Finanšu komitejas sēdes sākumā Uldis Skudra sajuta neatliekamu vajadzību atvainoties. Sēdes vadītājs Jānis Iklāvs piezemēja šo impulsu, norādot, ka atvainošanās nav procedūras jautājums. Izrādījās, ka U. Skudra vēlas atvainoties Gintam Sīviņam un novada iedzīvotājiem. Sēdes vadītājs ieteica atvainoties privāti, bet U. Skudra uzstāja uz publisku nožēlu.
Lai saglabātu procesuālo kārtību un, iespējams, arī deputātu nervu sistēmu, viņam tika atslēgts mikrofons. Taču cilvēks, kurš nolēmis atvainoties, nav tik vienkārši apturams. Viņš tik un tā izlauzās līdz skaidrojumam, ka reiz izteicis frāzi «bet lai Sīviņš atbild». Tā bijusi neveikla un netaktiska izteiksmes forma, ko domes sēdēs neesot vēlams izmantot. U. Skudra arī pavēstīja, ka, gods kam gods, kolēģim jau esot atvainojies, un izteica cerību, ka turpmāk visi spēs ievērot pieklājības standartus, izmantojot uzrunu «kungs».
Pēc tam divas stundas tika aizvadītas diskusijās par darba kārtību. Tas attiecās uz Marisa Martinsona priekšlikumu par Ikšķiles BMX trases saglabāšanas ieceri. Viņš gan pārteicās un, kolēģiem par prieku, to nodēvēja par BMW trasi. Ilgās spriedelēšanas laikā tika atslēgti mikrofoni, paceltas balsis un norāti deputāti. Iesaistījās pat Juridiskās nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš, kurš izteica vēlmi atvēsināt deputātu sakarsušās galvas, bet saņēma pārmetumus.
Kā ierasts, G. Sīviņš centās sakarsušās galvas un vēl vairāk uzkarsušās mēles ievirzīt konstruktīvākā gultnē, taču šoreiz viņa pūliņi atgādināja mēģinājumu ar tējkaroti nodzēst ugunsgrēku kūdras purvā.
Deputāti cits citu izaicināja. J. Iklāvs izteicās, ka viņam būtu kauns par Martinsonu, ja viņš nonāktu Jēkaba ielā jeb Saeimā, un piebilda, ka cerot – tur viņam jau esot «uzlikta» acs. Viņa oponents neatpalika, aizrādot, ka Iklāvs gribot justies kā dīdžejs. U. Skudra notiekošo salīdzināja ar boksa ringu, kur katram sitienam seko prettrieciens un, nedod dievs, kādam nāktos atzīt zaudējumu. Savukārt J. Iklāvs ieteica kolēģim Skudram paskatīties spogulī, precizējot, ka domāts dvēseles spogulis. U. Skudra secināja, ka Finanšu komitejas sēde pārvērtusies farsā ar dažiem īpaši aktīviem aktieriem galvenajās lomās. Paziņojis, ka šādā izrādē vairs nepiedalīsies, viņš informēja par nodomu vērsties ministrijā saistībā ar sēžu vadīšanas kultūru, veltīja pārmetumus Juridiskās nodaļas vadītājam un atstāja zāli.
Vienubrīd Dace Kļaviņa izteicās, ka vēlas debatēt visas piecas minūtes, aicināja viņu nepārtraukt un apklusa. Tas bija klusējošais streiks, kuru pārtrauca J. Iklāvs un «atņēma» viņai šo iespēju. Pareizāk sakot, slēdza iespēju debatēt. Šajā vietā lasītājs varētu pamatoti vaicāt, kādēļ vispār vērts atreferēt tik garu savstarpējas vārdu apmaiņas un rīcības maratonu. Mūsuprāt, Finanšu komitejas sēde nav domāta tukšiem vārdu rikošetiem un personisku ambīciju demonstrēšanai. Tur deputātiem jālemj par novadam svarīgiem jautājumiem. Tieši tāpēc ir būtiski parādīt, ka stundas tika patērētas nevis lēmumu pieņemšanai, bet savstarpējiem pārmetumiem un retoriskām divkaujām.
