Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas ierīču radīto piesārņojumu un vienlaikus veicinātu to sastāvā esošo materiālu atgriešanu apritē, Latvijas Saeima jau 18. jūnijā pieņēma nozīmīgus grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, skaidri paredzot ieviest depozīta sistēmu vienreizlietojamajām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Tādējādi Latvija kļūs par pirmo valsti visā Eiropā, kurā ieviesta elektronisko cigarešu depozīta sistēma. Kāpēc mums tā ir nepieciešama, un kā tā darbosies?

Neredzamais apdraudējums

Lai saprastu problēmas mērogu, ir jāielūkojas vienreizlietojamās e-cigaretes iekšienē. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka aptuveni 80% šo ierīču satur litija jonu baterijas. Bateriju sastāvā atrodas arī tādi ķīmiskie elementi kā litijs, niķelis, kobalts, mangāns un citi metāli. Visbiežāk ārkārtīgi bīstamas situācijas rodas tieši tajā brīdī, kad šī baterija tiek fiziski bojāta – piemēram, saspiesta, caurdurta vai sadragāta. Šādas situācijas ir ikdiena atkritumu savākšanas transportā vai moderno šķirošanas iekārtu presēs. Ierīces tehnisks bojājums var izraisīt īssavienojumu, ierīces pārkaršanu un spēcīgu dzirksteļošanu. Turklāt litija baterijas var pat uzsprāgt. Ņemot vērā, ka dzirksteļošana un sprādzieni parasti var notikt vidē, kur apkārt ir milzīgs daudzums papīra, plastmasas vai citu viegli uzliesmojošu atkritumu, baterijas var ļoti strauji aizdegties, izraisot masīvus ugunsgrēkus.

Eiropā nozares organizācijas ceļ trauksmi, uzsverot, ka šādi incidenti nopietni apdraud darbinieku drošību, bojā industriālo infrastruktūru un rada astronomiskas un neparedzētas izmaksas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Uzņēmuma «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā ugunsdrošības stiprināšanā «Eco Baltia» grupas rūpnīcās ir investēts vairāk nekā miljons eiro, tomēr pat ar tik modernām un dārgām drošības sistēmām nav iespējams simtprocentīgi izslēgt visus potenciālos riskus. Lai gan, pateicoties modernām iekārtām un darbinieku vērībai, ikdienā bieži izdodas laikus pamanīt un novērst nelaimes, J. Aizbalts norāda, ka uguns nelaimes visbiežāk sākas ar ļoti strauju uzliesmojumu vai reizēm pat sprādzienu un to tiešais cēlonis gandrīz vienmēr ir atkritumos nepareizi izmestās izlietotās baterijas. «Tāpēc visefektīvākā ugunsdrošība sākas, vēl pirms atkritumi nonāk konteinerā – ar cilvēku atbildīgu rīcību un bīstamu priekšmetu pareizu šķirošanu,» uzsver «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs.

Patēriņš strauji aug

KEM skaidro, ka beidzamo gadu laikā vienreizlietojamo e-cigarešu patēriņš Latvijā ir audzis ārkārtīgi strauji. Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktā un rūpīgi apkopotā pētījuma datiem, ir atklājies, ka līdzšinējā un gadiem ilgi izmantotā materiāla nodošanas sistēma, kas balstījās uz veikalos novietotām kartona un plastikāta kastēm, diemžēl nav pierādījusi savu efektivitāti. Skaitļi ir nepielūdzami skarbi: 2023. gadā vien Latvijā tika izmesti aptuveni 15 miljoni e-cigarešu, taču pārstrādei no šī milzīgā apjoma tika nodoti vien aptuveni 5%. Pārējā daļa nonāca parastajos sadzīves atkritumos vai tika vienkārši izmesta apkārtējā vidē.

Nonākot dabā, e-cigaretes elektroniskā iekārta un korpuss nesadalās, bet rada apdraudējumu videi un attiecīgi cilvēku veselībai.

Pirmā depozīta sistēma Eiropā

Redzot, ka brīvprātīgā un uz sabiedrības godaprātu balstītā nodošanas sistēma ir cietusi absolūtu sakāvi, Latvijas lēmējvara izvēlējās kardināli mainīt pieeju. No patērētāja puses process līdzināsies jau plaši atpazīstamajai dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai – iegādājoties vienreizlietojamo e-cigareti, patērētājs samaksās depozīta maksu. Šo samaksāto naudu varēs saņemt atpakaļ tādā pašā apmērā, fiziski nododot izlietoto un bīstamo ierīci atpakaļ speciālā pieņemšanas punktā. Plānots, ka šī depozīta summa varētu būt aptuveni 50 centu, taču precīzi tā vēl tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Lai nodrošinātu, ka jaunais regulējums ir pamatots un reāli izpildāms, likumprojekta izstrādes gaitā ir notikušas ļoti plašas un detalizētas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm – gan ar cigarešu tirgotāju pārstāvošām organizācijām, gan ar nozares ekspertiem, gan biedrībām, kas pārstāv atkritumu apsaimniekotājus. Plānots, ka šis Eiropā visai unikālais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. februārī.

Melnā tirgus vilinājums

Kamēr Latvija gatavojas kļūt par celmlauzi depozīta ieviešanā, citas valstis ir mēģinājušas risināt e-cigarešu radītos draudus ar vēl skarbākām metodēm, tomēr saskārušās ar ievērojamiem, iepriekš neparedzētiem šķēršļiem. Piemēram, Apvienotā Karaliste izvēlējās totāla aizlieguma ceļu – vienreizlietojamās e-cigaretes tika oficiāli aizliegtas pirms gada, tomēr aizliegums nebūt nav atrisinājis visas problēmas. Lielbritānijas pārstrādes organizācijas «Material Focus» apkopotie dati liecina, ka, kopš vienreizlietojamo e-cigarešu aizlieguma stāšanās spēkā, nepareizi izmesto ierīču skaits ir samazinājies, taču tas arvien ir astronomiski augsts – tas krities tikai no 8,2 miljoniem izmestu ierīču nedēļā līdz aptuveni sešiem miljoniem ierīču nedēļā. 

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe kontrabandas problemātikas forumā, kas norisinājās vasaras sākumā, cēla trauksmi par sasteigtiem politiskiem lēmumi, ieviešot dažādus aizliegumus e-cigaretēm un to aromatizētajiem šķidrumiem, jo tie veicinājuši masīvu kontrabandas uzplaukumu. Viņa skaidroja, ka pirms šo aizliegumu ieviešanas legālajā tirgū produktu aprite tika stingri kontrolēta, taču tagad tirgu burtiski pārpludina nelegāla, nepārbaudīta produkcija, kas rada tiešu apdraudējumu e-cigarešu lietotāju – un jo īpaši jauniešu – veselībai.

Ko varam darīt jau šodien?

Mums nav jāgaida 2027. gads, lai sāktu rīkoties atbildīgi un sargātu vidi un izvairītos no incidentiem. Saskaņā ar «Eco Baltia vide» un atkritumu nozares speciālistu skaidrojumiem, izlietotās e-cigaretes var droši nodot speciālās kastēs, kas jau šobrīd ir plaši pieejamas dažādos veikalos. Tāpat tās var nodot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos, kas izvietoti visā Latvijas teritorijā.

Kā uzsver «Latvijas Zaļā punkta» valdes loceklis Kaspars Zakulis, pareiza bateriju, elektropreču un e-cigarešu nodošana ir ļoti nozīmīga daļa no daudz plašākas sistēmas, kurā reālā atbildība sākas jau pie paša produkta ražotāja vai importētāja brīdī, kad prece ienāk tirgū, un turpinās līdz pat tam brīdim, kad nolietotais priekšmets tiek mērķtiecīgi savākts un apsaimniekots videi maksimāli drošā veidā. Pats svarīgākais uzdevums ir neizmest šos bīstamos priekšmetus kopējos sadzīves atkritumos, bet gan godprātīgi tos nodot īpaši paredzētās un drošās vietās.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments