MŪŽĪBAS VĀRTOS

No 10. līdz 16. oktobrim mūžībā devušies:

Ikšķilē

Ženija Raica (1930),

Jumpravā

Jānis Dobelnieks (1951),

Lauberē

Ilgonis Jānis Vēveris (1937),

Lielvārdē

Māra Vīcupe-Balode (1952),

Ogrē

Vilma Skaidrīte Kalniņa (1935),

Aleksandrs Sirmais (1938),

Artūrs Slavinskis (1944).

Citi raksti ESAM KLĀT »

atpakaļ uz sākumu

Ziņas

Viedokļi

Nagi niez, prāta maz. Sarežģīts vecums

Grābu pie mājas lapas, līdz izdzirdu otrpus žogam esošajās tirgošanās nojumēs skaļas balsis. Nobrīnījos, ko tik vēlu babuļi tur dara. Sen taču bija jāsēž pie televizora. Pēkšņi ar lielu būkšķi uz ielas braucamās daļas izlidoja prāvs ķirbis. Atskanēja smiekli. Pārstāju grābt. Pēc pāris sekundēm sekoja otrs būkšķis, ķirbja puslodēm sašķīstot zem garām braucošas mašīnas kartera. Sapratu, ka tie nav babuļi.

Pacifisti kara ministrijā

Ja kara ministrs publiski raizējas tikai par civiliedzīvotāju likteni, viņš nevien neuztraucas par karavīriem, bet arī dod zīmi sabiedrībai, ka labāk par karavīriem nestrādāt, jo karavīri šitam te kara ministram nerūp. Tāds ministrs nekādi neveicina visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, jo nepārprotami liek saprast, ka vērtīgāki ir tie iedzīvotāji, kas neiesaistās valsts aizsardzībā. Tie civiliedzīvotāji, kas savu zemi neaizsargā, ir vērtīgi. Par viņu dzīvībām un veselību ir publiski jāraizējas. Par karavīriem un zemessargiem ne, jo viņiem tāda profesija – nomirt. «Civiliedzīvotāju nogalināšana ir traģēdija,» saka ministrs Sprūds.

Tintes kleksis ANO dibināšanas dokumentā

Apvienoto Nāciju Organizācija no lēmumu pieņēmējas kļuvusi par tādu parunāšanās organizāciju, kas pasaules līderiem ļauj izkratīt sirdi viens otram, paburkšķēt par kādu aizvainojumu no tribīnes vai pie vīna glāzes. Bet mainīt lietu kārtību tā nespēj, jo agresoram ir lielāks balss svars nekā cietējam. Nule Ņujorkā noslēdzās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesija. Ar parunāšanos par visu ko.

Lasāmgabali

Pedagoģijas sprukās

Kā Arhimēda likums ļauj smagiem metāla kuģiem peldēt pa jūrām, tieši tikpat likumīgi darbojas učuku vaimanas, ka tādas izlaiduma klases, kāda ir šogad, nav bijis nekad. Un viņiem pilnīga taisnība: otras tādas nav, nav gan… Manējie nebija izņēmums, gluži otrādi, kaut audzēkņu skaita ziņā klase bija neliela, brīžam šķita, ka rakaru divreiz vairāk. Jo klases laiku un telpu piepildīja personības. Ja tagad sāktu uzskaitīt, ar kādiem talantiem kurš bija apveltīts, tas būtu pagalam neiespējami un netaisnīgi, jo pēc tik daudz gadiem noteikti kādu piemirstu… Bet tas gan tiesa, ka rajona un republikas olimpiādēs viņi tapa par vairākkārtējiem laureātiem.

Latgales zvejniekciems ar savu jūru

Kad 2018. gadā viesojos Latgales zvejnieku ciemā Īdeņā, nodēvēju to par tūristu paradīzi Latgales nekurienē. Šoruden tur iegriezos vēlreiz un joprojām uzskatu šo vietu par paradīzi, taču par nekurieni gan vairs nedēvētu. Nezinu, vai visi ceļi ved uz Īdeņu, tomēr to ir daudz. Ne tikai Latvijā, bet arī no malu malām pasaulē: Japānas, Maltas, Singapūras, Jamaikas, Bolīvijas, Katalonijas... Jāprot ieraudzīt katras vietas burvību, lai novērtētu, cik skaisti ir Latvijas novadi.

HAIMA NEDIENAS

Veikali Meņģelē bijuši jau ļoti sen. Cik man zināms, reizē ar krogiem sākusies arī dažādu produktu un sadzīves priekšmetu tirdzniecība. Patiesībā vārds TIRDZNIECĪBA Latvijā bija pazīstams jau bronzas laikmetā, kad sāka attīstīties amatniecība, zvejniecība, medniecība. Sākumā tā bija vienkārša preču apmaiņa. Stacionāra vieta, kur vienmēr varēja kaut ko iegādāties par naudu, radās daudz vēlāk.

Sludinājumi

Facebook