28. jūlijā saņemta informācija par sievieti, kura Ogrē, Melleņu ielas apkārtnē, bez pavadām palaidusi izskrieties divus dobermaņa šķirnes suņus un neņem vērā apkārtējo aizrādījumus. Zilajos kalnos policijas darbinieki sastapa minēto sievieti ar diviem suņiem, kuri bija bez pavadas. Ieraugot policistus, sieviete pasauca suņus pie sevis. Viņai izskaidrots, ka sabiedriskā vietā suņi jāved pavadā. Sieviete savu vainu atzina un apsolīja turpmāk suņus pastaigā vest tikai pavadās.
No 23. līdz 29. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Gustavs, Lilija, Markuss, Kristiāns Kārlis, Petra Mila, Everts, Sāra Džeina, Marta, Nadīna, Kurts, Emma, Nikolass.
It kā saprotams, kas ir cilvēks un cilvēcība. Paši jēdzieni «cilvēks», «cilvēcība» ir iesakņojušies mūsu apziņā kā kaut kas labs, gaišs un uz cēlām īpašībām balstīts. Dzirdot šos jēdzienus, pirmajā brīdī nenāk prātā, ka ir arī slikts cilvēks un viņa darbi necilvēcīgi. Asinis stindzina senā atziņa, ka cilvēks ir ļaunāks par zvēru, kad viņš kļūst par zvēru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis resorisko pārbaudi par iespējamu Ogres novada pašvaldības amatpersonu prettiesisku rīcību, saņemot informāciju no Valsts kontroles. Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja uzsver, ka pašvaldības rīcībā pašlaik nav informācijas par to, kuros projektos ieguldītie līdzekļi atzīti par neatbilstoši izlietotiem.
Pēc gadu ilgušas revīzijas Ogres novada pašvaldībā Valsts kontrole konstatējusi, ka neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoti 434 000 eiro. Ogres novada pamatbudžeta izdevumi šogad tiek lēsti gandrīz 136 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka neatbilstošu tēriņu apjoms pret pašreizējo budžetu nesasniedz pat statistiski nozīmīgo 1% robežu. Tie ir tikai 0,32%, un uz valsts kopējā fona šāds rādītājs vērtējams drīzāk kā izcils. Turklāt jāņem vērā, ka būtiskās pozīcijās novada dome arī pēc Revīzijas ziņojuma stāšanās spēkā nepiekrīt, piemēram, attiecībā uz maksājumiem par ūdeni, kas, pēc revidentu domām, esot pārāk zemi. Taču pašvaldība nav privāts biznesa kantoris, un tai jāpilda arī sociālās funkcijas, rūpējoties par iedzīvotājiem.
Par labu tradīciju kļuvusi savu svētku svinēšana ne vien pilsētās, bet arī ikvienā pagastā, kur organizatoru, svētku gatavotāju, atbalstītāju entuziasms virmo ik ielā, ik sētā, ik mājā, pašvaldības iestādē. Tieši tādi – it kā mazāki svētki – nereti izvēršas dabiski, īsti un, savējo sirds sildīti, izvēršas lieli, jūtīgi un grandiozi. Tieši tādus šai jūlijā piedzīvojām un tiem līdzi jutām Madlienā.
Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.
Viena no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ikdienas darba jomām ir dzīvnieku labturības kontrole – sākot ar neatbilstošu dzīvnieku turēšanu, nelegālu pavairošanu, suņu uzbrukumiem un beidzot ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, kura pārziņā ir arī Ogres filiāle, skaidro, ka daļa no šīm funkcijām tagad nonākusi Pašvaldības policijas pārziņā.
Atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» ekspluatācijā nodevis saules paneļu parku, kas papildina uzņēmuma atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitāti un stiprina ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Parks izbūvēts uzņēmuma teritorijā Rumbulā – starp siltumnīcām un darbnīcu zonu. Uzņēmums uzsver, ka tā misija nemainās – «īstenot mūsdienīgu un resursefektīvu atkritumu apsaimniekošanu, enerģijas ieguvi un veicināt sabiedrības informētību un izpratni par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aprites ekonomiku».
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, iepriekš publikācijā aplūkojām reitingu līderu piedāvājumu vides un klimata jomā. Secinājām, ka jaunajā darba cēlienā tā vairs netiek izskatīta kā nozīmīga prioritāte, bet tikai Eiropas Savienības prasību un finansējuma avots. Taču vadošajam partiju piecniekam uz papēžiem min vēl citas partijas, un tās arī aplūkosim. Saskaņā ar pētījumu centra SKDS jūnija reitingu pētījumu 25,4% vēlētāju vēl nezina, par ko balsot, bet 12% nepiedalīsies.
Azbestu saturošais šīferis, kas vēl joprojām Latvijā redzams uz neskaitāmu ēku jumtiem, reiz bija bezgala populārs – vecāko paaudžu cilvēki bija raduši to izmantot ne tikai māju un šķūņu jumtu izbūvē, bet arī lai veidotu puķu dobju vai dārzu kontūras. Tagad teju katram zināms, ka šis materiāls, ko aizliegts izmest sadzīves atkritumos vai nodot kopā ar parastajiem būvgružiem, ir viens no bīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem.
