«Toreiz, paņemot valsts atbalstu, šķiet, ka pusi no summas dabūjām un samaksājām kādus sešus tūkstošus eiro. Mums paveicās arī ar labu meistaru un firmu, kas ļoti palīdzēja ar visa izrēķināšanu un dokumentācijas sakārtošanu atbalsta iegūšanai. Līdz ar to tas viss notika ļoti ātri. Ieguldījums pilnībā atmaksājās. Jo gan gāze, gan elektrība bija dārgas tajā brīdī, tāpēc izdevīgums un praktiskais ieguvums bija ievērojams,» tā, daloties pieredzē, stāsta E. Pļaviņš. Ja šobrīd būtu nepieciešams izvēlēties invertoru un vajadzīgo jaudas lielumu, viņš atzīst, ka liktu vairāk. Ja, piemēram, šobrīd izvēlētos iegādāties jaunu elektroauto, tad tā uzlādei būtu nepieciešama papildu enerģija.

E. Pļaviņš atceras, ka, uzstādot savai mājai saules paneļus, pirms šiem pieciem gadiem bijis «labs piemērs» apkārtējiem. «Man daudzi toreiz uzreiz prasīja, kāpēc es to daru. Tad arī izstāstīju par savu tīro matemātisko aprēķinu un parādīju ieguvumu. Tas ļoti daudzus iedvesmoja. Mēs padalījāmies ar mūsu firmas kontaktiem, kas mums visu uzlika, un viņi daudziem mūsu paziņām arī pēc tam uzstādīja. Toreiz tas bija tāds kā bums un reizē labs darījums, jo bija šis atbalsts,» tā E. Pļaviņš, norādot, ka šobrīd līdzīgi notiek ar elektroautomobiļu iegādi. Arī ir izsludināts papildu valsts atbalsts, un daudzi, parēķinot augstās degvielas cenas, iegādājas elektroauto un ir ieguvēji. Kapelāns gan novērojis, ka saules paneļu popularitāte turpina būt, daudzi, kas tikko uzcēluši savas mājas, domā arī par iespēju paši ražot elektrību. «Cilvēki domā arī uzreiz par akumulatora bateriju iegādi, lai paši var uzkrāt un tādā veidā nodrošināt nepieciešamo ikdienas patēriņu, sevišķi, ja dzīvo lauku reģionā.»  

«Toreiz uzstādījām divpadsmit paneļu. Domāju, ka vēl divus vajadzētu uzlikt, vairāk gan vietas nepietiktu. Brīdī, kad es liktu tos papildu divus, es padomātu arī par pašreizējo paneļu mazgāšanu. Līdz šim to neesmu darījis,» tā mājas saimnieks. Pašrocīga tīrīšana varētu būt nepareiza, un negriboties risku, piemēram, saskrāpēt kādu no paneļiem.

«Mums paneļi ir saules pusē uzlikti. Kaimiņa pusē ir nozāģēti koki, kas varētu traucēt, tāpēc es neesmu domājis par īpašu tīrīšanu. Protams, ka ziedputekšņi vienmēr lido, bez tiem neiztikt. Mēs pagaisīsim, kad liksim papildus ieplānotos divus, tad redzēsim, ko meistars teiks, un izvērtēsim kopā.»

Ja elektrība paliek pāri, tad Pļaviņu ģimene to nodod «Sadales tīklam». «Vienu brīdi mums bija hibrīda, tad plug-in mašīna. Tāpēc atceros, ka vienu vasaru mēs neko neatdevām «Sadales tīklam», jo visu paši iztērējām. Tagad, kad mums šīs mašīnas vairāk nav, tad sanāk arī kaut ko nodot. Kādus divus mēnešus gadā ir arī jāpērk tīrā elektrība, bet visu pārējo gadu mēs ar mūsu šķietami mazo jaudu tiekam galā lieliski.»

E. Pļaviņš atceras pagājušo vasaru, kas nebūt nebija no veiksmīgākajām elektrības uzkrājuma veidošanai. Mājas pirmajā stāvā ir siltuma sūknis un, protams, dažādas citas nepieciešamās elektroierīces. «Arī ūdens un laistīšana dārzā, tas viss vasarā paņem ļoti daudz, bet, ja to visu veic pa dienu lielākoties, tad viss arī atmaksājas. Bet mums paralēli ir arī pieslēgta gāze. Gadā visizaicinošākie ir divi mēneši – decembris un janvāris, reizēm puse no februāra,» atzīst E. Pļaviņš. Viņš tāpat kā daudzi saules paneļu īpašnieki izmanto iespēju iegādāties elektrību no «Sadales tīkla», kad pašu paneļi nesaražo pietiekami un tas kļūst nepieciešams. Šobrīd gan akumulatoru nav plāns iegādāties, jo «parēķinām ieguldījumu un vai to varēsim atgūt, saprotam, ka, saliekot visus plusus un mīnusus, esam izlēmuši, ka šobrīd tas nav vajadzīgs».

UZZIŅA

Viens no saules paneļu popularitātes pieauguma iemesliem ir to darbības principa ilgtspēja. Saules paneļu kalpošanas ilgums pārsniedz 25 gadus. Turklāt 25. gadā paneļu darbības efektivitāte saglabājas vismaz 80% apmērā. Saules paneļi šodien ir iespēja ražot un lietot zaļu elektroenerģiju, kā arī palielināt neatkarību no svārstīgajām elektroenerģijas cenām.

Šobrīd privātmājās uzstādīto saules paneļu jauda mēdz būt no 3 līdz pat 11,1 kilovatam, kas ļauj segt vidēja mājokļa pašpatēriņu. Veiksmīgākie, protams, ir gada gaišie mēneši, savukārt gada tumšajā periodā, no novembra līdz martam, tiek saražoti ap 10–15% elektroenerģijas.

Elektroenerģija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem gan mājsaimniecību komfortam, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Siltumsūkņi, elektroauto, ražošanas automatizācija, datu centri, bateriju sistēmas un saules paneļi pakāpeniski maina to, kā elektrība tiek ražota, patērēta un pārvadīta līdz gala lietotājam.

Šo pārmaiņu centrā atrodas sadales tīkls – infrastruktūra, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi mājām, uzņēmumiem, pašvaldībām un organizācijām visā Latvijā. Ja agrāk elektroenerģijas plūsma lielākoties bija vienvirziena, tas nozīmē – no lielajiem ražotājiem caur pārvades un sadales tīkliem līdz patērētājiem, tad šobrīd arvien lielāka daļa elektroenerģijas tiek ražota arī pašā sadales tīklā.

Saules paneļi, mikroģeneratori, vēja ģeneratori un baterijas nozīmē, ka elektroenerģija tiek ražota arī «kapilāros» – sadales tīklā. Tā vairs neplūst tikai vienā virzienā. Enerģija var plūst uz augšu, uz leju, uz vienu vai otru pusi, atkarībā no ražošanas un patēriņa konkrētajā brīdī.

Pie sadales tīkla šobrīd pieslēgti vairāk nekā 900 MW saules ražošanas jaudu. Vasarā pieprasījums valstī var būt ap 600–700 MW.

Kā secina «Sadales tīkls» – vidējais laiks, ko klients Latvijā gada laikā pavada bez elektroenerģijas piegādes, ir bijis aptuveni 126 minūtes. Salīdzinājumam – Igaunijā šis rādītājs bijis ap 270 minūtēm, bet Lietuvā – ap 400 minūtēm.

Avots: blog.swedbank.lv, LETA

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments