Aizvadītajā nedēļā, 26. septembrī, SIA «Ogres rajona slimnīca» notika darbinieku sapulce, pieaicinot Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Krauju, pašvaldības izpilddirektoru Pēteri Špakovski un Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja biroja vadītāju Gintu Sīviņu, lai pastāstītu par slimnīcas darbu šā gada astoņos mēnešos un sniegtu savu viedokli par SIA «Ogres rajona slimnīca» atbilstību slimnīcu tīkla pakalpojumu līmenim un profiliem, jo, kā norāda medicīnas iestādes darbinieki, 18. septembra Ogres novada domes komiteju sēdē un pēc tam arī 25. septembra domes sēdē izskanējušie D. Kļaviņas izteikumi ir sāpīgi ne tikai slimnīcai kā iestādei, bet arī katram mediķim personīgi, kurš ik dienu pašaizliedzīgi strādā, lai palīdzētu ikvienam šeit nonākušajam pacientam.

Tuvojas reģionālo slimnīcu līmenim

SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs skaidro, ka līgumā ar Nacionālo veselības dienestu ik mēnesi paredzēts sniegt palīdzību 451 pacientam, bet šī gada astoņos mēnešos stacionārā ārstēts jau vairāk par 249 pacientiem, nekā NVD plānojis. Tas nozīmē, ka cilvēki savai slimnīcai uzticas un viņus izdodas ātrāk izārstēt, pretstatā atsevišķām valsts īpašumā esošām slimnīcām, kur ārstē mazāk pacientu, nekā paredz līgums ar NVD. Turklāt te ārstējas cilvēki ne tikai no Ogres novada, bet arī tuvākas un tālākas apkārtnes – Aizkraukles novada, Ropažiem, Pierīgas. Līdz septembrim, ja tā var teikt, pārpilde bijusi 249 pacienti, bet no pagājušā gada septembra līdz šim brīdim ārstēts par 426 cilvēkiem vairāk, nekā paredzēts. Kopumā Uzņemšanas nodaļā šī gada pirmajā pusgadā pēc palīdzības vērsās 9476 pacienti, kas vidēji dienā ir 53, no kuriem stacionēti ir tikai 31%. «Ja raugās no šogad apkalpoto pacientu skaita, tad jāteic, ka mūsu slimnīca ir lielākā III līmeņa neatliekamās palīdzības slimnīca un tā sniedz pakalpojumus tādā apmērā kā, piemēram, Balvu, Gulbenes un Kuldīgas slimnīcas, kopā ņemtas. Pēc mūsu apjoma vairāk tuvināmies reģionālām slimnīcām nekā III līmeņa ārstniecības iestādēm. Arī dzemdību skaits pēdējos gados ir tikai audzis. Neraugoties uz dramatisko dzimstības kritumu valstī – arī šogad plānots sagaidīt virs 500 jaundzimušo. Turklāt slimnīca katru gadu strādā ar peļņu, ko iegulda cilvēkresursos un attīstībā, paļaujoties tikai uz pašu spējām,» stāsta D. Širovs, piebilstot, ka Ogres slimnīcā pirmajā pusgadā pieņemts vairāk dzemdību nekā, piemēram, lielajā Daugavpilī.

Pievēršoties Valsts kontroles ziņojumam, SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes locekle Ilze Trukšāne norāda, ka slimnīcu līmeņu izvērtējums veikts vēl pirms kovida, 2019.–2020. gadā, tajā atzīstot, ka pastāv problēmas, kas ilgstoši nav risinātas, bet vienlaikus daudzi priekšlikumi šajā ziņojumā ir atsaukti un vairs nav aktuāli, tajā skaitā par līmeņu neatbilstībām. SIA «Ogres rajona slimnīca» joprojām ir III līmenī, un tā nodrošina visus obligātos septiņus profilus, ko spēj nodrošināt vien trīs III līmeņa slimnīcas no septiņām. Ogres rajona slimnīcā uz vienu internista slodzi dienā ir 11 pacientu, kas ir visaugstākais rādītājs, ko nodrošina šāda līmeņa iestāde, kas ir par vienu pacientu vairāk nekā, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (IV līmenis), kur pacientus uzņem divās pilsētās – gan Ventspilī, gan Talsos. Savukārt unikālais operāciju skaits mēnesī ir 82, kas arī ir augstākais rādītājs. Tiek nodrošināts arī diennakts pediatrijas profils. Uzņemšanas nodaļā vidēji dienā vēršas 53 pacienti un viena pacienta ārstēšana izmaksā 133 eiro – salīdzinot, piemēram, Balvos un Gulbenē šīs izmaksas ir divreiz vai pat trīs reizes lielākas. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz to, visus pēdējos gadus slimnīca strādā ar peļņu.

