Zinātāji norāda, ka līdzšinējais saimniekošanas modelis, kurā preces tiek saražotas, izmantotas un pēc tam izmestas, ilgtermiņā vairs nav dzīvotspējīgs. Dabas resursi nav neizsmeļami, turklāt pieaug arī sabiedrības vēlme dzīvot tīrākā un veselīgākā vidē. Aprites ekonomika piedāvā citādu skatījumu uz ražošanu, patēriņu un resursu izmantošanu, cenšoties iespējami ilgāk saglabāt produktu un materiālu vērtību. Tāpēc arvien biežāk tiek runāts ne vien par atkritumu daudzuma samazināšanu, bet arī par cilvēku paradumu maiņu, modernu tehnoloģiju ieviešanu un jaunu saimniekošanas pieeju kopumā.

Resursi jāizmanto ilgāk

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore un vadošā pētniece Jeļena Pubule, aprites ekonomikas būtību vienkāršoti var raksturot kā citādu saimniekošanas un ekonomikas modeli, kura galvenais mērķis ir produktus un materiālus izmantot pēc iespējas ilgāk. Turklāt šis princips attiecas uz ikvienu dzīves jomu. «Raugoties individuālā līmenī, viens no vienkāršākajiem piemēriem ir lietotu apģērbu vai elektropreču iegāde,» skaidro profesore. «Arī lietotu automašīnu pārdošana un pirkšana savā ziņā ir aprites ekonomikas forma. Savukārt uzņēmumu līmenī sekot šim principam nozīmē domāt par to, no kādiem materiāliem konkrētais produkts tiek ražots un kas ar to notiks pēc kalpošanas laika beigām. Proti, vai tas kļūs par nederīgu atkritumu, vai arī to varēs pārstrādāt un izmantot atkārtoti.»

Eksperte norāda, ka būtiskākais aprites ekonomikas pamatprincips ir atteikšanās no līdzšinējā pieejas modeļa – «saražo, izmanto un izmet». Tā vietā tiek izvirzīts uzdevums nodrošināt, lai materiāli un produkti pēc iespējas ilgāk paliktu apritē un tiktu izmantoti atkārtoti. «Ja produkts kļūst nederīgs sākotnējai lietošanai, mēs domājam, kā to pārstrādāt vai izmantot vēlreiz,» saka profesore. «Tas attiecas gan uz pašu produktu, gan uz materiāliem, no kuriem tas radīts. Galvenā ideja ir maksimāli samazināt nepieciešamību nepārtraukti iegūt jaunus resursus.»

Esošā ekonomika nav ilgtspējīga

Runājot par tradicionālo lineārās ekonomikas modeli, eksperte atgādina, ka tas balstīts vienkāršā principā – ražot un patērēt arvien vairāk, bet pēc tam izmest. Taču ilgtermiņā šāda pieeja rada arvien lielākas problēmas. «Mums ir tikai viena planēta, un mēs kā cilvēki esam kļuvuši pietiekami gudri, lai saprastu, ka mūsu rīcība atstāj ietekmi gan uz pašu veselību, gan uz vidi, dzīvniekiem un visu pārējo pasauli,» uzsver Jeļena Pubule. «Tāpēc mēs vairs nevaram dzīvot tā, kā pagājušā gadsimtā notikušās straujās industrializācijas laikā, kad galvenais bija tikai ražot un patērēt arvien vairāk. Šo procesu rezultātā mēs kļuvām par patēriņa sabiedrību. Tagad ir jauni uzdevumi – jāsāk domāt, ko mēs atstāsim mantojumā nākamajām paaudzēm, jo daudzviet pasaulē jau kļūst jūtams resursu trūkums. Mēs nevaram domāt, ka viss vienmēr būs pieejams neierobežotā daudzumā. Tieši tāpēc ir jāmeklē gudrāki saimniekošanas veidi.»

Vadošā pētniece piebilst, ka savā ziņā aprites ekonomika nozīmē arī nonākšanu pie agrākām saimniekošanas tradīcijām, tikai mūsdienīgā formā: «Mēs zināmā mērā atgriežamies pie savām saknēm un rīkojamies tā, kā agrāk dzīvoja mūsu senči – izmantoja lietas ilgāk, laboja tās, nodeva tālāk. Atšķirība tikai tāda, ka šodien mums ir tehnoloģijas un zināšanas, kas ļauj to darīt daudz efektīvāk.»

Svarīgs viss ražojuma dzīves cikls

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp lineāro un aprites ekonomiku ir pieeja pašam produktam. Lineārajā modelī uzmanība galvenokārt pievērsta tikai tam īsajam laika sprīdim, kamēr prece tiek saražota un izmantota, bet aprites ekonomika uz to raugās daudz plašāk.

«Ja mēs esam ražotāji, tad lineārajā ekonomikā bieži vien svarīgākais ir saražot pēc iespējas vairāk un nedomāt par to, kas ar produktu notiks pēc tam,» skaidro Jeļena Pubule. «Savukārt aprites ekonomikā mēs domājam par visu produkta dzīves ciklu – no kādiem materiāliem tas ražots, cik tālu transportētas tā izejvielas, kā produktu paredzēts lietot un kas ar to notiks pēc tam.

