Jaunievēlētās Ogres novada pašvaldības domes pirmajā sēdē, kas lika noprast, ka darbs jaunajā sastāvā neritēs gludi, par mēru jau trešo sasaukumu pēc kārtas ievēlēts Egils Helmanis. Viņa vietnieks ir Andris Krauja, kurš izkonkurēja otru kandidātu – Raivi Ūzulu. E. Helmani amatam virzīja Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) savā kopīgajā sarakstā. Kā otrs kandidāts tika izvirzīts Latvijas Reģionu apvienības deputāts Rūdolfs Kudļa. Par E. Helmani balsoja 14 deputātu, pret bija deviņi. R. Kudļu attiecīgi atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija 14.

Straujiem soļiem tuvojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Bez dziesmas un dejas svētkos notiks dažādi citi notikumi un pasākumi. Tostarp arī gaidāms kokļu mūzikas koncerts «Dzīslojums» Dailes teātrī. Man arī šogad būs tas gods spēlēt koncertā «Dzīslojums». Šis ir personisks stāsts – pirmajā personā. Dziesmu un deju svētkos piedalos jau no piektās klases. Pirmā pieredze man bija ar deju kolektīvu Daugavas stadionā, tomēr pārējos gadus biju uzticīga kokļu mūzikas koncertiem. Bet nu ir pienākusi tā diena, kad būs mani pēdējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tāpēc šis gads un gatavošanās svētkiem ir bijusi ļoti īpaša un stresa piepildīta.

Spēkā esošais pedagogu darba samaksas modelis «nauda seko skolēnam» sevi ir izsmēlis, tas nav taisnīgs pret daudziem skolotājiem gan reģionos, gan Rīgā. Lai situāciju uzlabotu, plānots ieviest jaunu finansēšanas modeli «programma skolā», proti, nauda sekos konkrētai izglītības programmai, bet ar nosacījumu, ka pašvaldībām jāsakārto skolu tīkls, lai izpildītu minimālo skolēnu skaita kritēriju klašu grupās atkarībā no skolas atrašanās vietas. “Ogres Vēstis Visiem” skaidro, kā jaunais modelis ietekmēs situāciju mūsu novada skolās.

Ogres mūsdienu deju studijas GMD vadītāja Anete Vanceviča ir gandarīta, ka kopā ar 24 saviem dejotājiem jau nākammēnes būs vieni no plaši pārstāvētā Ogres novada dalībniekiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Pirms astoņiem gadiem mūsdienu deja pirmo reizi tika eksperimentāli iekļauta svētku repertuārā.

Esam spējuši saglabāt Jāņu svinēšanas tradīcijas cauri gadu simtiem. Tās aizvien saistās ar rituāliem, kuru nozīmi, iespējams, vairs nezinām. Tomēr mēs tos ievērojam un atkārtojam, padarot Jāņu tradīcijas par latvieša kodu. Latviešu kopienas vismaz pāris desmitos valstu turpina svinēt šos prieka un līksmības svētkus. Nav daudz tādu svētku, kuros var no sirds izpriecāties, un Jāņi ir tieši tādi. Nakti no 23. uz 24. jūniju ierasts svinēt dabā, draugu vai radu pulkā, tiek kurināts ugunskurs, ēsts, dziedāts un dejots. Un, pat ja līst kā pa Jāņiem, tad patiesu jāņabērnu slapjums nenobiedēs. Lai lustīga līgošana!