Par kvalitāti liecina pacientu uzticēšanās

D. Širovs norāda, ka Ogres rajona slimnīca ir pilnībā nodrošināta ar kadriem, kadru mainības praktiski nav un slimnīcai ir 20 līgumi ar jaunajiem rezidentiem, kuri tuvākos gados uzsāks darbu slimnīcā. Slimnīcā šobrīd ir tikai viena neatliekamās palīdzības ārsta vakance. Uzņemšanas nodaļas neatliekamās palīdzības dežūrārste Tatjana Ivanova piebilst, ka par slimnīcas darba kvalitāti pirmām kārtām liecina pacientu uzticēšanās, kuri vēršas šajā medicīnas iestādē. Pēdējo gadu laikā nav neviena Veselības inspekcijas slēdziena par nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Kā jau minēts, slimnīcas mediķi, kuri pašaizliedzīgi strādā 24 stundas diennaktī pēc labākās sirdsapziņas, Daces Kļaviņas izteikumus uztvēruši kā personīgu apvainojumu, un pēc viņu iniciatīvas tapusi kolektīva vēstule ar 212 parakstiem, kas nosūtīta Ogres novada pašvaldības deputātiem, kā arī veselības ministram Hosamam Abu Meri.

Mediķi norāda, ka ir iepazinušies ar Valsts kontroles ziņojumu, kur neatrod nevienu faktu, ka šobrīd slimnīca neatbilstu savam līmenim vai nenodrošinātu kādu profilu. Gluži otrādi – Ogres rajona slimnīca stacionārā ārstē visvairāk pacientu no visām III līmeņa slimnīcām. Papildus obligāti nodrošināmajiem profiliem nodrošina arī vēl divus – neiroloģiju un traumatoloģiju. Ogres slimnīcā ir vienas no valstī zemākajām viena pacienta ārstēšanas izmaksām Uzņemšanas nodaļā, DRG koeficients (relatīvs rādītājs, kas nosaka, cik «sarežģīts» ir pacienta ārstēšanas gadījums) ir augstāks pat par atsevišķām reģionālā jeb IV līmeņa slimnīcām.

Savukārt, iepazīstoties ar veselības ministra un ministrijas prezentāciju no 4. septembra sanāksmes Jelgavā, skaidri redzams, ka Ogres slimnīcai paredzēts reģionālas slimnīcas statuss un visu esošo profilu saglabāšana.

Strādā pēc labākās sirdsapziņas

«Mēs strādājam ar pilnu atbildību un tīru sirdsapziņu, jo slimnīca nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus jau tagad reģionālās slimnīcas līmenī. Pateicoties vadībai, slimnīca aprīkota ar modernām medicīnas tehnoloģijām, attīstījusi infrastruktūru, paļaujoties tikai uz savām finansiālajām iespējām, kā pēdējo izbūvējot Dzemdību nodaļu. Slimnīcā strādā profesionāla un saliedēta mediķu komanda,» teikts mediķu vēstulē, piebilstot, ka to apliecina pacientu uzticība Ogres slimnīcai, kuru skaits ik gadu pieaug gan stacionārā, gan Ambulatorajā nodaļā.

«Tāpēc publiskie apgalvojumi, ka Ogres slimnīca nenodrošina noteiktos pakalpojumus, ir netaisnīgi un apmelojoši. Tie aizskar mūsu godu, grauj sabiedrības uzticību un liek justies nenovērtētiem brīdī, kad darām iespējamo un bieži vien arī neiespējamo pacientu labā.

Mēs ticam, ka Veselības ministrija un Ogres novada dome izvērtēs situāciju taisnīgi un objektīvi un sabiedrībai skaidri apliecinās, ka Ogres rajona slimnīca atbilst savam slimnīcas profilam un sniedz visus iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Mēs negribam, lai mūsu darbs tiktu noniecināts. Mēs vēlamies, lai mūsu pacientiem un visai sabiedrībai būtu pārliecība, ka palīdzība Ogres slimnīcā vienmēr būs pieejama, droša un kvalitatīva.

Ar šo pieprasām no Daces Kļaviņas nepatiesos apgalvojumus un apvainojumus atsaukt, publiski atvainoties visam Ogres rajona slimnīcas kolektīvam un sabiedrībai, vai arī ar konkrētiem faktiem pierādīt savus vārdus,» teikts mediķu vēstulē.

Sanāksmē izskanēja arī bažas, ka šādi deputātes un politiķes publiskie izteikumi ir politisko spēku virzīti – to politisko spēku, kuri jau agrāk uzbrukuši Ogres rajona slimnīcai, mēģinot to padarīt par aprūpes iestādi.

Arī klātesošie Ogres novada pašvaldības pārstāvji, noklausoties prezentāciju, pauda neizpratni par deputātes D. Kļaviņas paustajiem izteikumiem un solīja arī turpmāk atbalstīt slimnīcu un attiecīgi rīkoties. P. Špakovskis piebilst, ka Ogres rajona slimnīca ir vislabāk pārvaldītā kapitālsabiedrība novadā.

Reaģējot uz publiski izskanējušo mediķu sašutumu, Dace Kļaviņa savā sociālo tīklu Facebook kontā cita starpā raksta: «Ja kādam no slimnīcas darbiniekiem mans izteikums radījis pārpratumu vai nepareizu priekšstatu par manu attieksmi, vēlos atvainoties – mana iecere vienmēr ir bijusi atbalstīt slimnīcas komandu un kopīgi domāt par tās nākotnes attīstību,» piebilstot, ka tobrīd atrodas ārpus Latvijas, bet, tiklīdz būs atgriezusies, tiksies ar slimnīcas darbiniekiem, lai pārrunātu attīstības iespējas un nākotnes plānus.

Uz izskanējušo informāciju asi reaģējis arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš savā sociālo tīklu vietnē Facebook savukārt raksta: «Es atvainojos deputātes no «Jaunās Vienotības» Daces Kļaviņas vietā visiem Ogres rajona slimnīcas darbiniekiem. Jūs ikdienā glābjat tik daudz dzīvību, un Paldies vietā jums nākas saņemt aizvainojumu no uzpūtīgiem Rīgas ierēdņiem. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums Ogres novadā ir sava slimnīca, un to mēs novērtējam īpaši, kad mūsu mātes un tēvi kļūst vecāki un viņiem ir vajadzīga biežāka medicīniskā palīdzība. Liels paldies slimnīcas vadītājam Dainim Širovam un visiem slimnīcas darbiniekiem no apkopējas līdz galvenajam ārstam. Mēs augsti novērtējam jūsu darbu, paldies jums par to! Es jau devīto gadu savu dzīvi atdodu Ogres novadam. Veidojam Ogres novadu tādu, kurā mēs justos labi. Ogres novads kā nacionālas valsts sastāvdaļa. Bet pēdējā laikā ir uzradušies visādi šādi pseidodeputāti, kas mīl kritizēt svešu darbu, jo savu darbu nav. Un nesaprot, kā var sāpināt slimnīcas kolektīvu, kas vienkārši dara savu darbu. Es aicinātu novērtēt darba darītājus un biežāk pateikt viņiem paldies! Es negribu iedziļināties, kāpēc šie cilvēki tā neieredz citu darbu, ka nepārtraukti viņu kritizē, – vai tas ir mīlestības trūkums vai vienkārši ieaudzināta necieņa pret pārējiem. Parādam, ka mūsu ir vairāk, un ikdienā viens otram pasakām paldies!»