Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novērojama jaunu sugu ienākšana teritorijās, kur tās iepriekš nebija sastopamas. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga kļūst bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas palielina iespējas pielāgoties pārmaiņām.

Valsts kontrole nākusi klajā ar Latvijas īstenotajam zaļajam kursam neglaimojošu ziņojumu. Lērums naudas iztērēts, bet klimatam no tā ne silts, ne auksts. Un labums tikai bagātiem iedzīvotājiem. Runa ir par klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.

Palēnām tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir īstais laiks pāršķirstīt partiju vecās priekšvēlēšanu programmas, lai paanalizētu, kas no solītā ir izdarīts un kas ne. Arī klimata un vides aizsardzības jomā. Esošā 14. Saeima tika ievēlēta 2022. gada rudenī, savukārt jauno – 15. Saeimu – vēlēsim no šī gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. Ko partijas būs paveikušas pa šiem četriem gadiem?