15. augustā konstatēts, ka M. Ogrē, Dravnieku ielā, nepamatoti izsaukusi policiju it kā saistībā ar ģimenes konfliktu. Sieviete regulāri veic šādus zvanus, zvanot uz ārkārtas tālruni 112. Ierodoties adresē, Valsts policijas darbiniekiem ik reizi nākas konstatēt, ka izsaucēja ir stiprā alkohola reibumā, informācija par ģimenes konfliktu neapstiprinās, sieviete no medicīniskās palīdzības atsakās un vēlas palikt dzīvoklī kopā ar dzīvesbiedru. Uzsākts administratīvais process.
No 13. līdz 19. augustam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Grēta, Aleina Amina, Teodors, Jēkabs, Gustavs, Kurts, Mimūna, Maikls.
Valdība lūgs Saeimai deleģējumu piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» papildu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Lai runātu, jāzina, kas ir kas. Loģisks nosacījums. Vēlēšanu aģitācija visu sajauc tā, ka cēloņi mainās ar sekām, pareizs solis tiek iestāstīts par aplamu un otrādi. Miglu sapūš interešu apstākļi. Vecie buki savu ievārīto piesien jaunajai koalīcijai, īpaši premjeram Andrim Kulbergam – kā nespēju daudzu gadu sastrādāto jezgu salabot pāris mēnešos. Moralizē, moralizē.
Importa aizliegums no Krievijas, protams, ir slavējama lieta, bet, kamēr internets un masu mediji būs pilni ar plastisko operāciju nomocītās Pugačovas un Galkina bildēm, tikmēr dzīvosim izslavētajā krievu pasaulē.
Dažās vietās Amerikā un Eiropā jūras krastu ģeoloģiskajos slāņos atrod vairākus metrus biezus jūras gliemežvāku, ūdensdzīvnieku kaulu un zivju asaku slāņus. Pētnieki tos sauc par aizvēsturisko cilvēku ēdienu atkritumu kaudzēm. Tie cilvēku senči sirmā senatnē, kas dzīvojuši jūras piekrastē, kad tiem gribējies ēst, gājuši uz jūru un tur mielojušies ar austerēm, citiem gliemežiem un dažādām zivīm, tādu tur bijis liels daudzums pēc jūras ūdeņa atkāpšanās. To kustoņu ēdamās daļas uz vietas notiesājuši, bet nelietojamās čaulas un asakas turpat nometuši. Tā kā tas atkārtojies gadu simtiem un varbūt tūkstošiem, tad ar laiku no tām ēdienu atliekām sakrājušās milzu grēdas.
Nav zināms, kas teicis patiesāk, īstāk, bet dižgaru secinājums viens un tas pats: ja māksla radīta savam laikam, tā der visiem laikiem. Arī mēs esam sava laikmeta ļaudis, un mūsu atspulgi derēs šodienas un nākamības ūdeņiem. Iespējams, tieši šāda iemesla dēļ Ķeipenes Tautas nama vadītāja Inese Daugaviete jau pirms 19 gadiem iedibinājusi sava pagasta, novada, visas Latvijas kultūras un mākslas cienīgu «brendu» ar pamatotu nosaukumu – «laikmetīgā māksla», kas gaumīgi iet roku rokā ar ik vasariņas gleznotāju plenēriem Ķeipenē.
Par Vilni rakstīt viegli, jo lielais darbu, atmiņu tvērums daudzās līnijās ielāgojies galvā. Taču pateikt galveno, izstaigāt viņa lielās Būtības ceļus nav viegli. Šajā 2026. gadā paiet jau 25 gadi, kopš Vilnis Sirsonis ir pagasta vadītājs: līdz 2009. gadam Ķeipenes pagasta padomes priekšsēdētājs, pēc pievienošanās Ogres novadam pagasta pārvaldes vadītājs. Vieniem labsirdīgas intonācijas pagastvecis, citiem vienkārši pagasta Vilnis. Nepārteicos – 25 gadi, ceturtdaļa no gadu simteņa.
Vēja parku attīstība Latvijā pēdējos gados uzņēmusi apgriezienus, un līdz ar to sabiedrībā dabas un putnu aizstāvji arvien skaļāk uzdod jautājumus, vai un kā tiek domāts par Latvijā sastopamo putnu sugu aizsardzību. Lai noskaidrotu, kā vēja parku plānošanā un darbībā tā tiek nodrošināta, uz sarunu aicinājām Kristīni Eglīti, AS «Latvenergo» Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāju.
Šī kūdras ieguves sezona Latvijā vērtējama labāk nekā iepriekšējā. Pēc pagājušā gada krīzes nozarei joprojām ir svarīgi atjaunot kūdras krājumus, taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja daba pietiekami ilgi ļauj strādāt labvēlīgos apstākļos. Vienlaikus pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc profesionālajiem substrātiem, kas rada iespējas arī Latvijas ražotājiem.
Lauksaimniecība Latvijā šobrīd piedzīvo sarežģītu periodu. Nozari ietekmē gan arvien biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, gan Eiropas Savienības Zaļā kursa prasības, kas lauksaimniekiem uzliek arvien jaunus pienākumus un ierobežojumus. Īpaši sarežģītā situācijā nonākušas mazās un vidējās saimniecības, kurām pielāgoties jaunajiem nosacījumiem ir daudz grūtāk nekā lielajiem uzņēmumiem.