Turklāt aprites ekonomika neattiecas tikai uz ražošanu vien. Tā arvien vairāk saistīta arī ar pakalpojumu izmantošanu un dalīšanās principu. Piemēram, ja kādreiz gribējām izspiest apelsīnu sulu, mums bija jāpērk sava sulu spiede. Tagad daudzviet veikalos vai benzīntankos iespējams vienkārši izmantot sulu spiešanas aparāta pakalpojumu. Tieši tas pats attiecas uz citām lietām. Teiksim, ja vēlējāmies braukt ar skūteri, tas bija jāiegādājas personīgai lietošanai. Mūsdienās šādus skūterus un pat automašīnas iespējams vienkārši noīrēt. Līdzīgi ir ar filmu un mūzikas baudīšanu – vairs nav jāpērk kasete vai disks, jo mēs varam sev interesējošajam saturam piekļūt Tet, Go3, Netflix vai kādā citā interneta platformā. Mēs arvien vairāk izmantojam nevis pašu produktu īpašumā, bet piekļuvi pakalpojumam. Šie arī ir veiksmīgi aprites ekonomikas piemēri.»

Liela loma ES politikai

Pēdējos gados aprites ekonomika kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā. Jeļena Pubule uzskata, ka liela nozīme ir tieši politiskajiem lēmumiem un normatīvajam regulējumam. «Cilvēks pēc savas būtības ir diezgan slinks – mums patīk dzīvot ierastajā kārtībā un neko daudz nemainīt,» teic profesore. «Tāpēc ar labām idejām vien bieži nepietiek. Ļoti liela nozīme ir likumiem un politiskajai gribai. Tādēļ tieši Eiropas Savienības pieņemtās prasības un vides politika lielā mērā virza uzņēmumus un valstis uz aprites ekonomikas principu ieviešanu.

Ja šāda normatīvā bāze nebūtu izveidota, iespējams, mēs par aprites ekonomiku vēl tikai runātu, bet reālu pārmaiņu būtu daudz mazāk. Eiropas Savienība šajā ziņā ir spēlējusi ļoti nozīmīgu lomu. Taču pats svarīgākais, ka labums no šīm pārmaiņām tiek visiem. Mēs iegūstam tīrāku vidi, saglabājam bioloģisko daudzveidību un resursus, dzīvojam zaļāk un ilgtspējīgāk. Tas ir stāsts par dzīves kvalitāti un nākotni.»

Ieguvumi videi un ekonomikai

Lai gan sabiedrībā aprites ekonomiku nereti saista galvenokārt ar atkritumu šķirošanu un pārstrādi, Jeļena Pubule uzsver, ka patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks: «Atkritumu apsaimniekošana ir svarīga aprites ekonomikas daļa, bet tā nav vienīgā darbības sfēra. Par aprites principiem jādomā jau brīdī, kad produkts vēl tikai tiek radīts – no kādiem materiāliem tas būs izgatavots, cik ilgi kalpos un kā to pēc tam varēs izmantot atkārtoti. Aprites ekonomika aptver praktiski visas dzīves jomas – sākot no ražošanas un tirdzniecības līdz pakalpojumiem, ikdienas paradumiem un domāšanas veidam.»

Aprites ekonomikas sniegtie ieguvumi jūtami gan vides aizsardzības, gan ekonomikas jomā. Samazinoties nepieciešamībai patērēt arvien jaunus resursus, mazāka kļūst arī cilvēka ietekme uz vidi. «Ja mēs izmantojam jau esošos materiālus un produktus atkārtoti, mums nav nepieciešams iegūt tik daudz jaunu resursu no dabas,» akcentē eksperte. «Tas nozīmē mazāku iejaukšanos vidē, zemāku enerģijas patēriņu un iespēju dabai atjaunoties. Piemēram, jaunu produktu ražošana no pārstrādāta alumīnija ir daudz izdevīgāka, jo prasa ievērojami mazāk enerģijas nekā jauna materiāla ieguve no rūdas. Tādēļ produktu otrreizēja izmantošana dod labumu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan visai planētai kopumā.»

Savukārt atsevišķu valstu līmenī aprites ekonomika veicina lokālo uzņēmējdarbību un mazā biznesa attīstību, jo izceļas ar īsākām piegādes ķēdēm. «Mēs pārejam no centralizētas sistēmas, kas balstās uz nelielu skaitu liela mēroga tirdzniecības centru, uz mazākiem, vietējiem dažādu produktu piedāvātājiem un pakalpojumu sniedzējiem,» saka Jeļena Pubule. «Jo vairāk izmantojam lokālos pakalpojumus, jo vairāk iespēju rodas mazajiem uzņēmumiem, darbnīcām, meistariem un vietējiem veikaliem. Tas palīdz attīstīties arī reģioniem un mazākām apdzīvotām vietām, veicinot vienmērīgu Latvijas attīstību. Tāpat noteikti jāatjauno iespējas veikt dažādu elektronisko ierīču remontēšanu un detaļu nomaiņu, lai pie salīdzinoši nelielas problēmas šīs iekārtas nav jāmet atkritumos un jāpērk no jauna.»

Noslēgumā profesore Jeļena Pubule piebilst, ka ilgtermiņā aprites ekonomika var palīdzēt mazināt arī resursu trūkuma problēmas. Gaidāmās cenu izmaiņas precīzi prognozēt ir grūti, bet kopumā aprites ekonomika tiek uzskatīta par ekonomiski izdevīgu modeli. Iespējams, ieguvumi neparādās uzreiz, bet ilgākā laikā tas var izrādīties lētāks un efektīvāks saimniekošanas veids.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments