Raksta sagatavošanas brīdī – trešdien, 26. augusta rītā, faktiski ceturtajā dienā pēc postošās vētras – lielākajā daļā Ogres novada elektroapgāde jau bija atjaunota. «Sadales tīkla» neplānoto atslēgumu kartē tobrīd vēl bija identificējami vismaz 44 atslēgti pieslēgumi Ogres novadā vai kopīgos bojājumos, kas skāra arī novada teritoriju. Jāuzsver – kartē norādīts pieslēgumu, nevis mājsaimniecību skaits, un šie jēdzieni nav viens un tas pats.

Trešdienas rītā, jau vairāk nekā 72 stundas pēc vētras, 17 atslēgtu pieslēgumu vēl bija kopīgajā Rembates pagasta un Ķeguma apkārtnes bojājumā, kur pieteikumi bija saņemti no «Sauliešiem», «Duklāviem-1» un Uzvaras ielas Ķegumā. Vēl 14 pieslēgumu bija kopīgajā Lielvārdes, Jumpravas un Lielvārdes pagasta bojājumā, bet Birzgales pagastā bija palikuši 13 atslēgti pieslēgumi – Bauderu, Smilgu Mārtiņu, Jauntorbānu, Lauriņu, Ozolnieku un Mākoņmalu apkārtnē. Elektrības joprojām nebija arī Krapes pagastā

Toties kartē vairs nebija iepriekšējo lielo atslēgumu Tīnūžu pagastā, Lēdmanes, Meņģeles un Taurupes pusē, Ciemupē un Ogresgalā, Mazozolos un Pārogrē. Ogres un Ikšķiles pilsētā aktīvi lieli neplānoti atslēgumi trešdienas rītā vairs nebija redzami.

Līdz laikraksta nonākšanai pie lasītājiem piektdien situācija, visticamāk, būs uzlabojusies vēl vairāk.

Vētras fiziskās pēdas gan tik ātri nepazūd. Visā novadā turpinās ceļu, kapsētu, parku, pašvaldības teritoriju un privātīpašumu sakopšana, tiek vākti nolauztie koki un zari. Arī pēc vēja norimšanas saglabājas risks, ka var krist aizlauzti zari vai koki, kuru saknes izkustinājusi stiprā lietus izmērcētā zeme.

Joprojām jābūt piesardzīgiem arī mežos un Ogres Zilajos kalnos. Aizlauzti un sasvērušies koki, iekārušies zari un vēja izkustinātas saknes var būt bīstamas arī vairākas dienas pēc vētras.

Kad telefons un internets apklust reizē

Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja, vērtējot aizvadītās dienas, kā vienu no lielākajiem un nepatīkamākajiem izaicinājumiem minēja tieši komunikācijas traucējumus. Brīdī, kad nedarbojās ne mobilie, ne ierastie sakaru kanāli, saziņa starp pašvaldības institūcijām un pagastu pārvaldēm daudzviet bija iespējama tikai fiziski – braucot uz vietas. Tā arī tika darīts, apmeklējot pagastu iestādes.

Īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēkiem, kuri paši krīzes situācijā var būt mazāk aizsargāti. Sociālais dienests sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību apzināja pašvaldības redzeslokā esošos iedzīvotājus un nepieciešamības gadījumā devās pie viņiem klātienē.

Vietās, kur elektrības trūkums ietekmēja ūdensapgādi, tika organizēta dzeramā ūdens piegāde. Pilsētās centralizēto ūdensapgādi lielākoties izdevās saglabāt, lai gan atsevišķās teritorijās bija nepieciešami papildu risinājumi.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba apjoms bija milzīgs. Līdz otrdienas rītam Latvijā uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112 bija saņemti 3347 pieteikumi par stiprā vēja radītajiem postījumiem. Faktiskais nolauzto un bojāto koku skaits bija vēl daudz lielāks – dodoties uz izsaukumiem, glābēji pa ceļam novāca arī citus kokus, kas bija nokrituši uz brauktuvēm. Prioritāte bija vietām, kur pastāvēja tūlītējs apdraudējums cilvēkiem vai satiksmei.

Tomēr vētra parādīja vēl ko – elektrības zudums nav tikai stāsts par tumšu māju. Ja pēc dažām stundām izsīkst sakaru bāzes staciju rezerves, pazūd telefons un internets. Bez interneta un sakariem nedarbojas maksājumu termināļi, rodas problēmas veikalos un degvielas uzpildes stacijās, cilvēki nevar uzzināt aktuālo informāciju un dažkārt pat sazvanīt tuviniekus.

Slimnīcā – ārkārtas režīms

Īpašs pārbaudījums vētra bija Ogres slimnīcai. Tās valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka arī slimnīcā pazudusi ne tikai elektrība, bet arī mobilie un stacionārie sakari. Ārstniecības iestāde šādām situācijām bija gatavojusies, un tai bija savi ģeneratori, tomēr kļuva skaidrs – ar tiem nepietiek, lai vienlaikus pilnvērtīgi darbinātu visas slimnīcas iekārtas.

Jo īpaši jaudīgāks elektroapgādes avots bija nepieciešams magnētiskās rezonanses iekārtai, kā arī Ogres pansionātam, kur ne tikai dzīvo cilvēki, bet tiek gatavots ēdiens gan pansionātam, gan slimnīcai.

D. Širovs īpaši pateicas par atsaucību krīzes situācijā Veselības ministrijas valsts sekretārei Agnesei Vaļulienei un par tehnisko nodrošinājumu atbildīgajam Jurim Raudovam. Īpašu pateicību slimnīcas vadītājs izsaka arī Ogres novada pašvaldības stratēģiskās plānošanas speciālistam Jānim Eglītam un slimnīcas tehniskajam dienestam. Tehniskie darbinieki visu nakti pavadīja slimnīcā, nepārtraukti pielāgojoties jaunām situācijām un meklējot risinājumus.

Slimnīcas vadītājs uzteic arī medicīnisko personālu – darbinieki ieradās darbā, lai gan vilcieni nekursēja un sakari bija pārtrūkuši. Slimnīcas dežūršoferis brauca pakaļ tiem darbiniekiem, kuri krīzes situācijā bija nepieciešami un citādi darbā nevarēja nokļūt.

No valsts rezervēm slimnīca saņēma lielu ģeneratoru, kas ļāva darbināt magnētiskās rezonanses iekārtu, savukārt otrs no Latvijas armijas saņemtais ģenerators pilnībā nodrošināja ar elektrību pansionātu, kura virtuvē ēdiens tiek gatavots ne vien tā klientiem, arī slimnīcas pacientiem, lai viņus varētu nodrošināt ar siltu maltīti. Pat šajā naktī dzīve neapstājās – slimnīcā tika veikts ķeizargrieziens un pasaulē nāca vesels bērniņš.

Neatliekamā palīdzība tika sniegta visiem, kam tā bija nepieciešama. Pacientiem, kuru veselības stāvoklis nebija tik smags, atsevišķos gadījumos ieteikts ierasties citā dienā vai viņi novirzīti uz citu ārstniecības iestādi. Slimnīcas vadītājs uzsver – nevienai slimnīcai nav tādu rezerves ģeneratoru, kas ļautu bez ārējās elektroapgādes neierobežoti darbināt pilnīgi visu aparatūru. Galvenais uzdevums šādā situācijā ir saglabāt slimnīcas pamatfunkcijas un nodrošināt neatliekamo palīdzību dzīvībai bīstamos gadījumos. Slimnīca palīdzēja arī ģimenes ārstiem, kuriem, pazūdot elektrībai, radās problēmas ar ledusskapī glabājamiem medikamentiem un vakcīnām. Elektroapgāde slimnīcā tika atjaunota pirmdienas rītā. Līdz tam, kā saka D. Širovs, arī ārstniecības iestāde faktiski bijusi izolēta. Tagad slimnīcā notikušais tiek analizēts – kas izdevās, ko varēja izdarīt labāk un kā sagatavoties, ja līdzīga situācija atkārtotos.

Četras diennaktis bez elektrības

Ar Mazozolu, Birzgales un Madlienas pagastu vadību sarunājamies ceturtajā dienā pēc vētras, kad dzīve tikai pamazām sāk atgriezties ierastajās sliedēs. Mazozolu pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Bauere, otrdien sazvanīta, pauž pārsteigumu, ka mums tas izdevies – pagastā joprojām nav elektrības un brīnumainā kārtā sācis darboties tikai «Bites» tīkls.

