4. martā saņemta informācija, ka kādās mājās Ķeipenē ieradies bijušais vīrs un konfliktējot. Mājās tobrīd bijuši arī mazi bērni. Izsaucēja paskaidroja, ka ar vīru notiekot šķiršanās process. Vīrietis esot bijis alkohola reibumā un dauzījies pie durvīm. Policijas ierašanās brīdī viņš jau bija devies projām. Apsekojot tuvāko apkārtni, persona netika pamanīta.

Dižgara glorificēšana ir lieka un neiespējama, jo ar to var smieklīgs palikt jebkurš liela cilvēka zīmētājs. Tāpēc, ka viņa gars ir unikāls, vienreizīgs un dievišķā izredzētība tik smalka, ka ne visi un visu varam savā mūžā pamanīt. Arī nekrologiem neklājas viegli, lai ieraudzītu un pateiktu to, kas dižgarā bijis un paliks. Mūžīgi.

Tagad, kad atskatos, notikušais šķiet kā sājš joks, kā priekšnesums, kurā pati biju gan aktrise, gan skatītāja. Bet toreiz viss bija nopietni. Toreiz tas bija mans vienīgais veids, kā mēģināt dzīvot pareizi. Mani vecāki bija alkoholiķi un nomira no etanola izraisītajām sekām.

Dīzelis ir galvenā degviela, kas darbina ekonomiku – piegāžu busiņus, pasažieru autobusus, kravas mašīnas, traktorus, lielu daļu vieglā transporta. Latvija ir viena no lielākajām biodīzeļdegvielas ražotājām pasaulē. Ventspilī mums ir rūpnīca «Bio-Venta», kuras jauda ir 100 000 tonnu gadā, un šogad to paredzēts dubultot. Varētu šķist, ka Persijas līča valstu militāro un naftas ieguves sarežģījumu laikā pašu audzētā un ražotā degviela varētu sniegt būtisku atspaidu Latvijas valstij. Sargāt mūs no pārmērīgām cenu svārstībām. Taču nekā. 

Atkritumu poligons «Getliņi» jau sen vairs nav tikai vieta, kur apglabā atkritumus. Aptuveni 100 hektāru plašajā teritorijā atrodas ne tikai atkritumu apglabāšanas šūnas, bet arī šķirošanas rūpnīca un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss, kur BIO atkritumi kontrolētos apstākļos tiek pārvērsti biogāzē un tehniskajā kompostā. Tomēr aiz šī procesa slēpjas arī virkne izaicinājumu – sākot no piesārņota BIO materiāla līdz smaku emisijām un iedzīvotāju sūdzībām.