Ja domājat, ka ar to nenopietnā daļa beidzās un deputāti nopietni ķērās pie darba, tad – nē. Tomēr, lai lasītājiem nebūtu jāizbrien cauri visam šim politiskā improvizācijas teātra repertuāram, pastāstīsim par jautājumiem, kuros savu vārdu var teikt arī novada iedzīvotāji.
Aicina iedzīvotājus izteikt priekšlikumus
Pašvaldība nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus noteikumos, kas nosaka mācību maksas un atvieglojumu kārtību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Galvenās izmaiņas saistītas ar jaunu interešu izglītības iestādi, kurā plānots īstenot STEM programmas (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā). Tā kā šo programmu nodrošināšanai nepieciešamas iekārtas, mācību materiāli un tehniskais aprīkojums, pašvaldība paredz noteikt mācību maksu. Tāpēc iecerēts paplašināt saistošo noteikumu darbības jomu, lai tie attiektos ne tikai uz profesionālās ievirzes, bet arī uz interešu izglītības iestādēm.
Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, veicinātu profesionālās ievirzes un interešu izglītības pieejamību un sniegtu atbalstu sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, ir paredzēti būtiski uzlabojumi mācību maksas atvieglojumu sistēmā. Ja līdz šim bērniem un jauniešiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām tika piemērots 50% atlaides apmērs, turpmāk plānots noteikt 100% atvieglojumu. Tātad šīm ģimenēm par mācībām nebūs jāmaksā vispār.
Grozījumi paredz arī paplašināt daudzbērnu ģimenes definīciju. Pašreiz noteikumi paredz atlaides ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu, taču tas neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajai kārtībai. Tāpēc plānots noteikt, ka atvieglojumi pienāksies arī tajos gadījumos, kad ģimenē ir pilngadīgi bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri turpina mācības vai pilda valsts aizsardzības dienestu.
Iedzīvotāji savus priekšlikumus un viedokļus par grozījumu projektu var iesniegt līdz šā gada 4. septembrim Ogres novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 33, Ogrē; Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros; elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) e-pastā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Pašvaldība ir sagatavojusi arī grozījumus saistošajos noteikumos, lai tie atbilstu valstī noteiktajai kārtībai par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un jauniešiem. Grozījumi paredz noteikumos iekļaut jaunus atbalsta veidus, kas jau noteikti Ministru kabineta noteikumos. Tie ir mentora pakalpojums, atbalsts finanšu pratības apguvei, atbalsta grupu pakalpojumi.
Pašvaldības saistošajos noteikumos būs norādīts, ka šādi atbalsta veidi ir pieejami, savukārt to piešķiršanas nosacījumus un apmēru noteiks Ministru kabineta noteikumi. Vienlaikus pašvaldība turpinās regulēt praktiskos jautājumus, kas nav atrunāti valsts līmenī, piemēram, kā iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai un kā notiek pabalstu izmaksa gadījumos, kad atbalstu piešķir pēc personas pieprasījuma.
Arī par šo saistošo noteikumu projektu savus priekšlikumus un viedokļus iedzīvotāji var iesniegt līdz 4. septembrim iepriekš minētajā kārtībā.
«Titānika» jautājums negrimst
«Titānika» jeb kuģīša «Līgo» stāsts Ogres politikā izrādījies dzīvotspējīgāks par pašu kuģīti. Lai gan motorkuģis «Līgo» no Daugavas jau ir izcelts, Finanšu komitejai nācās atgriezties pie jautājumiem, kas īsti notika, kurš par to atbild un kur palika nauda.