M. Bauere stāsta, ka ceļi iespēju robežās jau ir atbrīvoti no kritušajiem kokiem, postījumi ir arī kapsētās. Par laimi, ūdens pagastā visu laiku bija pieejams, jo ūdenstornī bija rezerve. Savukārt attīrīšanas iekārtu darbību nodrošināja ģenerators. Citām vajadzībām brīvu ģeneratoru pārvaldei nebija. Telefonus cilvēki lādēja automašīnās. Citi brauca uz Ērgļiem, kur bija elektrība, lai tur uzlādētu ierīces vai nopirktu nepieciešamo. Ja mājās bija tikai elektriskā plīts, palīdzēja kaimiņi, kuriem bija gāzes plīts, vai ēdiens tika gatavots uz grila.

Taču, M. Baueres ieskatā, smagākais nebija pat elektrības trūkums. Daudz grūtāk bija tas, ka cilvēki vairākas dienas nevarēja sazvanīt cits citu. Radinieki uztraucās par tuviniekiem, savukārt pagasta pārvalde nevarēja pilnvērtīgi apmainīties ar informāciju ar dienestiem. Pagasta pārvaldniece pati iespēju robežās brauca pie cilvēkiem un pārbaudīja, vai viņiem viss kārtībā. Īpaši svarīgi tas bija gadījumos, kad seniors vairākas dienas nebija sazvanāms.

Neizbēgami sāka bojāties arī ledusskapjos un saldētavās glabātā pārtika. Vienu dienu vēl iespējams pielāgoties, bet pēc trim diennaktīm zaudējumi kļūst jūtami, īpaši laukos, kur cilvēku rocība ne vienmēr ir liela.

«Bijām tādā kā melnajā zonā,» situāciju raksturo M. Bauere. Mazozolu pagastā elektrība atgriezās otrdien ap pusdienlaiku un tikai dažu stundu pietrūka līdz daudzu piesauktajām 72 izdzīvošanas stundām. Jāpiebilst, ka netālu esošais Meņģeles pagasts tobrīd vispār nebija sazvanāms. Tur elektrība atgriezās tikai pēcpusdienā.

Madlienā elektrība ik pa brīdim pazuda

Madlienas pagasta pārvaldes atbildīgā sekretāre Valda Bērziņa otrdienas pēcpusdienā jau varēja atbildēt uz telefona zvanu, taču arī tur iepriekšējās dienas bija pagājušas ļoti mainīgā režīmā.

Elektrība bija atjaunojusies pirmdien pirms pusdienlaika, taču vakarā ap pulksten 23 atkal pazudusi. Otrdienas rīts aizvadīts bez elektrības, interneta un telefona sakariem, un tikai pēc pulksten vieniem situācija atkal normalizējusies. Arī V. Bērziņa uzsvēra to pašu, ko citviet novadā – elektrības trūkumam cilvēki kaut kā mēģina pielāgoties, taču daudz nepatīkamāka ir pilnīga sakaru pazušana. Nav telefona, interneta, saziņas lietotņu – cilvēks faktiski paliek izolēts.

Vētra Madlienā bija atstājusi daudz lauztu koku un zaru. Centrā pie apļa liela kļava bija nogāzusies pāri ceļam, daudz cietušas ābeles. Vispirms tika atbrīvotas brauktuves, bet pēc tam uzmanību varēja pievērst privātīpašumiem. Kāds pensionārs vērsies pēc palīdzības, jo liels koks bija uzkritis šķūnīša jumtam. V. Bērziņa apliecināja – cilvēki bez palīdzības netiks atstāti, tikai darbi jāveic prioritārā secībā.

Īpaša ūdens piegāde Madlienā nebija prasīta – elektrība periodiski tomēr bija pieejama un cilvēki spējuši pielāgoties. Palīdzējuši arī kaimiņi. Veikals darbojies, tur nepieciešamākās preces varēts iegādāties, par tām samaksājot skaidrā naudā. Arī šī pieredze parādīja, ka krīzes brīdī var izrādīties vērtīgs tas, ko ikdienā uzskatām par gandrīz novecojušu – skaidra nauda, vienkāršs radio, gāzes plītiņa un kaimiņš, pie kura iespējams aiziet pēc palīdzības.

