MŪŽĪBAS VĀRTOS

No 10. līdz 23. aprīlim mūžībā devušies:

Ciemupē -

Rolands Mikijanskis (1971).

Ikšķilē -

Valdis Kalvītis (1943).

Ķegumā -

Maiga Beitāne (1937).

Lielvārdē -

Juris Briedis (1949),

Marta Lāzere (1935),

Austra Grecka (1945).

Madlienā -

Malvīna Rubene (1930).

Ogrē -

Velta Daugerte (1946),

Inta Gajevska (1940),

Inga Jekoviča (1969),

Elza Kozlova (1954),

Ludmila Pimenova (1950),

Valentīna Andronova (1942),

Sigurds Lūsis (1950),

Ārija Siliņa (1932),

Aleksejs Vahruševs (1946),

Lidija Vītola (1942).

Taurupē -

Malda Alekse (1947).

Citi raksti ESAM KLĀT »

atpakaļ uz sākumu

Ziņas

Viedokļi

Lasi Svētos Rakstus, noskaties filmu par Jēzu...

Reiz kāds cilvēks uzdeva jautājumu mācītājam, ja jau jūsu Dievs ir tik mīlošs un labs, kāpēc gan viņš pieļauj arī kristiešiem ciešanas. Kad mācītājs bija padomājis, viņš atbildēja – kristietība nav garantija, ka kristiešiem nebūs ciešanu, bet tā ir garantija, ka Dievs vienmēr būs ar viņiem šajās ciešanās. Arī Lieldienu laiks ir laiks, kurā mēs redzam divas puses šiem svētkiem. Ir ciešanas, un ir augšāmcelšanās.

Nu kāpēc mums tā neiet?

Tagad modē visu piekarināt drošībai. Jā, drošības labad kā nekad nepieciešama skaidra, godīga, gudra un atklāta valoda, rīcība. Šķiet, ka nekas tā neaizskar kā nejēdzīga, formāla un lieka pļurkstēšana, it īpaši vazājot aktualitātes kā parocīgu tematu ar komunikācijas puķi pogas caurumā. Kurā vairāk ieklausās. Autoritātē, cilvēkā, kas savu vārdu apliecina ar darbiem, kuram vienalga, ko par viņu domās, ja jārunā tieši, arī asi un nesaudzīgi, kas vienu otru var arī aizskart. Tā sakot, visiem mīļš nekļūsi, bet, ja sāksi izdabāt, aiz tā vēl nevienam nav izdevies noslēpties.

Sabiedriskās domas izdangātajos ceļos

Gājputnu reidi nav tikai putnu darīšana. Tie kopš tālām bērnu dienām asi skar cilvēka dvēseli. Dzērvju kāšiem izzīmējot debesu plašumus, veco staba galu apciemojot senajam stārķim, virtenēs uz elektrolīnijām, melnās muguriņas spīdinot, uzsvilpo strazdi. Pavasaris. Arī ar sabiedrisko domu dzīvnieku pasaulē nedienu nav. Kā klājas visapzinīgākajam dzīvniekam – cilvēkam?

Lasāmgabali

Stukačs, konspirators un Broņislavs

Atrašanās tā dēvētajos čekas maisos it kā nav goda lieta. Diemžēl lustrācija jeb šķīstīšanās, attīrīšanās, izgaismošanās tā arī nav notikusi. Bijuši daži vāri mēģinājumi publiskot sabiedrībā zināmas personas, kas uzietas čekas maisos. Reti kurš no viņiem izteicis nožēlu par sadarbību ar represīviem padomju varas orgāniem. Grēku nožēla nav notikusi, lai tagad uz čekas informatoriem vismaz censtos raudzīties ar sapratni un pieļaut – nu kurš ir bez grēka un tā tālāk, vai ne?

NEPAKLAUSĪGIE MEŅĢELIEŠI

Kad runā par bērniem, kas kaut ko nedara, kā vajag, saka – blēņas. Nedarbi – tas jau nozīmē apzinātu kaitniecību kaut kam vai kādam, tomēr ne tik lielā mērā, lai rastos nopietnas sekas, tāpēc arī šo vārdu lieto par apzīmējumu pusaudžu nelāgām izdarībām. Daudz smagāks vārds ir – pārkāpums. Tas ir tā, ka pilsonis grib kāpt pāri valsts izdotam likumam, un, kad viņš to ir izdarījis, tad tiek kvalificēts kā pārkāpējs. Likumpārkāpējs. Tādiem parasti tiek piespriests sods.

Sievišķīgi, profesionāli un šokējoši

Rūta Treija – drosmīga ogrēniete, kura nav baidījusies pieņemt ne profesionālos, ne ģeogrāfiskos izaicinājumus. Viņa saka – “esmu apmetusi lielu riņķi pasaulē”. Daļa dzīves aizvadīta gan Vācijā, gan Anglijā, tomēr šodien Rūta ar savām divām meitām ir atgriezusies Latvijā. Bērnībā Rūta gribējusi kļūt par FBI aģenti. Augstie mācību sasniegumi Anglijas universitātē viņu pat aizveda līdz pārrunu galdam ar Anglijas slepenpoliciju. Bet šobrīd viņas specifiskās zināšanas un pieredze konvertējas izpārdotās lekcijās par dažādām “kriminālajām tēmām”. Ar veselīga humora piesitienu tiesu psiholoģijas docētāja klausītājus ved līdz pat prāta tumšākiem nostūriem.

Facebook