Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldību administratīvās komisijas, kas Latvijā joprojām darbojas koleģiālā sastāvā, ir laikietilpīgas, dārgas un neuzlabo lēmumu kvalitāti. Atceļot šo novecojušo modeli, pašvaldības ik gadu varētu ietaupīt vairāk nekā 1,12 miljonu eiro, vienlaikus paātrinot lietu izskatīšanu un mazinot birokrātisko slogu gan iestādēm, gan iedzīvotājiem. Administratīvo komisiju likvidēšana varētu notikt tuvāko divu gadu laikā.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks atkal klāt, un līdz ar to – arī vēlme dāvāt prieku tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Jau divpadsmito gadu pēc kārtas ogrēniete Liene Vaskāne sadarbībā ar Ogres novada Sociālo dienestu aicina iedzīvotājus kļūt par slepenajiem Ziemassvētku rūķiem, piedaloties labdarības akcijā «Shoe Box 2025».Tās mērķis ir sagādāt dāvanas Ogres novada jauniešiem, vientuļajiem senioriem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē ceturtdien iekļauts jautājums, kas politiskajai opozīcijai sāp jau kopš pirmās šī sasaukuma darbadienas – Egils Helmanis. Sēdes darbakārtībā tas ir pēdējais noslēdzošais 27. punkts: Par Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa atbrīvošanu no amata. Ziņo Dace Kļaviņa. Dace Kļaviņa ir partijas «Jaunā Vienotība» deputāte, kas visvairāk vēlas atbrīvot no amata Helmani, tādēļ ir īpaši iedziļinājusies viņa atbrīvošanā.

Vēl pagājušajā gadā vairums eiropiešu eirobarometra pētījumā par lielāko draudu sev un pasaulei atzina klimata pārmaiņas. Šobrīd situācija mainās, jo krievi var atnākt ātrāk, nekā klimats mainīties. Eiropas Savienība, lai arī cik lēnīga un viedokļu daudzveidību mīloša, šobrīd transformē savu ekonomiku un prioritātes kara režīmā. Tas ir sarežģīti, jo kopumā naudas jaunajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam būs mazāk, donorvalstu dāsnums izsīkst, pārbarotā lauksaimniecības nozare nevēlas atdot ne centa, un arī dalībvalstu saites ar krieviju joprojām saglabājas pārāk ciešas. Jo tā ērti. Bet vairs ne uz ilgu.

Šogad mūžībā devās dziedātājs un dziesmu autors Ilmārs Dzenis – cilvēks, kura balss kļuva par simbolu vairāku paaudžu cerībām. Viņš nebija tikai dziedātājs trimdā, viņš bija balss, kas atgādināja par to Latviju, kāda tā bija pirms padomju okupācijas. Kad dzimtene bija zaudēta, Ilmāra Dzeņa balss kļuva par apliecinājumu, ka Latvija dzīvo cilvēku sirdīs. Viņa dziesmas, latviski izdziedātas ar šarmantu akcentu, veļot burtus mīksti, kā mīklu mīcot, bija kā tilts starp svešumā izkaisītajiem tautiešiem. Un vēlāk – tilts no trimdas uz Latviju. Ilmārs Dzenis kļuva par leģendu nevis ar spožiem skatuves efektiem, bet ar savu cilvēcību, vienkāršību, sirsnību. Viņš dziedāja tā, ka klausītājs juta – šī balss dzied tieši viņam. Tas padarīja viņu par tautas dziedātāju. Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā viņam ir veltīts šķirklis.