Kūdras nozares attīstību ietekmē ne tikai tirgus situācija un laikapstākļi. Arvien nozīmīgāki kļūst jautājumi par Eiropas Savienības (ES) klimata politiku, emisiju aprēķināšanas metodiku un to, kā nākotnē tiks vērtēta kūdras nozīme pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā. Nozares pārstāvji uzskata, ka šis resurss jāskata plašākā kontekstā, jo kūdra joprojām ir būtiska profesionālās dārzkopības sastāvdaļa.
Lai gan kūdras ieguves sezona vēl nav noslēgusies, Latvijas Kūdras asociācijā pagaidām to vērtē daudz pozitīvāk nekā iepriekšējo. Pavasarī un vasaras sākumā daudzviet valdīja labvēlīgi apstākļi, vienīgi jūlijā situāciju negatīvi ietekmēja lietavas. Tās gan vienādi neskāra visu valsti, tāpēc dažādos Latvijas reģionos kūdras ražotāji nonākuši atšķirīgā situācijā. «Par sezonu kopumā spriedīsim vēlāk, jo kūdras ieguve turpināsies arī augustā un septembrī,» stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. «Esošā sezona noteikti ir labāka par pagājušo gadu, taču jūlijs bija nelabvēlīgs, jo nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Taču lietusgāzes Latviju pārstaigāja ļoti nevienmērīgi. Ir vietas, kur uz kūdras ieguves laukiem joprojām stāv ūdens. Dažviet ražotāji, iespējams, pat nevarēja pilnvērtīgi turpināt sezonu, bet citos reģionos nokrišņu zonas mazāk skārušas kūdras laukus un darbs turpinās bez būtiskiem traucējumiem.»
Pašlaik vidēji valstī iegūti aptuveni 60–65% no plānotā kūdras apjoma, taču vietām šis rādītājs ir vien ap 40%. «Neviens šobrīd nevar prognozēt sezonas gala rezultātu,» norāda Ingrīda Krīgere. «Ja augustā un septembrī valdīs gana sauss laiks, tad kūdras ieguve būs pietiekami laba un izdosies sasniegt plānoto (vidējo ieguves apjomu 10 gadu griezumā). Jāsaprot, ka laikapstākļu ietekme nav tikai pēdējo gadu parādība. Ja paskatāmies kūdras ieguves statistiku, ļoti labi redzama korelācija ar nokrišņu daudzumu. Gados, kad fiksētas lietainas vasaras, ieguve bijusi mazāka, bet periodos ar labvēlīgiem laikapstākļiem arī iegūtās kūdras daudzums ir būtiski lielāks. Tāpēc nevar teikt, ka šāda situācija būtu raksturīga tikai pēdējiem gadiem.»
Substrātu tirgus turpina paplašināties
Interese par profesionālajiem substrātiem pasaulē arvien pieaug, tomēr Latvijas uzņēmumu iespējas to pilnvērtīgi apmierināt joprojām lielā mērā ir atkarīgas no kūdras ieguves apjomiem. «Pieprasījuma pieaugums ir likumsakarīgs, jo pasaulē palielinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī pārtikas, īpaši dārzeņu, patēriņš,» skaidro Ingrīda Krīgere. «Šādas tendences rada vajadzību pēc arvien lielākiem profesionālo substrātu daudzumiem. Aptuveni 65–70% no tiem joprojām tiek veidoti uz kūdras bāzes, tāpēc tirgus turpina augt. Būtiskākais jautājums ir – cik lielā mērā mēs spējam šo vajadzību apmierināt. Ja Latvijā nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ nav iespējams iegūt pietiekami daudz kūdras, trūkstošo apjomu var nodrošināt citas kūdras ieguves valstis.»