Birzgalē palīdzēja iepriekš sagatavotās rezerves

Birzgales pagasta pārvaldes vadītāja Diāna Arāja otrdien uzsvēra, ka centrā situācija bijusi daudz labāka, nekā varēja šķist pēc kopējiem elektroatslēgumu datiem. Birzgales centrā daudzdzīvokļu mājām, pašvaldības ēkām un bērnudārzam elektrība bija atjaunota, vēl nebija pagājusi diennakts. Daudz sarežģītāk bija ārpus centra – tur daudzviet elektrības nebija.

Ūdensapgādi centrā bija izdevies nodrošināt visu laiku, pat neiedarbinot rezerves ģeneratoru. Savukārt vētras fiziskie postījumi bija ievērojami. Birzgales pagastā ir 11 kapsētas, un daudzās no tām pēc vētras pavērās bēdīgs skats. Ceļi vispirms tika atbrīvoti tik daudz, lai pa tiem varētu izbraukt transports. Koki, kas cilvēkus neapdraudēja, uzreiz netika aiztikti – vispirms bija jānovērš akūtie riski.

Interesanta bijusi situācija ar mobilajiem sakariem – tieši Birzgales centrā tie brīžiem bija sliktāki nekā vairākus kilometrus ārpus centra. Birzgales priekšrocība krīzes situācijā izrādījās iepriekš radītā infrastruktūra. Pie katlumājas ir jaudīgs ģenerators, kas ziemā elektroapgādes pārtraukuma gadījumā var automātiski ieslēgties un nodrošināt apkures sistēmas darbību. Vajadzības gadījumā to iespējams ieslēgt arī vasarā, lai nodrošinātu ūdens sūknēšanu. Pagastā saglabājusies arī sava komunālā nodaļa, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kritušiem kokiem un citām problēmām.

D. Arāja uzskata, ka pēc šīs pieredzes tomēr jāizrunā rīcība vēl precīzāk – kam krīzes situācijā jābūt par ko atbildīgam un, pats galvenais, kā apziņot cilvēkus, ja pazūd mobilie sakari. Arī veikalu darbs atklāja pavisam praktisku problēmu. Viens privātais veikals bija pieslēdzis ģeneratoru un varēja nodrošināt pirmās nepieciešamības preces. Taču, kad sakari un maksājumu sistēmas bija nestabilas, noderēja skaidra nauda. Bet laukos palīdzēja arī savstarpējā uzticēšanās – pazīstamiem cilvēkiem pirkumus gluži kā senāk pierakstīja kladītē, lai samaksātu vēlāk.

Vētras seku novēršanas laikā pašvaldība bija izveidojusi vairākas vietas, kur iedzīvotāji elektrības vai ūdensapgādes traucējumu gadījumā varēja tikt pie dzeramā ūdens, uzlādēt telefonu vai datoru un atsevišķās vietās arī nomazgāties.

Ķegumā šādas iespējas bija Dienas centrā Liepu alejā 1B, kur bija pieejams dzeramais ūdens, internets, ierīču uzlāde un iespēja nomazgāties. Tomes Dienas centrā «Ābelītes» varēja uzlādēt ierīces, izmantot internetu un datoru, saņemt dzeramo ūdeni, uzvārīt ūdeni termosam un nomazgāties. Lašupēs pie autobusa galapunkta bija nodrošināts dzeramais ūdens un telefonu uzlāde. Birzgales pagasta pārvaldē Lindes ielā 2 varēja uzlādēt telefonus un datorus, bet Pārogrē pie veikala «Mārīte» Pārogres gatvē 29A bija pieejams dzeramais ūdens un telefonu uzlāde. Šīs iespējas tika nodrošinātas laikā, kad elektroapgādes traucējumi vēl turpinājās; pēc elektrības atjaunošanas to nepieciešamība, protams, samazinās.

72 stundas nav tikai skaitlis

Pēc šīs vētras daudziem pavisam citādi skan ierastais atgādinājums būt gataviem vismaz pirmajām 72 krīzes stundām. Pieredzētais rāda, ka sagatavotība nav tikai viena iepriekš sakomplektēta soma skapī. Jādomā par to, kas konkrētajā mājā pārstāj darboties, ja pazūd elektrība. Vai var iegūt ūdeni? Vai iespējams pagatavot ēdienu? Kā uzlādēt telefonu? Kā saņemt informāciju, ja nav mobilā interneta? Kā norēķināties veikalā? Vai pietiek ikdienā lietojamo medikamentu? Kā palīdzēt cilvēkam, kurš dzīvo viens?

