Diez vai ir tā, ka svētku nav par daudz. Visa kā var kļūt par daudz, ja ir par daudz. Liela gudrība ir saprast vai vismaz mēģināt noķert svētku jēgu. Tas nenozīmē, ka jākļūst svētulīgam, jāvīpsnā, ja mana līksme nav tik vienāda ar cita prieku. Drīzāk jāmācās priecāties par savu un cita prieku.

Kā zaķis, kurš olas nedēj, kļuvis par Lieldienu simbolu? Atkal jau atgriežamies senos laikos – zaķi un truši vairojas ātri, tāpēc ir auglības simbols.

Uz sarunu aicināju Olitu Rudzīti no Meņģeles. Pazīstu viņu no ilgiem, tāliem skološanas, skološanās gaitu gadiem. Skolotāja, direktore, neparasta personība. No malas varētu šķist, ka mazliet sevī noslēgta. Bet tas ir maldīgs iespaids: enerģiskā gaita, allaž smaidīgās, domīgās acis, labestīgu soļu nerimtā trauksmē.

Katram lielam uzņēmējam ir savs rokraksts biznesā. «Liepājas autobusu parks», kas Ogres novadā (ne)nodrošina pasažieru pārvadājumus, tiek vadīts pārsteidzoši līdzīgi oligarha Andra Šķēles atkritumu biznesam. Viņiem ir svarīgi vazāt atkritumus apkārt, uzskaitot kilometrus un tonnas, nevis nodrošināt tīru vidi un atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu. Arī pasažieri un darbinieki Šķēles biznesā ir kā apkārt vazājami atkritumi.

Partija «Vienotība» un tās vairākpartiju atvasinājums «Jaunā Vienotība» uzsākušas strauju priekšvēlēšanu lejupslīdi, uz kuras fona konkurentiem ir ļoti ērti pakāpties, arī neko īpašu nedarot.