Atgādināsim notikumu secību. Kad privātpersonai piederošais kuģītis iegrima Daugavā pie Lielvārdes, pašvaldība secināja, ka tas var radīt apdraudējumu videi un cilvēku drošībai. Tuvojās ziema, bija bažas, ka ledus vraku aiznesīs citā vietā, turklāt apkārtne ir iecienīta peldvieta. Tika mēģināts rast dažādus risinājumus, bet galu galā pašvaldība lēma organizēt kuģa izcelšanu, darbu veikšanai atvēlot aptuveni 25 000 eiro. Toreiz tika cerēts, ka daļu izdevumu izdosies atgūt, vraku nododot metāllūžņos, bet pārējo, iespējams, piedzenot no īpašnieces. Tomēr tagad savus secinājumus izteikusi Valsts kontrole, kura uzskata, ka pašvaldībai vai nu nevajadzēja uzņemties šo darbu, vai arī bija jāpanāk izlietoto līdzekļu atgūšana no kuģa īpašnieces. Tāpēc pašvaldība meklē risinājumu, kā atgūt nepilnus 22 000 eiro, ko Valsts kontrole uzskata par nepamatoti izmaksātiem līdzekļiem.
Ar to arī sākās kārtējā «Titānika» sērija Finanšu komitejas sēdē, kur deputāti sprieda ne tikai par naudu, bet arī par atbildību, kļūdām un to, kurš būtu gatavs stāvēt uz komandtiltiņa pēc tam, kad kuģis jau izvilkts krastā. Tēlaini izsakoties, protams.
Santa Ločmele atgādināja, ka tieši pašvaldība savulaik noslēdza līgumu un organizēja kuģīša izcelšanu. Viņasprāt, pārāk maz runāts par kuģīša īpašnieces atbildību, jo situācija radusies viņas bezdarbības dēļ. Vienlaikus opozīcijas deputāte aicināja neaizmirst arī par deputātu atbildību, jo tieši politiķi savulaik nobalsoja par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Šajā brīdī Egils Helmanis secināja, ka Ločmeles kundze būtu laba izvadītāja. Pēc tam viņš vēlreiz izskaidroja apstākļus, kādos tika pieņemts lēmums kuģi izcelt. Tā borts bija atvēries, tuvojās ziema, pastāvēja risks, ka ledus vraku aiznesīs citur. Bažas radīja iespēja, ka kuģa atlūzās varētu savainoties bērni. Ne glābēji, ne zemessargi neesot spējuši problēmu atrisināt, tāpēc nācies piesaistīt ārpakalpojumu.
«Jā, iespējams, kļūdījāmies, bet bija jārīkojas,» rezumēja E. Helmanis. Viņš paziņoja, ka uzņemoties politisko atbildību par pieņemto lēmumu, piebilstot: «Redzat, es vairs neesmu mērs.» Šis arguments nepārliecināja U. Skudru. Viņš atgādināja, ka E. Helmaņa politiskās karjeras pavērsienus diez vai izskaidro tieši kuģītis «Līgo». Savukārt G. Sīviņš paziņoja, ka arī uzņemas politisko atbildību par tolaik pieņemto lēmumu. Viņaprāt, konkrētajā situācijā rīcība bijusi nepieciešama un izvēlētais ceļš bijis ātrākais veids, kā iegūt finansējumu un novērst iespējamo apdraudējumu. Deputāts uzsvēra, ka prasījuma tiesības pret kuģa īpašnieci nav zudušas un pašvaldība pašlaik ar Valsts kontroli meklē juridiski pareizāko risinājumu. Ja Valsts kontrole uzskatīs, ka līdzekļi jāatgūst no īpašnieces, tad pašvaldībai šis ceļš būs jāiet līdz galam.
Tā nu kuģītis turpina peldēt Ogres pašvaldības politiskajos ūdeņos.
Toties klausītājiem un skatītājiem nācās piedzīvot, ka «YouTube» platforma izrādījās bezspēcīga pret komiteju sēdes maratona garumu. Video ieraksts pārtrūka pirms sēdes beigām, tādēļ pēdējās stundas publiski vairs nav ne redzamas, ne dzirdamas.
