Lēdmanē nav daudz vietu, kur iegriezties vienkārši tāpat – pēc darba, darba dienas vidū vai svētdienas pēcpusdienā un bez īpaša iemesla. Bet kafejnīca «Pīlādzītis» ir tāda vieta. To radījusi Agita Fišere ar ģimeni, un tā uzrunā ar savu mājīgo, gaišo atmosfēru, garšīgo ēdienu un sajūtu, ka esi gaidīts. Agitas ceļš uzņēmējdarbībā nav bijis vienkāršs. Pirms vairākiem gadiem, 2016. gadā, ģimene iegādājās ēdināšanas biznesu Lielvārdē, taču, kad netika pagarināts īres līgums, nācās pieņemt lēmumu – ko darīt tālāk?

Šogad, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, daudzi iedzīvotāji var piedzīvot negaidītu vilšanos – nodokļa atmaksa neveidosies vai būs mazāka nekā iepriekš. Tas īpaši attiecas uz pensionāriem, kuri gadiem bija pieraduši deklarēt attaisnotos izdevumus un saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu. Rodas jautājums – kas ir mainījies, un vai tas nozīmē, ka cilvēki kaut ko zaudē?

Ceļa norādes uz apdzīvotām vietām krievijā un Baltkrievijā jau vairākus gadus raisa diskusijas, un vairākumam sabiedrības šķiet, ka tām uz Latvijas ceļiem nav jābūt. Padodoties sabiedrības un mediju spiedienam, Satiksmes ministrija līdz šī gada 30. septembrim apņēmusies mainīt un koriģēt ceļa zīmju norādes, izmantojot ceļu numerāciju un Eiropas nozīmes apzīmējumus.

Veikala plauktā kūka izskatās viegla un svinīga, taču aiz tās slēpjas uzņēmējdarbība – lēmumi, riski, aprēķini un atbildība. Konditorejas studija «Vaniļas debesis» ir spilgts pierādījums tam, ka uzņēmumu iespējams izveidot arī bez iepriekšējas pieredzes nozarē un bez biznesa izglītības. Šis stāsts aizsākās Lielvārdē – ar gribu darīt, spēju mācīties procesā un drosmi spert pirmos soļus. Aiz zīmola stāv lielvārdiete Ilze Stepiņa-Madalāne, kura soli pa solim izveidojusi uzņēmumu, kas šodien ir pārstāvēts Rīgā, sadarbojas ar kafejnīcām un veikaliem un turpina attīstīties konkurences pilnā tirgū.

Februāris ir īpašs mēnesis Ogrei, jo saistīts ar vairākiem zīmīgiem datumiem. Pēc Latvijas Brīvības cīņām Ogre ieguva miesta tiesības, tika izveidota sava pašvaldība. Tolaik Ogrē dzīvoja 600 pastāvīgo iedzīvotāju. Līdztekus vasarnīcām tika uzsākta māju būvniecība pastāvīgai dzīvošanai, līdz ar to auga arī pastāvīgo iedzīvotāju skaits, un nepagāja ne desmit gadu, līdz Ogre ieguva pilsētas tiesības. 1928. gada 11. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tostarp Ogres miestam. Uz pirmo sēdi jaunievēlētie domnieki pulcējās 25. februārī.