25. augustā ap desmitiem vakarā policija saņēma informāciju par trokšņošanu Ogresgalā, Tilta ielā. Izsaucējs paskaidroja, ka viņa mieru traucē kaimiņi. Policisti devās uz norādīto dzīvokli, kur pēc klauvēšanas tika aicināti iekšā. Gultā atradās vīrietis, kurš paskaidroja, ka bija sastrīdējies ar savu draudzeni, bet tagad dodas gulēt un kaimiņus vairs netraucēs. Vīrietim izteikts mutisks aizrādījums.
Skolas laiks klāt. Teju uz karstām pēdām Saeimas pirmsvēlēšanu trauksmei. Tiklīdz iedomājam par izglītību valsts kontekstā, ik teikums atduras kā pret sienu. No vecā labā «limuzīna»: interesanti man kā vēsturniecei... Ik valdība solījusi brīnumus skološanās laukā, kas allaž bijis prioritārs, bet «čiks» vien iznācis.
Leģendārajam «Baltijas ceļam» 1989. gada 23. augusts netika izvēlēts nejauši, jo tieši tad – 1939. gada 23. augustā – pirms 50 gadiem Maskavā tika noslēgts bēdīgi slavenais Molotova – Ribentropa pakts ar slepenajiem pielikumiem, kas Latvijas un citu tautu likteņus pārvērta nebrīvē, ļaužu nāvēs, smagās traģēdijās. Kas faktiski iezīmēja 2. pasaules kara sākumu.
Valdība lūgs Saeimai deleģējumu piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» papildu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Tīnūžnieku Reini Kļavi šobrīd pazīst kā «Albertīnes saldējuma» radītāju, taču ceļš līdz šī gardā našķa ražošanai viņam bijis pavisam neierasts. Daudzus gadus Reiņa profesionālā dzīve bija saistīta ar žurnālistiku – jau studiju laikā viņš strādāja laikrakstā «Rīgas Balss», vēlāk «Dienā» un citos medijos. Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem viss negaidīti mainījās – Reinis zaudēja darbu, un šis dzīves pavērsiens galu galā aizveda viņu pavisam citā virzienā.
Raidieraksta «Virtuves sarunas» vadītāji, žurnālisti Megija Kokoreviča un Imants Vīksne, uz nesteidzīgu sarunu mājīgā gaisotnē aicināja karikatūristu Agri Liepiņu. Viņš ir izcils humorists, dižens humānists, varbūt septiņu bērnu tēvs un varbūt četru zvaigžņu ordeņu kavalieris. Uz sarunu viņš, protams, bija ieradies ar savu noslēpumaino melno mapīti.
Dažās vietās Amerikā un Eiropā jūras krastu ģeoloģiskajos slāņos atrod vairākus metrus biezus jūras gliemežvāku, ūdensdzīvnieku kaulu un zivju asaku slāņus. Pētnieki tos sauc par aizvēsturisko cilvēku ēdienu atkritumu kaudzēm. Tie cilvēku senči sirmā senatnē, kas dzīvojuši jūras piekrastē, kad tiem gribējies ēst, gājuši uz jūru un tur mielojušies ar austerēm, citiem gliemežiem un dažādām zivīm, tādu tur bijis liels daudzums pēc jūras ūdeņa atkāpšanās. To kustoņu ēdamās daļas uz vietas notiesājuši, bet nelietojamās čaulas un asakas turpat nometuši. Tā kā tas atkārtojies gadu simtiem un varbūt tūkstošiem, tad ar laiku no tām ēdienu atliekām sakrājušās milzu grēdas.
Tanks savā būtībā ir smags dzelzsgabals, kas aprīkots ar kāpurķēdēm un var ierāpot visur kur, izņemot ūdeni. Purvs savukārt ir pārmērīgi slapja vieta, kur augsnes cilmiezi sedz vismaz 30 centimetru bieza kūdras kārta, bet virsū aug sūnas, zāle un sīki kociņi. Purvu atjaunošanas projektus, kas jau vairākus gadus tiek īstenoti Latvijā, ir jāvirza Latvijas aizsardzībai vēlamā virzienā, lai kanalizētu ienaidnieku uz turieni, kur to visefektīvāk var iznīcināt.
Vēja parku attīstība Latvijā pēdējos gados uzņēmusi apgriezienus, un līdz ar to sabiedrībā dabas un putnu aizstāvji arvien skaļāk uzdod jautājumus, vai un kā tiek domāts par Latvijā sastopamo putnu sugu aizsardzību. Lai noskaidrotu, kā vēja parku plānošanā un darbībā tā tiek nodrošināta, uz sarunu aicinājām Kristīni Eglīti, AS «Latvenergo» Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāju.
Šī kūdras ieguves sezona Latvijā vērtējama labāk nekā iepriekšējā. Pēc pagājušā gada krīzes nozarei joprojām ir svarīgi atjaunot kūdras krājumus, taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja daba pietiekami ilgi ļauj strādāt labvēlīgos apstākļos. Vienlaikus pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc profesionālajiem substrātiem, kas rada iespējas arī Latvijas ražotājiem.
