Saņemta informācija, ka laika periodā no 23. līdz 29. jūlijam Ogrē, Mālkalnes prospektā, personai izkrāpti 4250 eiro. Savukārt 29. jūlijā kāda cita persona Ogres novadā interneta vidē it kā apmeklējusi Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapu, lai nomaksātu sodu, izmantojusi savu bankas lietotni, un rezultātā no personas naudas konta noņemti 2500 eiro. Pirms kādā mājaslapā ievadīt savus bankas konta piekļuves datus, likumsargi aicina rūpīgi pārbaudīt, vai minētā mājaslapa tiešām pieder uzņēmumam, kuram vēlaties veikt pārskaitījumu. Abos gadījumos uzsākts kriminālprocess.
Šis nav populārs viedoklis. Drīzāk tāds, ko kurn pa kaktiem. Uz citu tautsaimniecības nozaru fona vienai nozarei – lauksaimniecībai – tiek piešķirtas ekskluzīvas priekšrocības. Un te sen jau vairs nav runa par apstākļiem pēc 2. pasaules kara, kad pārtikas ražošanai bija absolūti eksistenciāla nozīme un to vajadzēja subsidēt Eiropas izdzīvošanai.
Laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» ir saņēmis biedrības «Latvijas Mediju ētikas padome» pieprasījumu sniegt paskaidrojumus par laikraksta 21. jūlija publikāciju «Novadnieki pošas uz Saeimu». Sūdzību par rakstu iesniegusi deputāta kandidāte Gita Plaude no prokremliskā saraksta «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši».
It kā saprotams, kas ir cilvēks un cilvēcība. Paši jēdzieni «cilvēks», «cilvēcība» ir iesakņojušies mūsu apziņā kā kaut kas labs, gaišs un uz cēlām īpašībām balstīts. Dzirdot šos jēdzienus, pirmajā brīdī nenāk prātā, ka ir arī slikts cilvēks un viņa darbi necilvēcīgi. Asinis stindzina senā atziņa, ka cilvēks ir ļaunāks par zvēru, kad viņš kļūst par zvēru.
Par Vilni rakstīt viegli, jo lielais darbu, atmiņu tvērums daudzās līnijās ielāgojies galvā. Taču pateikt galveno, izstaigāt viņa lielās Būtības ceļus nav viegli. Šajā 2026. gadā paiet jau 25 gadi, kopš Vilnis Sirsonis ir pagasta vadītājs: līdz 2009. gadam Ķeipenes pagasta padomes priekšsēdētājs, pēc pievienošanās Ogres novadam pagasta pārvaldes vadītājs. Vieniem labsirdīgas intonācijas pagastvecis, citiem vienkārši pagasta Vilnis. Nepārteicos – 25 gadi, ceturtdaļa no gadu simteņa.
Par labu tradīciju kļuvusi savu svētku svinēšana ne vien pilsētās, bet arī ikvienā pagastā, kur organizatoru, svētku gatavotāju, atbalstītāju entuziasms virmo ik ielā, ik sētā, ik mājā, pašvaldības iestādē. Tieši tādi – it kā mazāki svētki – nereti izvēršas dabiski, īsti un, savējo sirds sildīti, izvēršas lieli, jūtīgi un grandiozi. Tieši tādus šai jūlijā piedzīvojām un tiem līdzi jutām Madlienā.
Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.
Ogres novada mazie un vidējie uzņēmumi no 24. augusta var pieteikties valsts atbalstam energoefektivitātei ar kapitāla atlaidi. AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» paplašina uzņēmējdarbības zaļināšanas programmu, un pieteikumiem no reģioniem, tostarp Ogres novada, pirmās 60 darbdienas būs prioritāte. Programmas paplašinājumam kopumā pieejami papildu 7,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un kapitāla atlaide var sasniegt līdz pat 30% no aizdevuma summas.
Līdzīgi kā pagājušajā rudenī kurināmā tirgus atkal uzkarsis, un tas noticis pamatā pārpircēju vainas dēļ. Viņi iepērk granulas vairumā, pārslogojot ražotņu jaudas. Tikmēr iedzīvotājiem nākas pārmaksāt vai atlikt kurināmā sagādi uz pēdējo brīdi pirms apkures sezonas sākuma, bažās, ka viņiem vienkārši var nepietikt.
Atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» ekspluatācijā nodevis saules paneļu parku, kas papildina uzņēmuma atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitāti un stiprina ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Parks izbūvēts uzņēmuma teritorijā Rumbulā – starp siltumnīcām un darbnīcu zonu. Uzņēmums uzsver, ka tā misija nemainās – «īstenot mūsdienīgu un resursefektīvu atkritumu apsaimniekošanu, enerģijas ieguvi un veicināt sabiedrības informētību un izpratni par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aprites ekonomiku».
