No 1. līdz 8. maijam mūžībā devušies

Atmodas dienas aizskrēja ātri. Pārdrošnieku, disidentu, kurus vara sauca par ekstrēmistiem, it kā mazais iekustinājums, tad Radošo savienību plēnums 1988. gada 1., 2. jūnijā, tad Latvijas Tautas frontes (LTF) neticami straujā izaugšana masveida frontē, kad visa tauta kļuva par vienu ierindu, un pāris gadu laikā uzausa – saulainais 1990. gada 4. maijs – ar Brīvību, Neatkarību, savu Valsti pārliecinoša tautas vairākuma sirdīs.

Tīras sirdsapziņas, patiesības un taisnības sardze, kristiete un Latvijas patriote pēc pārliecības un mūža veikuma, pēc sirds un prāta aicinājuma, ar uzupurēšanās garu un nesalaužamās pārliecības starojumu dvēselē. Latviete no Latgales. Cieši sūrajā Latvijas liktenī ievijusies latgaliete. Domātāja, darītāja, boļševiku vajātā un izsūtītā, ar liela cilvēka garīgā dziļuma talantu apveltītā dzejniece. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Tāda bija un joprojām ir Broņislava Martuževa. Nu jau Simtgadniece.