Latvijas Kūdras asociācija jau ilgstoši iestājas par to, lai profesionālajā dārzkopībā un mežsaimniecībā izmantotā kūdra tiktu atzīta par stratēģiski nozīmīgu resursu. Tas nav stāsts par īpaša statusa piešķiršanu kūdras nozarei vai papildu priekšrocību iegūšanu. Runa ir par to, lai tiktu atzīta kūdras faktiskā nozīme pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā.
Mūsdienu profesionālā dārzkopība un meža stādu audzēšana lielā mērā balstās uz kūdru kā augšanas vidi. Tieši tā nodrošina augiem nepieciešamās īpašības, kuras līdz šim nav izdevies pilnvērtīgi aizstāt ar citiem materiāliem. Arī meža stādu audzēšanā kūdras substrāti joprojām ir galvenā augšanas vide, un tiem līdz šim nav atrasts līdzvērtīgs aizstājējs. To apliecina arī pasaules prakse – aptuveni 65–70% profesionālās dārzkopības substrātu joprojām tiek ražoti uz kūdras bāzes. Lai gan alternatīvu meklējumi turpinās jau vairāk nekā 30 gadu un šajā jomā ieguldīti ievērojami resursi, risinājums, kas spētu nodrošināt tādu pašu kvalitāti, stabilitāti un pieejamību vajadzīgajos apjomos, joprojām nav atrasts.
«Mēs neprasām atzīt kūdru par stratēģiski nozīmīgu resursu tikai kūdras nozares interesēs,» uzsver Ingrīda Krīgere. «Mūsu mērķis ir panākt izpratni, ka kūdra ir stratēģiski nozīmīga augšanas vide, bez kuras šobrīd nav iespējams nodrošināt profesionālu pārtikas ražošanu un mežu atjaunošanu. Nereti tiek apgalvots, ka kūdras ieguves pārtraukšana būtiskas sekas neradītu. Taču šādā vērtējumā netiek ņemta vērā kūdras loma visā pārtikas un mežsaimniecības ķēdē – no stādu izaudzēšanas līdz augļu, dārzeņu un meža stādmateriāla izaudzēšanai. Tāpēc šis nav jautājums tikai par kūdras ieguvi, bet gan par spēju ilgtermiņā nodrošināt pārtikas ražošanu, mežu atjaunošanu un Eiropas stādu audzēšanas nozares konkurētspēju.»
Kūdras kā stratēģiski nozīmīga resursa statuss nenozīmētu īpašas subsīdijas vai privilēģijas kūdras nozarei. Galvenais mērķis ir panākt, lai klimata, dabas aizsardzības un bioekonomikas politikas veidošanā gan Latvijā, gan ES tiktu ņemta vērā kūdras nozīme pārtikas ražošanas ķēdē un mežsaimniecībā. Tāpat svarīgi, lai pirms jaunu klimata regulējumu pieņemšanas būtu pilnvērtīgi izvērtēta topošo lēmumu ietekme uz šīm nozarēm.
Latvija – viena no līderēm
Mūsu valsts ir viena no pasaules lielākajām kūdras eksportētājām, ko nosaka gan apjomīgie resursi, gan to augstā kvalitāte. «Pati daba regulē, cik daudz kūdras ir katrai valstij,» saka Ingrīda Krīgere. «Latvija šajā ziņā ir bagāta, turklāt mūsu kūdrai piemīt ļoti labas fizikālās īpašības, kas īpaši piemērotas augu audzēšanai. Tāpēc mēs esam viens no lielākajiem spēlētājiem pasaules tirgū. Latvija kopā ar Kanādu jau ilgstoši dala līderpozīcijas kūdras eksportā, un mūsu produkcija tiek izmantota visā pasaulē. Kūdras substrāti ir nepieciešami pārtikas ražošanai, tāpēc, ja mēs varam nodrošināt šo svarīgo sastāvdaļu, tad tas noteikti jādara. Arī paši taču ēdam dārzeņus, kas izaudzēti citās valstīs – Nīderlandē, Vācijā, Polijā un citur. Tā ir vienota pārtikas ražošanas ķēde.»
