7. jūnijā saņemta informācija, ka Ogrē, Rīgas ielā, pie Vecupes pludmales pagaidām nenoskaidrota persona pagrūda Z. un norāva no pleca somiņu, kurā atradās naudas maks, bankas karte, kā arī skaidra nauda. Sakarā ar notikušo uzsākts kriminālprocess. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirkņa darbinieki aicina atsaukties ikvienu, kurš par šo laupīšanu var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju vai 7. jūnijā ap pulksten 20 pie tuneļa Ogrē, Rīgas ielā, ievērojis aizdomīgas personas. Lūgums zvanīt Valsts policijas darbiniekiem pa tālruni 110.
No 4. līdz 10. jūnijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Hermīne, Rēzija, Keitija, Alīsija, Marta, Melisa, Eduards, Hanna.
Saviesīgā pasākumā draugu kompānijā apspriedām atšķirību starp Jūrmalas un Saulkrastu kūrortiem, un es citastarp konstatēju, ka pēc aizlieguma ievest automašīnas no krievijas, arī pašu krievu kļuvis stipri mazāk. Uz to kāda Latvijā no Šveices ieprecējusies ārzemniece, visādi jauka dāma, kas brīnišķi apguvusi latviešu valodu, nosodoši pavaicāja, vai man nepatīk krievi? Paskaidroju, ka nevis krievi man nepatīk, bet tie, kas grib mani nošaut vai izsūtīt.
Viens nu ir skaidrs. Jaunā valdība ne varēs, ne īsti gribēs kaut ko mainīt pēc būtības. Jo būtība ir sāpīga un ielaista. Pat, ja netrūktu gribas un prasmes, ar to vien būtu par maz ātrai smagā vezuma izkustināšanai. Īpaši smeldzīgi, kad domāju par bērniem, skolotājiem.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, īpaši Latgalē, ir nepieciešams rast risinājumus reģiona ekonomiskās stabilitātes un uzņēmumu dzīvotspējas nodrošināšanai, norāda Ekonomikas ministrija. Nozares pārstāvji ziņojuši par ceļotāju rezervāciju kritumu, pieaugošu piesardzību no ārvalstu un vietējo ceļotāju puses un reputācijas riskiem, kas saistīti ar drošības situācijas uztveri reģionā.
Visa pasaulīte zied. Zem ābeles balts klājiens. Vainaga burvīgais kupols iekārtojies zālienā pie koka saknēm un tapis par aizgājušās godības spoguļattēlu. Naktis siltas un baltas, tumsa kā nokaunējusies – nenāk tuvumā. Skaistais, līksmais un arī smeldzīgais pirmsjāņu laiks. Saulgrieži sākuši griezties un dienas kāpt kalna galiņā, no kurienes – «tad skanēja, tad dimdēja līgo, līgo!».
Tevi sāk interesēt dzintara rotas, un tu tās pērc. Un pat nēsā. Un nekaunies par to. Kaut jaunībā dzintars uzdzina šermuļus – vecmodīga tantuku mode, krelles un brošas, fui!
Tev ir kaķis. Tu ar viņu sarunājies. Un konsultējies. Un pat klausi viņu.
Tu piestaigā uz kapiem. Ne pārāk bieži, toties saproti, ka… velk. Dzimtas balss. Vai neizbēgamības sajūta. Jo mēs visi nomirsim.
Krāsu eksperte ķegumiete Inese Ašmane uzskata – apģērbs nav tikai stils vai mode. Tas var kļūt par aizsardzību, par masku, par pašvērtības spoguli vai pat par terapiju. Sarunā meklējām atbildes uz jautājumiem, ko īsti stāsta mūsu izvēlētās krāsas un vai mēs patiešām ģērbjamies paši, vai tomēr mūs ģērbj citi?
Pēc sarežģīta iepriekšējā gada Latvijas kūdras nozare šogad sezonu sākusi ar piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi līdz šim bijuši piemēroti kūdras ieguvei, tomēr šajā jomā joprojām valda liela nenoteiktība, jo viss būs atkarīgs no vasaras turpmākās gaitas. Vienlaikus uzņēmumiem šogad jāstrādā īpaši intensīvi, lai atjaunotu krājumus, kas iepriekšējās sliktajās sezonās tika būtiski izsmelti. Tomēr laikapstākļi ir tikai viens no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras nozare.
Banku bizness ir aizdot naudu un iekasēt procentus. Valsts apņemšanās palielināt autoparku, ievedot no ārzemēm elektriskās piedziņas automašīnas, nav ne īpaši zaļa, nedz arī kā īpaši veicina tautsaimniecības izaugsmi. Taču naudas dāvināšana un aizdošana turīgiem un finansiāli drosmīgiem cilvēkiem pilnībā atbilst mūsdienu izpratnei par labklājīgu dzīvošanu. Banka «Swedbank» kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju nule rīkoja iepazīšanās pasākumu jaunajai elektroauto iegādes programmai.
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam jēdzienu «aprites ekonomika», taču daudziem tas joprojām šķiet sarežģīts un grūti izprotams. Patiesībā aprites ekonomikas principi lielā mērā jau ienākuši mūsu ikdienā – sākot no lietotu preču iegādes un koplietošanas pakalpojumiem līdz dažādu lietu labošanai un atkārtotai izmantošanai. Vienlaikus šī pieeja kļūst aizvien nozīmīgāka arī uzņēmējdarbībā, ražošanā un valstu ekonomikā kopumā.
