Šis būtu labs piemērs, kā, īstenojot savus specifiskos mērķus, divas šķietami nesaistītas nozares vienojas kopīgai rīcībai. Jūlijā Latvijā norisinājās plašs starptautisks seminārs «Purvu loma klimata pārmaiņu mazināšanā un aizsardzībā», pulcējot klimata, dabas aizsardzības, hidroloģijas, militārās drošības un politikas plānošanas ekspertus. Semināru organizēja Latvijas Universitāte, NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centrs, mūsu Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki. Kopumā seminārā piedalījās ap 100 dalībnieku no trīspadsmit NATO dalībvalstīm un visvisādām iestādēm, kurām interesē vides joma un karš.

Švamme krievu atbaidīšanai

Diskusiju centrālais objekts ir purvs un tā nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, ekosistēmu atjaunošanā un valsts aizsardzības stiprināšanā. Vēsturē ir atrodami daudzi hrestomātiski piemēri, kā purvā apslīkst zirgi, kaujas mašīnas un karošana nevedas nevienai no pusēm. Sākot no Napoleona atkāpšanās 1812. gadā līdz Pripetes purvu lomai Otrajā pasaules karā un dambju spridzināšanai Ukrainā 2022. gadā, kas ļāva nosargāt Kijivu. Arī mūsu pašu vēsturē ir cīņas purvos. Tīreļpurvs, Stompaku purvs. Tur grūti bija visiem. Purva kūdras blīvums un mitrums nosaka tā caurlaidību militārajai tehnikai – no mehanizētas pārvietošanās līdz pilnīgi neizbraucamām zonām. Mitrāji rada dabiskus prettanku šķēršļus un ierobežo pretinieka manevra iespējas, taču vienlaikus apgrūtina arī pašu spēku loģistiku un pārvietošanos. Tāpēc, sagaidot krievijas tālāku agresiju, civilizētās pasaules armijas domā, kā izmantot Austrumeiropas purvus ienaidnieka likvidācijai. Ja krievi nāk, lai noslīkst vai iekrīt lamatās.

Kāda tad īsti ir saistība purviem ar valsts aizsardzības interesēm, to «Ogres Vēstīm Visiem» plašāk skaidro militārais eksperts, portāla «Varabungas» vadītājs Mārtiņš Vērdiņš un uzņēmuma «Latvijas Valsts meži» vides projektu vadītājs Helmuts Hofmanis. Vērdiņš zina visu ko par karošanu, Hofmanis par purviem. Vienkāršoti runājot, purvs ir sūklis, kas uzņem sevī ūdeni, kad ir lietavu laiks, un atdod, kad ir sausums. Tas mazina ekstrēmu laikapstākļu ietekmi un tādējādi amortizē klimata pārmaiņas. Plus veselīgs purvs uzņem ogļskābo gāzi CO2, savukārt pēc kūdras ieguves neatjaunots purvs ir CO2 izplatītājs. Par projektiem, kas saistīti ar ogļskābās gāzes apkarošanu un klimata dzesēšanas aktivitātēm, Eiropas Savienība maksā bargu naudu. Un pēdējos pāris gados jau vairākos nosusinātos Latvijas purvos ir atkal aizrakti meliorācijas grāvji, aizbērti dīķi un pacelts ūdens līmenis. Tas šobrīd ir Eiropas vides finansējuma trends, ko apgūst arī valsts uzņēmums «Latvijas Valsts meži».

30 purvi tiek atjaunoti

Pašlaik purvi tiek atjaunoti septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Zemgalē, Vidzemē. Bet turpmākajos plānos ir vēl 23 vietas, tostarp arī Latgalē un pierobežā. Vides eksperts Hofmanis stāsta, ka tie ir tādi purvi, kuru stāvoklis vairs nav labs vai arī tas pasliktinās. Tajā skaitā vecas kūdras ieguves vietas. Padomju okupācijas laikā purvi tiklab tika sagatavoti izstrādei, bet tā nenotika. Taču purvs šādas sagatavošanas dēļ izsusēja. Dzīvotnes aizgāja bojā. Tagad hidroloģiskais režīms tiek atjaunots, lai purvs atkal darbotos kā gudrs sūklis. Un tas interesē arī armiju, jo krievijas un Baltkrievijas pierobeža ir bagāta ar mitrām zemēm un purviem. NBS pārstāve Maija Zviedre apstiprina, ka purvu atjaunošana pierobežas teritorijās ir apspriesta un tā sniegtu atbalstu valsts aizsardzības plānam. Cita lieta, ka armijai tā zeme nepieder un iniciatīva veikt šādas darbības var nākt vienīgi no īpašnieka. Piemēram, «Latvijas Valsts mežiem». Tie savus purvu atveseļošanas plānus arī saskaņos ar NBS, jo tā prasa MK noteikumi.

