18. jūlijā ap pulksten 3.20 Tīnūžu pagastā notika automašīnu «BMW» un «Porsche» sadursme, kurā notikuma vietā gāja bojā viena persona, bet vēl viena persona ar negadījumā gūtajām traumām nogādāta medicīnas iestādē. Uzsākts kriminālprocess, policija izmeklē negadījuma apstākļus.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir atcēlusi ierobežojumus krievijas sportistiem. Ierobežojumi tika noteikti 2023. gada oktobrī, vairāk nekā pusotru gadu pēc krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kad krievijas Olimpiskā komiteja nolēma iekļaut kā biedrus sporta organizācijas anektētajās teritorijās. Komiteja pagaidām saglabājusi krievijas himnas atskaņošanas un karoga rādīšanas aizliegumu.
Veidojot partiju vēlēšanu piedāvājuma apskatus, labākai izpratnei tās parasti tiek sagrupētas pēc kopīgām pazīmēm un ideoloģijas: kreisās, centriskās, labējās. Vienā galā Marksa un Engelsa sludinātāji, otrā – brīvā kapitālisma piekritēji, pa vidu – mērenie, visās jomās, un varbūt tāpēc – garlaicīgie. Tad vēl atsevišķa kategorija ir populistiskās partijas, kas bļaustās vienalga no kura flanga un vienalga par ko. Visbeidzot, vēl kāda ļoti svarīga kategorija ir sarkanais stūrītis. Un ir visai dīvaini vērot, ka pašreizējā reitingu līdere «Latvija pirmajā vietā», kas šķietami atrodas ārpus sarkanā stūrīša, uzvedas tā, it kā būtu tajā iekšā.
Šogad iedzīvotāju vidū plašu popularitāti gūst ziņas par lāčiem. Lielā mērā tas notiek, pateicoties informācijas apritei sociālajos tīklos, taču arī zinātnieku veiktā monitoringa dati liecina, ka lāču skaitam ir tendence augt, un arī paši lāči kļuvuši drošāki. 2023. gadā dzīvnieku minimālā skaita vērtējums bija 130 indivīdu, 2025. gadā Latvijā uzturējušies ap 190 indivīdu. Ja agrāk sastapties ar lāci laimējās vien medniekiem un kādiem viediem dabas entuziastiem, tad tagad par lāču vērotājiem kļūst arī pilsētnieki bez attiecīgas vērošanas kvalifikācijas. Attiecīgi tas atspoguļojas arī pēdējo pāris mēnešu ziņu virsrakstos lielos un mazos medijos:
Viena no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ikdienas darba jomām ir dzīvnieku labturības kontrole – sākot ar neatbilstošu dzīvnieku turēšanu, nelegālu pavairošanu, suņu uzbrukumiem un beidzot ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, kura pārziņā ir arī Ogres filiāle, skaidro, ka daļa no šīm funkcijām tagad nonākusi Pašvaldības policijas pārziņā.
Tā saka antīko zinātņu doktore, konservatīvās domas portāla «Telos» galvenā redaktore Agnese Irbe, atbildot uz jautājumu, vai medija saturā ir vieta arī reliģiska satura informācijai. Saruna notika raidieraksta «Virtuves sarunas» 14. sērijas ietvaros. Šos raidierakstus var noskatīties «YouTube» kanālā, un visbiežāk tajos jautājumus sarunu biedriem uzdodam mēs – Ogres mediju žurnālisti. Šoreiz pie sarunu galda satikās Eva Lūse, Viktorija Slavinska-Kostigova un Agnese Irbe. Skārām dažādus tematus kristīgi konservatīvā gaisotnē.
Astoņās desmitgadēs no nelielas pēckara ārstniecības iestādes Ogres slimnīca izaugusi par daudzprofilu medicīnas iestādi, kuras pakalpojumus izmanto pacienti ne tikai no Ogres novada. Par slimnīcas ikdienas darbu, cilvēkiem un gadu gaitā notikušajām pārmaiņām saruna ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu, ķirurgu Uldi Zītaru, Rehabilitācijas nodaļas ārsta palīdzi Mārīti Skubiņu un Terapijas nodaļas virsmāsu Andu Vītoliņu.
Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst arvien jūtamākas – ilgstošus sausuma periodus nomaina spēcīgas lietusgāzes un plūdi, bet vienlaikus samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mitrāju atjaunošanai, jo šo teritoriju loma top arvien svarīgāka gan dabas aizsardzībā, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiskās partijas publiskojušas vēlēšanu programmas. Ir secināms, ka vides un klimata politika ir izkritusi no kopējās politiskās dienaskārtības tādā nozīmē, ka absolūts vairākums partiju negrasās vairāk sekot Eiropas zaļajam kursam, bet – gluži otrādi – pielāgos to vienīgi uzņēmējdarbības interesēm, savukārt vēlētāju vidū nepopulāros zaļos dižprojektus pārskatīs. To sola vēlēšanu programmas.
Kapelāna Elmāra Pļaviņa ģimene pirms pieciem gadiem startēja valsts atbalsta programmā, lai nodrošinātu savai mājsaimniecībai saules paneļu uzstādīšanu. Šo gadu laikā gan ziemas mīnusi, gan vasaras saules daudzums ir bijis dažāds. «Mums, protams, nav Spānijas laikapstākļu un saulainās vasaras ir izaicinājums katram,» smaidot bilst ogrēnietis E. Pļaviņš, bet uzsver ieguvumu elektroenerģijas patēriņā jau no brīža, kad uz viņa mājas jumta tika uzstādīti divpadsmit saules paneļi. Galvenie apsvērumi par labu paneļiem bija «gan tā laika augstās cenas, gan valsts atbalsts».
