15.jūlijā saņemts izsaukums uz Ogres slimnīcu, kur atradās alkohola reibumā esošs vīrietis. Viņš atteicās doties projām, lai gan medicīniskā palīdzība viņam nebija nepieciešama. Policisti ar vīrieti veica pārrunas, pēc kā viņš slimnīcu tomēr patstāvīgi atstāja. Arī 18.jūlijā ap četriem no rīta policija atkal devās uz Ogres slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur atradās agresīvi noskaņots vīrietis alkohola reibumā. Vīrietis uzvedās agresīvi, neklausīja ārstniecības iestādes darbiniekus un klaigāja. Ņemot vērā, ka viņš bija alkohola reibumā un nespēja patstāvīgi pārvietoties, pieņemts lēmums skandālistu nogādāt atskurbšanas telpās.
No 16. līdz 22. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Kārlis, Eliass, Markuss, Malvīne, Jurģis, Kristaps, Ārija Tīna.
Pēc gadu ilgušas revīzijas Ogres novada pašvaldībā Valsts kontrole konstatējusi, ka neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoti 434 000 eiro. Ogres novada pamatbudžeta izdevumi šogad tiek lēsti gandrīz 136 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka neatbilstošu tēriņu apjoms pret pašreizējo budžetu nesasniedz pat statistiski nozīmīgo 1% robežu. Tie ir tikai 0,32%, un uz valsts kopējā fona šāds rādītājs vērtējams drīzāk kā izcils. Turklāt jāņem vērā, ka būtiskās pozīcijās novada dome arī pēc Revīzijas ziņojuma stāšanās spēkā nepiekrīt, piemēram, attiecībā uz maksājumiem par ūdeni, kas, pēc revidentu domām, esot pārāk zemi. Taču pašvaldība nav privāts biznesa kantoris, un tai jāpilda arī sociālās funkcijas, rūpējoties par iedzīvotājiem.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir atcēlusi ierobežojumus krievijas sportistiem. Ierobežojumi tika noteikti 2023. gada oktobrī, vairāk nekā pusotru gadu pēc krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kad krievijas Olimpiskā komiteja nolēma iekļaut kā biedrus sporta organizācijas anektētajās teritorijās. Komiteja pagaidām saglabājusi krievijas himnas atskaņošanas un karoga rādīšanas aizliegumu.
Veidojot partiju vēlēšanu piedāvājuma apskatus, labākai izpratnei tās parasti tiek sagrupētas pēc kopīgām pazīmēm un ideoloģijas: kreisās, centriskās, labējās. Vienā galā Marksa un Engelsa sludinātāji, otrā – brīvā kapitālisma piekritēji, pa vidu – mērenie, visās jomās, un varbūt tāpēc – garlaicīgie. Tad vēl atsevišķa kategorija ir populistiskās partijas, kas bļaustās vienalga no kura flanga un vienalga par ko. Visbeidzot, vēl kāda ļoti svarīga kategorija ir sarkanais stūrītis. Un ir visai dīvaini vērot, ka pašreizējā reitingu līdere «Latvija pirmajā vietā», kas šķietami atrodas ārpus sarkanā stūrīša, uzvedas tā, it kā būtu tajā iekšā.
Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.
Viena no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ikdienas darba jomām ir dzīvnieku labturības kontrole – sākot ar neatbilstošu dzīvnieku turēšanu, nelegālu pavairošanu, suņu uzbrukumiem un beidzot ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, kura pārziņā ir arī Ogres filiāle, skaidro, ka daļa no šīm funkcijām tagad nonākusi Pašvaldības policijas pārziņā.
Tā saka antīko zinātņu doktore, konservatīvās domas portāla «Telos» galvenā redaktore Agnese Irbe, atbildot uz jautājumu, vai medija saturā ir vieta arī reliģiska satura informācijai. Saruna notika raidieraksta «Virtuves sarunas» 14. sērijas ietvaros. Šos raidierakstus var noskatīties «YouTube» kanālā, un visbiežāk tajos jautājumus sarunu biedriem uzdodam mēs – Ogres mediju žurnālisti. Šoreiz pie sarunu galda satikās Eva Lūse, Viktorija Slavinska-Kostigova un Agnese Irbe. Skārām dažādus tematus kristīgi konservatīvā gaisotnē.
Azbestu saturošais šīferis, kas vēl joprojām Latvijā redzams uz neskaitāmu ēku jumtiem, reiz bija bezgala populārs – vecāko paaudžu cilvēki bija raduši to izmantot ne tikai māju un šķūņu jumtu izbūvē, bet arī lai veidotu puķu dobju vai dārzu kontūras. Tagad teju katram zināms, ka šis materiāls, ko aizliegts izmest sadzīves atkritumos vai nodot kopā ar parastajiem būvgružiem, ir viens no bīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem.
Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē arī Latvijas mežus – paaugstinās vidējā gaisa temperatūra, pagarinās veģetācijas sezona, bet vienlaikus pieaug kaitēkļu, slimību un ekstremālu laikapstākļu radītie riski. Tāpēc aizvien lielāka nozīme ir ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kas palīdz saglabāt mežus veselīgus, ražīgus un noturīgus arī mainīgajos klimatiskajos apstākļos.
Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst arvien jūtamākas – ilgstošus sausuma periodus nomaina spēcīgas lietusgāzes un plūdi, bet vienlaikus samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mitrāju atjaunošanai, jo šo teritoriju loma top arvien svarīgāka gan dabas aizsardzībā, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