Veids, kā kanalizēt ienaidnieku

Detaļās par konkrētiem risinājumiem valsts aizsardzības interesēs runāts netiek, jo šī informācija, protams, interesē arī krieviju. Taču vispārīgi purva kā prettanku ieroča ideju mums pakomentēja militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš. Purvs un tanks ir nesavienojami jēdzieni, tāpēc neviens daudzmaz domājošs karaspēks labprātīgi ar tanku purvā nelīdīs. Un tā ir iespēja kanalizēt, jebšu aizvadīt ienaidnieku tai virzienā, uz to vietu, kur mēs viņu varam ērti likvidēt. Kā pa tādu kanalizācijas cauruli. Otra purvu funkcija būtu saīsināt frontes līniju un attiecīgi – visu veidu karošanas resursu patēriņu. Sākot no lādiņiem un degvielas, beidzot ar karavīriem.

Protams, mūsdienu karā ārkārtīgi lielu nozīmi spēlē visu veidu robotizētās sistēmas. Droni gaisā, droni krūmos, droni ūdenī. Visvairāk gaisā. Netrūkst tādu dīvānekspertu, kas konvencionālo kaujas tehniku noraksta pavisam. Sak, kādi tanki, kāda artilērija, tagad tikai droni svarīgi. Taču tā gluži nav. Karošanai īpatnība tāda, ka no gaisa var uzbrukt, taču teritoriju nevar kontrolēt. Uz zemes ir jābūt zābakiem. Piemēram, amerikāņiem karā ar Irānu pagalam nevedas, jo pietrūkst sauszemes operāciju. No gaisa nomētā ar bumbām, raķetēm, granātām, atlūzām, bet, ja apakšā publikai ir liela izturība un ciestspēja, teritorijas kontroli pārņemt nav iespējams. Jābrauc arī tankiem. Un te nu latvju purvi būtu īsteni labs pretlīdzeklis.

Cits jautājums, vai purvu ierīkošana un atjaunošana finālā neizrādīsies tikai līdzeklis to pašu Eiropas fondu apguvei un vides aprūpei. No militārā viedokļa ir ļoti svarīgi šķēršļus salikt tieši tajās vietās, kur ienaidnieks nedrīkst nākt, paredzot, kur viņš virzīsies tālāk, lai šķērsli apietu. Attiecīgi šādā Latgales pierobežas pārpurvošanas projektā purvi ir jāsašķiro pēc svarīguma valsts aizsardzības kontekstā. Ja tas netiks darīts, tad tā būs tikai CO2 naudas apgūšana ar zināmu piešprici klimata pārmaiņu amortizēšanai. Jo arī krievi vēro visu, ko darām pierobežā. Visu, ko darām.

PURVI LATVIJĀ
Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradnes, un pēc purvu digitalizācijas to kopējā platība tiek lēsta 970 000 hektāru apjomā, kas ir 15% no Latvijas teritorijas. Lielā daļā vēsturisko kūdrāju ir veikta ūdens novadīšana. Tipiska kūdras ieguves vieta ir nosusināta, ar meliorācijas un pievedceļu tīklu – tieši šo infrastruktūru, pārskatot un daļēji slēdzot, var pakāpeniski pārvērst par slapju šķērsli. Latvijā jau ir ieviestas izstrādāto purvu rekultivācijas shēmas – renaturalizācija, paludikultūras, ūdenskrātuves, apmežošana –, kas ļauj izvēlēties militāri un ekoloģiski racionālāko variantu konkrētai vietai.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments