5. augustā ap deviņiem no rīta saņemta informācija, ka Lielvārdē, Ķiršu ielā, klaiņo liela auguma vācu aitu šķirnes suns. Ierodoties norādītajā adresē, policisti sastapa izsaucēju, kura norādīja uz liela auguma suni. Pārrunu laikā ieradās dzīvnieka saimnieks. Viņš paskaidroja, ka bērni aizmirsuši aizvērt īpašuma vārtus, tādēļ suns izkļuvis ārā. Iepriekš suns neesot klaiņojis. Dzīvnieka saimniekam izteikts mutisks aizrādījums.
No 6. līdz 12. augustam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Elza, Ričards, Amēlija, Olivers, Eleonora, Adele, Lūkass, Eva Lea, Alvis, Marks, Marsels.
Lai runātu, jāzina, kas ir kas. Loģisks nosacījums. Vēlēšanu aģitācija visu sajauc tā, ka cēloņi mainās ar sekām, pareizs solis tiek iestāstīts par aplamu un otrādi. Miglu sapūš interešu apstākļi. Vecie buki savu ievārīto piesien jaunajai koalīcijai, īpaši premjeram Andrim Kulbergam – kā nespēju daudzu gadu sastrādāto jezgu salabot pāris mēnešos. Moralizē, moralizē.
Importa aizliegums no Krievijas, protams, ir slavējama lieta, bet, kamēr internets un masu mediji būs pilni ar plastisko operāciju nomocītās Pugačovas un Galkina bildēm, tikmēr dzīvosim izslavētajā krievu pasaulē.
Šis nav populārs viedoklis. Drīzāk tāds, ko kurn pa kaktiem. Uz citu tautsaimniecības nozaru fona vienai nozarei – lauksaimniecībai – tiek piešķirtas ekskluzīvas priekšrocības. Un te sen jau vairs nav runa par apstākļiem pēc 2. pasaules kara, kad pārtikas ražošanai bija absolūti eksistenciāla nozīme un to vajadzēja subsidēt Eiropas izdzīvošanai.
Dažās vietās Amerikā un Eiropā jūras krastu ģeoloģiskajos slāņos atrod vairākus metrus biezus jūras gliemežvāku, ūdensdzīvnieku kaulu un zivju asaku slāņus. Pētnieki tos sauc par aizvēsturisko cilvēku ēdienu atkritumu kaudzēm. Tie cilvēku senči sirmā senatnē, kas dzīvojuši jūras piekrastē, kad tiem gribējies ēst, gājuši uz jūru un tur mielojušies ar austerēm, citiem gliemežiem un dažādām zivīm, tādu tur bijis liels daudzums pēc jūras ūdeņa atkāpšanās. To kustoņu ēdamās daļas uz vietas notiesājuši, bet nelietojamās čaulas un asakas turpat nometuši. Tā kā tas atkārtojies gadu simtiem un varbūt tūkstošiem, tad ar laiku no tām ēdienu atliekām sakrājušās milzu grēdas.
Nav zināms, kas teicis patiesāk, īstāk, bet dižgaru secinājums viens un tas pats: ja māksla radīta savam laikam, tā der visiem laikiem. Arī mēs esam sava laikmeta ļaudis, un mūsu atspulgi derēs šodienas un nākamības ūdeņiem. Iespējams, tieši šāda iemesla dēļ Ķeipenes Tautas nama vadītāja Inese Daugaviete jau pirms 19 gadiem iedibinājusi sava pagasta, novada, visas Latvijas kultūras un mākslas cienīgu «brendu» ar pamatotu nosaukumu – «laikmetīgā māksla», kas gaumīgi iet roku rokā ar ik vasariņas gleznotāju plenēriem Ķeipenē.
Par Vilni rakstīt viegli, jo lielais darbu, atmiņu tvērums daudzās līnijās ielāgojies galvā. Taču pateikt galveno, izstaigāt viņa lielās Būtības ceļus nav viegli. Šajā 2026. gadā paiet jau 25 gadi, kopš Vilnis Sirsonis ir pagasta vadītājs: līdz 2009. gadam Ķeipenes pagasta padomes priekšsēdētājs, pēc pievienošanās Ogres novadam pagasta pārvaldes vadītājs. Vieniem labsirdīgas intonācijas pagastvecis, citiem vienkārši pagasta Vilnis. Nepārteicos – 25 gadi, ceturtdaļa no gadu simteņa.
Šī kūdras ieguves sezona Latvijā vērtējama labāk nekā iepriekšējā. Pēc pagājušā gada krīzes nozarei joprojām ir svarīgi atjaunot kūdras krājumus, taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja daba pietiekami ilgi ļauj strādāt labvēlīgos apstākļos. Vienlaikus pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc profesionālajiem substrātiem, kas rada iespējas arī Latvijas ražotājiem.
Lauksaimniecība Latvijā šobrīd piedzīvo sarežģītu periodu. Nozari ietekmē gan arvien biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, gan Eiropas Savienības Zaļā kursa prasības, kas lauksaimniekiem uzliek arvien jaunus pienākumus un ierobežojumus. Īpaši sarežģītā situācijā nonākušas mazās un vidējās saimniecības, kurām pielāgoties jaunajiem nosacījumiem ir daudz grūtāk nekā lielajiem uzņēmumiem.
Ogres novada mazie un vidējie uzņēmumi no 24. augusta var pieteikties valsts atbalstam energoefektivitātei ar kapitāla atlaidi. AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» paplašina uzņēmējdarbības zaļināšanas programmu, un pieteikumiem no reģioniem, tostarp Ogres novada, pirmās 60 darbdienas būs prioritāte. Programmas paplašinājumam kopumā pieejami papildu 7,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un kapitāla atlaide var sasniegt līdz pat 30% no aizdevuma summas.
