Sadzīvē teju katrs saskaras ar dažādu veidu atkritumiem, tostarp pārtikas iepakojumu, papīru un plastmasu, tomēr līdzās šiem ierastajiem atkritumiem bieži vien nonāk arī materiāli, kas var radīt būtisku apdraudējumu videi un cilvēku veselībai. To vidū ir, piemēram, baterijas, nolietotas elektroierīces, krāsu un ķīmisko vielu iepakojumi, kā arī spuldzes, kuru apsaimniekošanai nepieciešama īpaša un videi droša pieeja.

Daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā joprojām visbiežāk tiek pamatota ar energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un klimata mērķiem. Taču, kā uzsver SIA «Data Mining Solutions» valdes priekšsēdētājs un platformas energodati.lv līdzdibinātājs Jānis Šipkovs, iedzīvotāju skatījums ir daudz praktiskāks: viņus interesē nevis teorētiski ieguvumi, bet gan tas, ko renovācija nozīmēs ikmēneša maksājumos, dzīves kvalitātē un veselībā.

Apņemšanās būtiski samazināt fosilās enerģijas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā no 2030. gada var izrādīties neizpildāms politisku vēlmju domāšanas piemērs, kas praksē nav izpildāms. Nedz valstij, nedz pašvaldībām, nedz arī privātpersonām nav tik daudz naudas, lai strauji nomainītu autoparku. Un nav arī motivācijas to darīt, jo iekšdedzes dzinējs joprojām ir izcilākā plaši pieejamā pārvietošanās tehnoloģija. Savukārt dīzeļdegviela – lētākais transporta enerģijas avots.

Elektroauto popularitāte Eiropā kļūst arvien lielāka, un līdz ar šo spēkratu skaita pieaugumu arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par uzlādes infrastruktūru. Arī Latvijā publisko uzlādes staciju tīkls pēdējos gados pakāpeniski paplašinās, jo iespēja uzlādēt savu elektromobili ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē elektroauto izplatību.