Sēdes sākumā ar opozīcijas deputātu skaļiem, gandrīz vētrainiem aplausiem tika pielikts punkts izpilddirektora vietnieces Danas Bārbales ziņojumam. Dzirdot tos, sēdes vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja, maigi ironizēja, ka citkārt mēdzot celties arī kājās. Sēdes laikā daža laba deputāta verbālajām virāžām bija ne pārāk viegli izsekot. Bet kurš gan apgalvo, ka domes sēdes un zelta grauda izlobīšana no deputātu runu pelavām – tas ir viegli.

Kā viss sākās…

Atgādināsim notikumu hronoloģiju. Šā gada 28. jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Ogres novada pašvaldības domes deputātu Jāņa Siliņa, Kārļa Ansona, Ulda Skudras, Santas Ločmeles un Kārļa Avotiņa pieteikums un pagaidu aizsardzības lūgums par pienākuma uzlikšanu domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ar kuru tiktu nodrošinātas pieteicēju vienlīdzīgas un proporcionālas tiesības līdzdarboties domes pastāvīgo komiteju darbā.

Kā ārkārtas sēdē uzsvēra gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, pieci tautas kalpi cēla prasību tiesā par deputātu vienlīdzīgām tiesībām līdzdarboties visās komitejās. Uzsvars uz vārdu «vienlīdzīgām». Tiesa šo lūgumu apmierināja, un vēlāk Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka domei ir tiesības komiteju veidošanā, bet jānodrošina, lai neviens deputāts netiktu diskriminēts.

…un kā turpinājās

Grozījumiem pievienotajā paskaidrojuma rakstā sacīts, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētie 23 deputāti pārstāv sabiedrības intereses Ogres novadā. Ja komiteju sastāvos piedalās visi deputāti, sabiedrība var būt droša, ka lēmumu sagatavošanā tiek ņemtas vērā visu vēlētāju intereses. Tas stiprina uzticību komiteju darbam un mazina risku, ka tās tiktu uztvertas kā šauras vai «slēgtas» grupas.

Tāpēc iepriekš minēto grozījumu mērķis ir efektīvāka pārvaldība, palielinot komiteju sastāvu līdz 23 deputātiem. Tas novērš šaubas par vienlīdzīgu pārstāvniecību, nodrošina atklātāku lēmumu sagatavošanu un atbilst faktiskajai komiteju darba norisei. Proti, jau šobrīd deputāti aktīvi iesaistās gandrīz visu komiteju darbā, arī to komiteju darbībā, kuru sastāvā viņi nav ievēlēti. Tātad šādu izmaiņu veikšana ne tikai sekmēs pašvaldības darba efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, bet arī atbildīs faktiskajai komiteju darba norisei šobrīd.

Palielinot komiteju sastāvu līdz visiem deputātiem, tiek nodrošināts labāk izdiskutēts un sabiedrībai atvērtāks lēmumu sagatavošanas process. Šādi tiek novērsta situācija, kad atsevišķi deputāti nevar savlaicīgi ietekmēt lēmumu sagatavošanu izskatīšanai domes sēdēs.

Līdz ar to Ogres novada pašvaldības domes darbs kļūs saprotamāks, iekļaujošāks un efektīvāks, novēršot jebkāda veida iespējamās domstarpības par deputātu tiesībām darbam komitejās. Palielinot līdzdalību, deputāti kļūst atbildīgāki pret sabiedrību, jo lēmumu tapšanas procesā deputātu iesaiste kļūst atklātāka.

Komiteju sastāva palielināšana ir tiešs risinājums tiesas norādītajai problēmai par vienlīdzīgu un proporcionālu deputātu līdzdalību. Tas mazina risku, ka dome nākotnē atkal nonāks tiesvedībā. Noteikumiem paredzama pozitīva sociālā ietekme, jo tie mērķtiecīgi veicina domes deputātu, tātad arī viņu vēlētāju iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu vietējai pārvaldei.

Paskaidrojuma rakstā, kas izklāsta, kāpēc grozījumi nepieciešami, viss «izlasās» ļoti jauki – tiek runāts par vienlīdzību, pārstāvniecību, sabiedrības uzticību un efektivitāti. Tomēr zem šī juridiski korektā ietvara slēpjas politiska taktika: komiteju sastāva palielināšana līdz visiem deputātiem ir ne tikai formāla atbilde tiesas lēmumam, bet arī pozīcijas atspēlēšanās opozīcijai. Uz papīra – viss kā pēc grāmatas, bet praksē tas ir īlens opozīcijai un liek tai piedalīties spēlē pēc pozīcijas noteikumiem. Tā ir cīņa, kur katrs solis tiek rūpīgi izsvērts – ne tikai juridiski, bet arī politiski. Un, kā jau bieži politikā, iznākums ir tāds, ka «kā slikti, tā nelabi». Proti, rīcība tiek kritizēta neatkarīgi no tās «iesaiņojuma».

Gaidīsim, kāds būs turpinājums cīkstiņam starp pozīciju un opozīciju.

Kā slikti, tā nelabi

D. Bārbale informēja, cik daudzu vēlētāju intereses pārstāv pieci deputāti, kuri cēla prasību tiesā: Jānis Siliņš – 1996, Kārlis Ansons – 4244, Uldis Skudra – 2911, Santa Ločmele – 3450, Kārlis Avotiņš – 2831.

Jā, opozīcijas deputāti iebilda pret visu deputātu iekļaušanu komitejās. Piemēram, S. Ločmele norādīja, ka tas nav lietderīgi un neatspoguļo arī iedzīvotāju viedokļus, kas saņemti grozījumu apspriešanas laikā, turklāt šādi netiekot pildīts tiesas lēmums. Viņa to nodēvēja par ākstīšanos. Izskanēja opozīcijas deputātu viedoklis, ka visu deputātu iekļaušana visās komitejās dublēs domes sēdes. Komitejām tomēr ir citi uzdevumi. Tāpēc S. Ločmele ierosināja samazināt komiteju skaitu – saglabāt Finanšu komiteju un vēl vienu, kurā skatītu pārējos jautājumus. Pretstāves deputāti iebilda arī pret iekļaušanu komiteju sastāvā bez pašu iekļauto piekrišanas. Atbildot uz to, A. Krauja skaidroja, ka deputāts var atteikties no dalības komitejā, iesniedzot to rakstiski. Jau ārkārtas domes sēdes laikā opozīcijas deputāti, piemēram, S. Ločmele, Uldis Skudra, Mariss Martinsons, mutiski atsauca savas kandidatūras dažās komitejās. Kā piemērs tika piesaukts arī Jānis Siliņš, kurš norādījis, ka nevēlas piedalīties divās no komitejām.

Domes priekšsēdētāja vietnieks izmantoja paskaidrojuma rakstā teikto un vēlreiz uzsvēra: ja deputāti jau piedalās visās komitejās, kāpēc to liegt?

To klausoties, jāteic, ka šo situāciju var raksturot ar vārdiem – kā slikti, tā nelabi. Lai kāda būtu rīcība, tā tiks kritizēta.

Lūk, ārkārtas domes sēdē neizturēja arī Artūrs Mangulis, kurš opozīcijas deputātus raksturoja kā kopienu «vissslikti». Viņš S. Ločmelei jautāja, kāpēc, pēc viņas sacītā, visu domes deputātu iekļaušana visās komitejās būtu neefektīva: «Tad kāpēc jūs sēžat visās komiteju sēdēs un komentējat visus jautājumus, bet kad uz to norāda, tad atbildat, ka nevaru taču balsot?»

Kā viss beidzās

Pašvaldību likums nosaka, ka domes darbs notiek domes sēdēs un komiteju sēdē, atbilstoši likumam komiteju skaitliskais sastāvs nosakāms pašvaldības nolikumā.

Ogres novada dome pieņēma grozījumus savā nolikumā, kur noteikts, kā darbojas pašvaldība – tās struktūra, institūciju pienākumi un kārtība. Šie grozījumi tika apstiprināti ar balsu vairākumu, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem. Pēc lēmuma pieņemšanas dome uzdeva nodrošināt, lai jaunie noteikumi tiktu publicēti, izplatīti un ieviesti visās pašvaldības iestādēs, kā arī lai tās mēneša laikā pielāgotu savus iekšējos dokumentus atbilstoši jaunajām prasībām.

Der zināt

Kas teikts Pašvaldību likumā (stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī)?

• Pēc domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas no domes deputātiem ievēlē komitejas.

• Komitejas, to kompetenci un skaitlisko sastāvu nosaka pašvaldības nolikumā. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trim.

• Katrs deputāts ir vismaz vienas komitejas loceklis.

• No katra domes deputātu kandidātu saraksta komitejā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli deputātu skaitam, kas domē ievēlēti no katra domes deputātu kandidātu saraksta

• Proporcionalitātes principu var neievērot gadījumā, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ, kā arī matemātisku iemeslu dēļ, un gadījumā, kad visi no domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti atsakās no dalības komitejā.

• Deputāts izbeidz darbību komitejā, ja pēc deputāta rakstveida iesnieguma saņemšanas dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas.

• Ja deputātu atbrīvo no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas, no attiecīgā domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti ir tiesīgi izvirzīt citu deputātu dalībai attiecīgajā komitejā.

• Lai uzlabotu darba efektivitāti, dome ir tiesīga izveidot jaunu komiteju, kā arī likvidēt komiteju vai samazināt tās locekļu skaitu, nesaņemot viņu iesniegumus par darbības izbeigšanu komitejā.

• Iepriekšējā likuma redakcija paredzēja, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu pastāvīgajā komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Katram deputātam jābūt vismaz vienas pastāvīgās komitejas loceklim. Locekļu skaits komitejās nedrīkst būt mazāks par trim un nedrīkst pārsniegt pusi no pašvaldības domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju, kur locekļu skaits var būt lielāks.