17. jūnijā saņemta informācija, ka Ogres slimnīcā atrodas persona, kurai nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet kura neiet projām. Ierodoties Ogres rajona slimnīcā, mediķi nodeva personu, kura atradās alkohola reibumā un kurai nebija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Persona nogādāta dzīvesvietā Ikšķilē.
Mums kaut kā viss bijis jauki sen agrāk un daudz sola nākotne, bet bēdīgi klājas tagadnei. Tur pārāk daudz liecinieku. Līdz ar to arī nākotnes izredzes pamalē balojas kā sagurušas. Sengrieķi valsts lietas dēvēja par valsts vadīšanas mākslu. Vai māksla nav pārtapusi par māku?
Nekad neesmu iedomājies, ka par Jāņu svinēšanu nebūtu jāgādā man pašam, bet kādam citam. Ja kāds uz to gaida patiešām, tad viņš tīšu prātu atņem sev burvīgos svētkus. Kas var sacensties ar Zāļu dienu, Jāņu vakaru, Jāņu nakti, Jāņu dienu? Ja nu vienīgi Ziemassvētki, jā, bet nekad tie nebūs pašā vasariņas sākumā.
Kaut arī likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» atceres un atzīmējamo dienu sarakstā iekļāvis arī 17. jūniju – Latvijas Republikas okupācijas dienu –, kaut kā savādi ap sirdi. Vai tad šo Latvijas tautai traģisko dienu vispār vajag pieminēt? Vajag! Kas ir okupācija? Tā ir citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Latvijas gadījumā korekti lietot arī jēdzienu «aneksija», kas nozīmē «kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšanu un vardarbīgu pievienošanu citai valstij».
Ir lomas, kas aktierim pielīp kā pirtsslotas lapa pat tad, ja viņš pats, iespējams, labprāt no tām atbrīvotos. Britu aktierim Deividam Sušē šāda loma neapšaubāmi ir rakstnieces Agatas Kristi radītais slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro – šķietami augstprātīgs, ekscentrisks, izsmalcināts un lepns par savām pelēkajām smadzeņu šūniņām. Vienlaikus manierīgs, neliela auguma, apaļīgs, pedantiski sakopts vīrs ar perfekti ievaskotām ūsām. Gan jau psihologi un psihoterapeiti atrastu bērnības traumas, kas Puaro moka. Taču mums, skatītājiem, tieši nepilnības viņu padara neatkārtojamu, lai arī kaitinošu.
Pavasara pieteikums rudens ražai ir ābeles ziedu spēks. Vien vajadzīgs bites pieskāriens. Bites-apputeksnētājas. Vācot saldo nektāru, tā dod brieduma cerību ābeles ziedu klēpim. Tāda, apaugļota un pilna ābolēniem, ābele apliecina pavasara vēsti, ka skaistums tiecas pēc realizācijas un noderīguma. Gluži kā cilvēks – iepinot dzīvi citu cilvēku takās, celiņos, mijiedarbojoties ar tiem, ievibrē arī savu spēku. Kad iedūcas mūsu katra iekšējā bite, dūc ne tikai viena ābele, dūc kopīgais ābeļdārzs. Tad ir skaisti. Liegi. Ar mīlestību.
Ogres novada pašvaldības domes komiteju sēdes 11. jūnijā deputātiem neaizņēma daudz laika – nepilnas divas stundas. Sākums pat bija mīlīgs: opozīcijas deputāts Mariss Martinsons sēdes vadītājam, domes priekšsēdētājam Andrim Kraujam, veltīja lielu paldies par jauktā kora «Ikšķile» jaunajiem tērpiem, ar kuriem koris uzstājās starptautiskajā koru konkursā Krakovā, Polijā. Tomēr bija maldīgi paļauties, ka arī turpmāk viss noritēs tikpat jauki.
Kapelāna Elmāra Pļaviņa ģimene pirms pieciem gadiem startēja valsts atbalsta programmā, lai nodrošinātu savai mājsaimniecībai saules paneļu uzstādīšanu. Šo gadu laikā gan ziemas mīnusi, gan vasaras saules daudzums ir bijis dažāds. «Mums, protams, nav Spānijas laikapstākļu un saulainās vasaras ir izaicinājums katram,» smaidot bilst ogrēnietis E. Pļaviņš, bet uzsver ieguvumu elektroenerģijas patēriņā jau no brīža, kad uz viņa mājas jumta tika uzstādīti divpadsmit saules paneļi. Galvenie apsvērumi par labu paneļiem bija «gan tā laika augstās cenas, gan valsts atbalsts».
Būsim godīgi – liela daļa sabiedrības pēc dzeltenā konteinera vāka aizvēršanas jūtas, it kā būtu izglābuši pasauli, un ar to arī interese par atkritumu šķirošanu beidzas. Taču šis konteiners nav nekāds melnais caurums, kurā iepakojumi vienkārši izgaist. Tur viss tikai sākas! Lai savām acīm redzētu, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tos savāc atkritumu vedējs, devos uz «CleanR Industry», lai aplūkotu dalīti vāktu atkritumu šķirošanas centru, kas iepakojuma šķirošanu var nodrošināt vienlaikus uz trijām ražošanas līnijām.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiskajā dienaskārtībā atgriežas jautājums par mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi. Sak`, likvidēsim dažādas birokrātiskas institūcijas, samazināsim ierēdņu skaitu, un tad Latvijā iestāsies ekonomiska laimība. Pirmā institūcija, kas šī priekšvēlēšanu sprinta pirmajā piegājienā izturējusi likvidācijas ierosinājumu, ir 2023. gadā izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija.