Privātmājā, kur no elektrības atkarīga ūdensapgāde, apkure vai citas būtiskas sistēmas, ir vērts izvērtēt rezerves elektroapgādes iespējas. Ne katram obligāti vajadzīgs liels ģenerators, taču vismaz jaudīga ārējā baterija, lukturis, rezerves baterijas, neliela gāzes plītiņa vai tūrisma deglis un iespēja uzvārīt ūdeni var būt ļoti noderīga. Mājās ir vērts turēt arī dažām dienām pietiekamu dzeramā ūdens un tādas pārtikas rezervi, kuru iespējams ēst bez sarežģītas gatavošanas.

Vētra atgādināja arī par skaidru naudu. Ja nedarbojas elektrība, internets un mobilie sakari, arī maksājumu karte pēkšņi var kļūt gandrīz nelietojama. Tāpat noder radio ar baterijām – brīdī, kad telefons vairs nav logs uz pasauli, vienkāršs radio var kļūt par vienu no retajiem informācijas avotiem. Tiesa gan, šajā reizē Latvijas Radio Ziņu dienests nebija savu uzdevumu augstumos un tā vadītājam nācās atkāpties.

Automašīnai krīzes laikā ir vēl viena nozīme. Daudzviet tā kļuva par telefonu lādētāju un iespēju aizbraukt līdz vietai, kur ir sakari un darbojas veikals. Tādēļ ir vērts piedomāt, lai degvielas tvertne nebūtu gandrīz tukša. Par to, ka daudziem šī bija aktuāla problēma, liecināja milzum garās rindas pie degvielas uzpildes stacijām, kuras darbojās.

Taču šīs vētras svarīgākā mācība nav tikai aicinājums katram nopirkt ģeneratoru. Tā parādīja savstarpējo atkarību, kuru ikdienā gandrīz nemanām. Pazūd elektrība – pēc laika var pazust sakari. Pazūd sakari – apstājas elektroniskie maksājumi un rodas grūtības ar informācijas apriti. Ja elektrības nav ilgstoši, problēmas var rasties ūdensapgādē, notekūdeņu sistēmās, pārtikas uzglabāšanā, ārstniecības iestādēs un uzņēmumos.

Tādēļ secinājumi jāizdara ne tikai katrai ģimenei, bet arī pašvaldībai, sakaru operatoriem, enerģētikas uzņēmumiem un citām institūcijām. Jāsaprot, cik ilgi kritiski svarīgas sistēmas spēj darboties autonomi, kur atrodas rezerves ģeneratori, kā tos nogādāt vajadzīgajā vietā un – iespējams, pats svarīgākais – kā krīzes situācijā nodot informāciju cilvēkiem tad, ja telefons un internets vairs nedarbojas. Šos un daudzus citus jautājumus apsprieda arī otrdien notikušajā Ogres novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā.

Aizvadītā vētra būs aiz sevis atstājusi daudz darba – sazāģētus kokus, izpostītus dārzus, bojātas ēkas un ne vienu vien iztukšotu ledusskapi. Taču tā atstāj arī pieredzi un secinājumus, kuru nevajadzētu aizmirst līdz nākamajai vētrai.

UZZIŅA

• Ogrē no privātajām un tām piegulošajām teritorijām savāktos vētrā nogāztos kokus, zarus un lapas iespējams nogādāt Rietumu ielā 1 pie siltumapgādes katlumājas;

• Ikšķilē par izvešanu iespējams sazināties ar SIA «Ikšķiles māja» pa tālruni 65 030 316, bet savākto var nogādāt arī uz Rietumu ielu 1 Ogrē;

• Ķegumā koku un zaru izvešanu var pieteikt SIA «Ķeguma stars», zvanot pa tālruni 20 216 691 vai 25 774 460;

• Lielvārdē tos var nogādāt pie dzelzceļa rampas Nr. 2 – pagriezienā pirms Graužupītes. Pagastu iedzīvotāji par nodošanas vai izvešanas kārtību aicināti sazināties ar attiecīgā pagasta pārvaldi.

Svarīgi, ka šajās vietās drīkst nodot tikai vētras rezultātā nogāztos kokus, nolauztos zarus un lapas. Tur nedrīkst vest iepriekš sakrātu kompostu, nopļauto zāli, būvgružus vai citus sadzīves atkritumus.