Nozog kafiju. Saņemta informācija, ka 29. aprīlī veikalā Ogrē, Brīvības ielā, nozagtas kafijas pupiņas 36 eiro vērtībā. Uzsākts kriminālprocess. Noņem naudu. Saņemta informācija, ka laika periodā no 26. līdz 27. maijam J. konstatēja, ka no viņam piederošās kartes noņemti 80 eiro. Uzsākts kriminālprocess.
Valdības aprises izveidot nav grūti. Arī Ministru kabineta apstiprināšana patiesībā ir niecīgs sasniegums. Pavisam cita lieta, kā šī «pagaidu valdība» spēs turēties un noturēties līdz 3. oktobrim, kad ievēlēsim jauno – 15. Saeimu. Arī par to, kas būs pēc tam, it kā būtu jādomā tagad, bet lielu kustību gaidīt būtu naivi.
Jaunās valdības sarunās nav domstarpību, prioritātes ir finanšu stabilizācija un drošība. Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs paudis gandarījumu par līdzšinējo sarunu gaitu, apgalvojot, ka tajās valda izpratne un cieņpilna attieksme starp potenciālajiem partneriem. Valdības prioritātes ir valsts finanšu sakārtošana, budžeta stabilizācija un drošības stiprināšana, tostarp pilns atbalsts aizsardzības nozarei. Vienlaikus Kulbergs norāda, ka nepieciešams izvairīties no sabiedrību šķeļošiem jautājumiem un koncentrēties uz praktiski paveicamiem darbiem, nevirzot finansiāli ietilpīgas iniciatīvas.
Varbūt valdības sastādīšanā nekaitētu turēties pie mūsu pašu folkloras un citām atziņām, piemēram, kopus cūka (arī politikā) nebarojas, nestrīdies ar muļķi, no malas var sajaukt, kurš ir kurš… Var saprast prezidenta nominēto jaunās valdības sastādītāja Andra Kulberga no «Apvienotā saraksta» aicinājumu, ka strīdi jānoliek malā: situācija valsts iekšienē un ārienē to nepieciešami prasa. Tātad – nomierināties, paciest vienam otru unnestrīdēties par «naža un dakšiņas» jautājumiem, bet visus savus prātus, apziņu un sirdsapziņu veltīt valsts lietām – par lietu un nesavtīgi?
Cilvēku mānīšana! Ogres lopu uzpircējs Veinrobe nopircis no Ogresgala pag. pilsoņa O. Matiša govi par 185 Ls, aizvedis uz Ogri, bet uzpircējs W. govi neņēmis vairs pretī, jo neesot naudas. Līdzīga nelaime ķērusi arī Līsi Medni no tā paša pagasta. Šis gadījums lieku reizi pierāda dažu žīdu nesolīdos tirdzniecības paņēmienus.
Šoruden apritēs desmit gadu, kopš Ingrīda Eglīte vada Lauberes Kultūras namu. Šajā laikā viņa kļuvusi par vienu no redzamākajiem cilvēkiem pagasta sabiedriskajā dzīvē – cilvēku, kurš ne tikai organizē pasākumus, bet arī vieno citus, iedrošina bērnus, uzklausa jauniešus un strādā ar visaugstāko atbildības sajūtu, lai kultūras dzīve laukos neizsīktu.
Ceriņi ar 5 ziedlapiņām nesot laimi un veiksmi. Un kā nu ne – gandrīz vai var iedomāties, ka, to apēdot, uzņemam sevī zemes pamatīgumu, gaisa vieglumu, uguns dedzīgumu, ūdens plūsmu un gara viedumu. To visu mums ļoti vajag. Lai neapmaldītos dažādībā, bet pieņemtu to, esot tieši savas vienīgās balss diapazonā. Lai katrs no mums būtu savā spēkā, savā kustībā, savā degsmē, empātijā un gudrībā. Kā koks jaukto koku mežā. Ar savu līkumu vai taisnumu, savu lapu rotu, papildinot meža kopējo gaisotni. Un dodot skābekli citiem – kā to mežam daba ir paredzējusi. Absorbēt ogļskābo gāzi un ļaut visiem ap sevi brīvi elpot.
Madara Miezīte ir mamma pieciem bērniem un, dzīvojot pilsētvidē, ir iemācījusies, kā ikdienā kopt vidi ekoloģiski un nekaitējot savas ģimenes veselībai. Daudz vērtīgu ikdienā izmantojamu padomu Madara smēlusies no ilggadējas darbošanās «Norwex» kompānijā, bet līdzās tai nemitīgi sevi izglīto par to, ko var darīt vēl labāk. Savu pieredzi viņa nodod tālāk arī caur īpašu Instagram kontu «@mili_dzivot_tiri». Viņai būtiski, ka bērni aug tīrā vidē un iemācās arī paši darīt mājas darbus, neapdraudot savu veselību, piemēram, no ķīmisku vielu saturošiem pulveriem vai mazgāšanas līdzekļiem. Lielu uzmanību ģimene pievērš otrreizējās lietošanas lietām, jo tajās slēpjas gan ekonomija, gan ilgtermiņa ieguvums pasaulei. Un tieši tajā dzīvos arī mūsu bērni, uzsver daudzbērnu mamma.
Klimata pārmaiņas pēdējos gados arvien tiešāk ietekmē lauksaimniecību un dārzkopību visā pasaulē, un arī Latvija nav izņēmums. Garākas veģetācijas sezonas, biežāki sausuma periodi, krasas temperatūras svārstības un ekstremāli nokrišņi būtiski maina augšanas apstākļus, liekot dārzkopjiem pielāgoties jaunai realitātei. Vienlaikus klimata pārmaiņas sekmē arī jaunu kaitēkļu izplatību, kas agrāk mūsu platuma grādos valdošajos laikapstākļos nespēja pārziemot.
Gadu desmitiem Eiropas ekonomika bija balstīta lineārā shēmā – paņem, saražo, patērē, izmet. Tas nav ilgtspējīgi, jo dabas resursi tiek iztērēti, atkritumi krauti kaudzēs, pārmērīgās kailcirtēs nocirstos mežos vairs neaug sēnes, intensīvā lauksaimniecība padzen no laukiem iedzīvotājus. Eiropas Savienība pieprasa dalībvalstīm pieejas maiņu – pāreju uz ilgtspēju un aprites ekonomiku visās nozarēs. Tostarp lauksaimniecībā.
