27. jūlijā ap pulksten 23 Pašvaldības policija saņēma informāciju, ka pieturvietā pie kādām mājām Krapes pagastā atrodas bezvēsts pazudis jaunietis. Ierodoties autobusa pieturā «Krapes krustojums», policijas darbinieki sastapa jaunieti un pārbaudīja viņa personas datus. Apstiprinājās, ka viņš patvaļīgi aizgājis no Krīzes centra un ir izsludināts bezvēsts meklēšanā. Jaunietis nodots Valsts policijas darbiniekiem.
No 23. līdz 29. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Gustavs, Lilija, Markuss, Kristiāns Kārlis, Petra Mila, Everts, Sāra Džeina, Marta, Nadīna, Kurts, Emma, Nikolass.
Laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» ir saņēmis biedrības «Latvijas Mediju ētikas padome» pieprasījumu sniegt paskaidrojumus par laikraksta 21. jūlija publikāciju «Novadnieki pošas uz Saeimu». Sūdzību par rakstu iesniegusi deputāta kandidāte Gita Plaude no prokremliskā saraksta «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši».
It kā saprotams, kas ir cilvēks un cilvēcība. Paši jēdzieni «cilvēks», «cilvēcība» ir iesakņojušies mūsu apziņā kā kaut kas labs, gaišs un uz cēlām īpašībām balstīts. Dzirdot šos jēdzienus, pirmajā brīdī nenāk prātā, ka ir arī slikts cilvēks un viņa darbi necilvēcīgi. Asinis stindzina senā atziņa, ka cilvēks ir ļaunāks par zvēru, kad viņš kļūst par zvēru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis resorisko pārbaudi par iespējamu Ogres novada pašvaldības amatpersonu prettiesisku rīcību, saņemot informāciju no Valsts kontroles. Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja uzsver, ka pašvaldības rīcībā pašlaik nav informācijas par to, kuros projektos ieguldītie līdzekļi atzīti par neatbilstoši izlietotiem.
Par Vilni rakstīt viegli, jo lielais darbu, atmiņu tvērums daudzās līnijās ielāgojies galvā. Taču pateikt galveno, izstaigāt viņa lielās Būtības ceļus nav viegli. Šajā 2026. gadā paiet jau 25 gadi, kopš Vilnis Sirsonis ir pagasta vadītājs: līdz 2009. gadam Ķeipenes pagasta padomes priekšsēdētājs, pēc pievienošanās Ogres novadam pagasta pārvaldes vadītājs. Vieniem labsirdīgas intonācijas pagastvecis, citiem vienkārši pagasta Vilnis. Nepārteicos – 25 gadi, ceturtdaļa no gadu simteņa.
Par labu tradīciju kļuvusi savu svētku svinēšana ne vien pilsētās, bet arī ikvienā pagastā, kur organizatoru, svētku gatavotāju, atbalstītāju entuziasms virmo ik ielā, ik sētā, ik mājā, pašvaldības iestādē. Tieši tādi – it kā mazāki svētki – nereti izvēršas dabiski, īsti un, savējo sirds sildīti, izvēršas lieli, jūtīgi un grandiozi. Tieši tādus šai jūlijā piedzīvojām un tiem līdzi jutām Madlienā.
Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.
Līdzīgi kā pagājušajā rudenī kurināmā tirgus atkal uzkarsis, un tas noticis pamatā pārpircēju vainas dēļ. Viņi iepērk granulas vairumā, pārslogojot ražotņu jaudas. Tikmēr iedzīvotājiem nākas pārmaksāt vai atlikt kurināmā sagādi uz pēdējo brīdi pirms apkures sezonas sākuma, bažās, ka viņiem vienkārši var nepietikt.
Atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» ekspluatācijā nodevis saules paneļu parku, kas papildina uzņēmuma atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitāti un stiprina ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Parks izbūvēts uzņēmuma teritorijā Rumbulā – starp siltumnīcām un darbnīcu zonu. Uzņēmums uzsver, ka tā misija nemainās – «īstenot mūsdienīgu un resursefektīvu atkritumu apsaimniekošanu, enerģijas ieguvi un veicināt sabiedrības informētību un izpratni par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aprites ekonomiku».
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, iepriekš publikācijā aplūkojām reitingu līderu piedāvājumu vides un klimata jomā. Secinājām, ka jaunajā darba cēlienā tā vairs netiek izskatīta kā nozīmīga prioritāte, bet tikai Eiropas Savienības prasību un finansējuma avots. Taču vadošajam partiju piecniekam uz papēžiem min vēl citas partijas, un tās arī aplūkosim. Saskaņā ar pētījumu centra SKDS jūnija reitingu pētījumu 25,4% vēlētāju vēl nezina, par ko balsot, bet 12% nepiedalīsies.