Kaut arī pēdējo mēnešu laikā nav būtisku izmaiņu ES klimata politikā, kūdras nozarē turpinās darbs pie emisiju aprēķināšanas metodikas pilnveides, lai lēmumi arvien vairāk balstītos uz zinātniski pārbaudītiem datiem. «Pašlaik saistībā ar ES regulējumiem nekas īpaši nav mainījies,» atzīst Ingrīda Krīgere. «Redzēsim, kas notiks pēc vasaras, jo tieši tad parasti parādās jaunas iniciatīvas. Savukārt emisiju aprēķināšanas metodikas jautājums nav ātrs process. Mēs strādājam pie tā, lai iegūtu papildu datus un balstītos uz objektīviem pētījumiem, nevis pieņēmumiem. Nozare pati finansē daļu pētījumu, un šis darbs ir uzticēts zinātniekiem. Tagad jāgaida rezultāti.»
Nozares uzņēmumi vienlaikus turpina ieguldīt gan kūdras ieguvē, gan pārstrādē, lai gan atsevišķu projektu attīstība ģeopolitiskās situācijas dēļ nerisinās tik ātri, kā cerēts. «Investīcijas ražošanā notiek nepārtraukti, jo bez tām kūdru iegūt nav iespējams,» skaidro Ingrīda Krīgere. «Uzņēmumi pastāvīgi iegulda gan kūdras laukos, gan tehnikā, un šis process turpināsies arī nākotnē. Turpinās un attīstās arī visi pārstrādes jomā iesāktie investīciju projekti. Tiesa, atsevišķos gadījumos manāms zināms piesardzīgums, jo investoriem joprojām ir bažas par ģeopolitiskās situācijas attīstību un mūsu tuvumu ES ārējai robežai, tādēļ iecerētās rūpnīcas vairs netiek plānotas tik lielas kā agrāk. Tomēr kopumā visi uzsāktie projekti turpinās.»
Nepieciešama skaidra politika
Lai gan pasaulē pieprasījums pēc kūdras produktiem saglabājas augsts, uzņēmumu darbu joprojām ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija un tās radītās sekas. «Apmēram 93% no Latvijā iegūtās kūdras eksportējam dažādu produktu veidā,» stāsta Ingrīda Krīgere. «Pieprasījums pasaulē kopumā turpina pieaugt, taču atsevišķos reģionos situāciju sarežģī karš un loģistikas problēmas. Tas īpaši jūtams Āzijas tirgos, kur ir gana liela interese, taču piegādes kļuvušas komplicētākas. Karadarbības ietekmē joprojām aug arī izmaksas – dārgāka kļuvusi degviela, loģistikas pakalpojumi un iepakojuma materiāli. Arī piegāžu ķēdēs joprojām vērojama nestabilitāte.»
Runājot par nozares attīstību ilgtermiņā, Ingrīda Krīgere uzskata, ka svarīgākais ir panākt vienotu izpratni par kūdras nozīmi pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā: «Mēs gribētu gūt pārliecību, ka dārzkopībā kūdru varēs izmantot arī turpmāk un tās ieguves apjomi netiks samazināti. Svarīgi, lai sabiedrība saprastu – kūdra ir neatņemama pārtikas ražošanas un mežsaimniecības sastāvdaļa. Tāpēc uz šo jautājumu vajadzētu skatīties plašākā kontekstā, kā arī noformulēt skaidru valsts attieksmi pret šo resursu ilgtermiņā.»
Latvijas Kūdras asociācija ir pārliecināta – šī vērtīgā izrakteņa ieguves nākotni noteiks ne tikai laikapstākļi vai situācija eksporta tirgos. Ne mazāk svarīgi būs tas, vai pieņemtie lēmumi balstīsies zinātniskos datos un ilgtermiņa redzējumā par kūdras lomu pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā.
Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments
