26. maijā saņemta informācija, ka Ogrē, Zilokalnu prospektā, nezināmas personas spīdina pretējās mājas logos lāzeru, kas traucē iedzīvotājiem. Ierodoties un apsekojot mājas apkārtni, ievērots logs, no kura, iespējams, tiek spīdināts lāzers. Durvis atvēra vīrietis, kurš paskaidroja, ka bērniem no Turcijas atvedis lāzeru. Ar vīrieti veiktas pārrunas, un viņš apsolīja, ka to citiem logos vairāk nespīdinās.
Jaunās valdības sarunās nav domstarpību, prioritātes ir finanšu stabilizācija un drošība. Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs paudis gandarījumu par līdzšinējo sarunu gaitu, apgalvojot, ka tajās valda izpratne un cieņpilna attieksme starp potenciālajiem partneriem. Valdības prioritātes ir valsts finanšu sakārtošana, budžeta stabilizācija un drošības stiprināšana, tostarp pilns atbalsts aizsardzības nozarei. Vienlaikus Kulbergs norāda, ka nepieciešams izvairīties no sabiedrību šķeļošiem jautājumiem un koncentrēties uz praktiski paveicamiem darbiem, nevirzot finansiāli ietilpīgas iniciatīvas.
Varbūt valdības sastādīšanā nekaitētu turēties pie mūsu pašu folkloras un citām atziņām, piemēram, kopus cūka (arī politikā) nebarojas, nestrīdies ar muļķi, no malas var sajaukt, kurš ir kurš… Var saprast prezidenta nominēto jaunās valdības sastādītāja Andra Kulberga no «Apvienotā saraksta» aicinājumu, ka strīdi jānoliek malā: situācija valsts iekšienē un ārienē to nepieciešami prasa. Tātad – nomierināties, paciest vienam otru unnestrīdēties par «naža un dakšiņas» jautājumiem, bet visus savus prātus, apziņu un sirdsapziņu veltīt valsts lietām – par lietu un nesavtīgi?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunās valdības izveidi uzticējis «Apvienotā saraksta» deputātam Andrim Kulbergam. Pēc piektdien notikušajām konsultācijām ar parlamentā ievēlētajām partijām prezidents paziņoja, ka redz iespēju veidot valdību, uzticot to opozīcijas pārstāvjiem. Premjera amata kandidāts kā būtiskākos darāmos darbus min valsts budžeta pārskatīšanu jau jūnijā, drošības stiprināšanu, tostarp ārpolitikas jomā, drošu vēlēšanu nodrošināšanu, kā arī cīņu pret korupciju un karteļiem.
Šoruden apritēs desmit gadu, kopš Ingrīda Eglīte vada Lauberes Kultūras namu. Šajā laikā viņa kļuvusi par vienu no redzamākajiem cilvēkiem pagasta sabiedriskajā dzīvē – cilvēku, kurš ne tikai organizē pasākumus, bet arī vieno citus, iedrošina bērnus, uzklausa jauniešus un strādā ar visaugstāko atbildības sajūtu, lai kultūras dzīve laukos neizsīktu.
Ceriņi ar 5 ziedlapiņām nesot laimi un veiksmi. Un kā nu ne – gandrīz vai var iedomāties, ka, to apēdot, uzņemam sevī zemes pamatīgumu, gaisa vieglumu, uguns dedzīgumu, ūdens plūsmu un gara viedumu. To visu mums ļoti vajag. Lai neapmaldītos dažādībā, bet pieņemtu to, esot tieši savas vienīgās balss diapazonā. Lai katrs no mums būtu savā spēkā, savā kustībā, savā degsmē, empātijā un gudrībā. Kā koks jaukto koku mežā. Ar savu līkumu vai taisnumu, savu lapu rotu, papildinot meža kopējo gaisotni. Un dodot skābekli citiem – kā to mežam daba ir paredzējusi. Absorbēt ogļskābo gāzi un ļaut visiem ap sevi brīvi elpot.
Ogresgala pagasta pamatskolas telpās 26. augustā noticis izrīkojums ar loteriju–allegri. Kārtības uzturēšanai no Ogres izbraucis policijas kārtībnieks Rūtiņš. Pēdējais drīz vien nomanījis, ka pie loterijas galda notiek spēcīga tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem. R. neatļauto «šefti» pārtraucis un «ulmanīti» nacionalizējis. Kā parasts, sastādīts attiecīgs piemiņas raksts, kurš līdz ar faktiskiem pierādījumiem nosūtīts Rīgas kungiem. Tie tad spriedīs tiesu un taisnību šajā padarīšanā.
Klimata pārmaiņas pēdējos gados arvien tiešāk ietekmē lauksaimniecību un dārzkopību visā pasaulē, un arī Latvija nav izņēmums. Garākas veģetācijas sezonas, biežāki sausuma periodi, krasas temperatūras svārstības un ekstremāli nokrišņi būtiski maina augšanas apstākļus, liekot dārzkopjiem pielāgoties jaunai realitātei. Vienlaikus klimata pārmaiņas sekmē arī jaunu kaitēkļu izplatību, kas agrāk mūsu platuma grādos valdošajos laikapstākļos nespēja pārziemot.
Gadu desmitiem Eiropas ekonomika bija balstīta lineārā shēmā – paņem, saražo, patērē, izmet. Tas nav ilgtspējīgi, jo dabas resursi tiek iztērēti, atkritumi krauti kaudzēs, pārmērīgās kailcirtēs nocirstos mežos vairs neaug sēnes, intensīvā lauksaimniecība padzen no laukiem iedzīvotājus. Eiropas Savienība pieprasa dalībvalstīm pieejas maiņu – pāreju uz ilgtspēju un aprites ekonomiku visās nozarēs. Tostarp lauksaimniecībā.
Elektroauto Latvijā no nišas izvēles pakāpeniski kļūst par ikdienas realitāti, un šo procesu būtiski ietekmē valsts politika. 21. aprīlī valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu 40 miljonu eiro apmērā. Tā paredz subsīdijas gan jaunu, gan lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei.
