No 8. līdz 14. janvārim mūžībā devušies: Birzgalē - Velta Barena (1936). Ikšķilē - Pāvels Čaplinskis (1950), Ganna Peretjatko (1936). Ķegumā - Viktors Ernests (1967). Lēdmanē - Marija Mihailova (1940). Madlienā - Ausma Kamenkova (1944). Ogrē - Aina Birnika (1936), Ivans Laskutkins (1959), Andrejs Nikonovs (1958), Henrieta Puriņa (1937), Anna Rugina (1941), Ludmila Smirnova (1940), Lidija Sorokina (1937), Brigita Temere-Kemere (1931), Oļegs Tihomirovs (1969), Maija Tīkmane (1938). Tīnūžos - Jūlija Ramute Rezevska (1936). Tomē - Jefimija Kronberga (1929).                                       

  Skolas gados krievi un Krievija visur tika daudzināti kā lieliski un jauki cilvēki, varoņi, kara uzvarētāji. Pretēji otriem okupantiem vāciešiem tika slavināti kā bērnu draugi, ļaužu un tautu labvēļi, miera nesēji pasaulē. Man šie cildinājumi un slavinājumi šķita izdomāti, kuri ne tuvu neatbilst dzīvē redzētajam, dzirdētajam un pieredzētajam. Bieži nācās pārliecināties, ka tie ir meli, patiesības sagrozīšana, vēl tiešāk un vienkāršāk – lētu ļautiņu smadzeņu skalošana. Joprojām sāpīgas atmiņu ainas no tuvāko kaimiņu izvešanas 1949. gada 25. marta rīta puskrēslā: vispirms tika nošauts viņu sunītis, tad, krievisku lamu un citu rupju bļāvienu tramdīti, zirgu pajūgā tika sagrūsti māju iedzīvotāji.

Mēdzam uzjautrināties par mums neierastiem likumiem citās valstīs, bet arī Latvijas Civillikumā joprojām pastāv tāds jēdziens kā pūrs, un tas attiecas tikai uz sievieti. Nav ieteicams vieglprātīgi solīt pūru, jo solījums būs jāpilda, bet, lai pūru drīkstētu pieprasīt, jāsaņem pūra solītāja piekrišana laulībām. Tas nozīmē – ja sievastēvam nepatiks iespējamais znots, pūru viņš gan piesolīs, bet meitu precēt neļaus.