27. jūnijā saņemta informācija, ka Ikšķilē, Līvciema ielā, privātīpašumā pieklīdis lapsēns, kuram ir ievainota ķepa. Policija pārliecinājās, ka dzīvnieks joprojām atrodas izsaukuma adresē. Uz norādīto adresi izsaukti dzīvnieku aizsardzības dienesta darbinieki. 29. jūnijā saņemta informācija, ka Ogrē, Tīnūžu ielā, ceļa malā atrodas nobraukts putns. Informācija nodota biedrībai «Dzīvnieku glābšanas dienests». 28. jūnijā saņemta informācija par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu Mazozolu pagastā. Zvanītāja sūdzējās, ka pagalmā skraida nepieskatīts suns un bērniem ir bail iziet ārā. Ierodoties policija sastapa suņa saimnieci, kura apņēmās turpmāk rūpīgāk pieskatīt savu suni.
No 26. jūnija līdz 1. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Reina Lillija, Braens, Madara, Jasmīna Emma, Matilde, Aksels, Alberts.
Iegājām ar mazdēlu pludmales kafejnīcā uzēst saldējumu un iedzert alu. Kamēr izvēlējāmies un norēķinājāmies, uzradās puspliks tips ar sombrero galvā un sāka visādi iztaisīties kirilicā.
Lauciniekam slaistīšanās nedraud. Viņš zina laikus padarītā un iekavētā darba cenu. Ja sakņu dārzam tā viegli ar kaplīti pāri, kartupeļu vagām ar tīkla ecēšu pa virsu – un visu savlaikus izvago, lauki tīri un viļņojas kā ezeri. Ja aizlaid tik tālu, ka nezāļu kumšķi jāplūc ar rokām, brīvvalsts laika agronoms reiz teica: slinkums atriebjas ar pieckāršu darbu…
Mums kaut kā viss bijis jauki sen agrāk un daudz sola nākotne, bet bēdīgi klājas tagadnei. Tur pārāk daudz liecinieku. Līdz ar to arī nākotnes izredzes pamalē balojas kā sagurušas. Sengrieķi valsts lietas dēvēja par valsts vadīšanas mākslu. Vai māksla nav pārtapusi par māku?
Astoņās desmitgadēs no nelielas pēckara ārstniecības iestādes Ogres slimnīca izaugusi par daudzprofilu medicīnas iestādi, kuras pakalpojumus izmanto pacienti ne tikai no Ogres novada. Par slimnīcas ikdienas darbu, cilvēkiem un gadu gaitā notikušajām pārmaiņām saruna ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu, ķirurgu Uldi Zītaru, Rehabilitācijas nodaļas ārsta palīdzi Mārīti Skubiņu un Terapijas nodaļas virsmāsu Andu Vītoliņu.
Andželika un Markuss Drinki Meņģelē atraduši to, ko gadiem ilgi meklējuši – vietu, kur mosties un aizmigt laimīgi. Savas mājas. Dažkārt cilvēki visu mūžu meklē savas mājas. Un nevis māju kā ēku vai nekustamo īpašumu, bet vietu, kur jūtas piederīgi. Andželikai un Markusam šī vieta izrādījās senās «Zībiņu dzirnavas» Meņģelē – īpašums ezera krastā.
Ir lomas, kas aktierim pielīp kā pirtsslotas lapa pat tad, ja viņš pats, iespējams, labprāt no tām atbrīvotos. Britu aktierim Deividam Sušē šāda loma neapšaubāmi ir rakstnieces Agatas Kristi radītais slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro – šķietami augstprātīgs, ekscentrisks, izsmalcināts un lepns par savām pelēkajām smadzeņu šūniņām. Vienlaikus manierīgs, neliela auguma, apaļīgs, pedantiski sakopts vīrs ar perfekti ievaskotām ūsām. Gan jau psihologi un psihoterapeiti atrastu bērnības traumas, kas Puaro moka. Taču mums, skatītājiem, tieši nepilnības viņu padara neatkārtojamu, lai arī kaitinošu.
Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiskās partijas publiskojušas vēlēšanu programmas. Ir secināms, ka vides un klimata politika ir izkritusi no kopējās politiskās dienaskārtības tādā nozīmē, ka absolūts vairākums partiju negrasās vairāk sekot Eiropas zaļajam kursam, bet – gluži otrādi – pielāgos to vienīgi uzņēmējdarbības interesēm, savukārt vēlētāju vidū nepopulāros zaļos dižprojektus pārskatīs. To sola vēlēšanu programmas.
Kapelāna Elmāra Pļaviņa ģimene pirms pieciem gadiem startēja valsts atbalsta programmā, lai nodrošinātu savai mājsaimniecībai saules paneļu uzstādīšanu. Šo gadu laikā gan ziemas mīnusi, gan vasaras saules daudzums ir bijis dažāds. «Mums, protams, nav Spānijas laikapstākļu un saulainās vasaras ir izaicinājums katram,» smaidot bilst ogrēnietis E. Pļaviņš, bet uzsver ieguvumu elektroenerģijas patēriņā jau no brīža, kad uz viņa mājas jumta tika uzstādīti divpadsmit saules paneļi. Galvenie apsvērumi par labu paneļiem bija «gan tā laika augstās cenas, gan valsts atbalsts».
Būsim godīgi – liela daļa sabiedrības pēc dzeltenā konteinera vāka aizvēršanas jūtas, it kā būtu izglābuši pasauli, un ar to arī interese par atkritumu šķirošanu beidzas. Taču šis konteiners nav nekāds melnais caurums, kurā iepakojumi vienkārši izgaist. Tur viss tikai sākas! Lai savām acīm redzētu, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tos savāc atkritumu vedējs, devos uz «CleanR Industry», lai aplūkotu dalīti vāktu atkritumu šķirošanas centru, kas iepakojuma šķirošanu var nodrošināt vienlaikus uz trijām ražošanas līnijām.
