācija ir atsaukta 2024. gada 3. decembrī. Laikraksts pārpublicē biedrības «Latvijas Mediju ētikas padome» Ētikas padomes atzinumu pilnā apjomā. Atzinums lasāms ŠEIT

Laikraksta redaktors un publikācijas autors

Imants Vīksne

«Latvija no Eiropas skatu punkta ir droša vide,» tā, tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem, atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Vismaz arābu teroristu pie mums pagaidām nav, lai arī pāri zaļajai robežai Baltkrievijas un krievijas specdienestu savervētie noziedznieki cenšas tikt katru dienu. Iekšējās drošības problēmas pašlaik ir cieši saistītas ar ārējo apdraudējumu un karu. Iekšlietu ministrija ir atbildīgā par civilās aizsardzības organizēšanu valstī, un te tiek solīti daudzi jaunumi, kas gan 11 gadus pēc krievijas iebrukuma Ukrainā un 4. gadā pēc pilna mēroga kara varētu šķist novēloti. Taču kavējas arī Eiropa kopumā.

Ogres novadā ir 13 pirmsskolas izglītības iestādes, un viena no tām ir Lielvārdes bērnudārzs «Pūt vējiņi», ko šobrīd apmeklē 286 bērni. Pilsētā tā nav vienīgā pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītošanas vieta, daļa bērnu (ap 80), it īpaši tie, kuri dzīvo Avotu dzīvojamā rajonā, apmeklē Lielvārdes pamatskolas pirmsskolas grupas. Jau šogad tās no skolas telpām pārcelsies uz jauno ēku, kas plānota 120 audzēkņiem (sešas grupas). Savukārt «Pūt vējiņi» ēka ir celta pirms 40 gadiem un paredzēta 260 bērniem. Tiesa, ilgus gadus viņu skaits pārsniedza 300 un pat tuvojās 400, un grupas bija pārpildītas, dažā no tām bija pat vairāk nekā 30. Tagad, līdz ar jaunā dārziņa atvēršanu, pārapdzīvotība tam vairs nedraud. Vēl jo vairāk tāpēc, ka plānota arī Montessori pedagoģijā balstītas pirmsskolas programmas īstenošanas vieta Kaibalā, kas būs «Pūt vējiņi» paspārnē.