«Mēs esam liela ģimene, un es vēlos saviem bērniem iemācīt principus un domāšanu, kas var noderēt nākotnē viņiem pašu ģimenēs izdarīt gudras, ekonomiskas un arī ekoloģiskas izvēles. Tā tiešām bieži ir problēma, ka cilvēki nezina alternatīvas vidi piesārņojošajām lietām, par kurām maksā lielu naudu un visbiežāk izmet mistkastē,» stāsta Madara.

Paradumu maiņa viņas ikdienā īpaši nostiprinājās pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas. Tad arī izdevumi ir pieauguši, bet ienākumi – ne tik ātri. Viņa sākusi vairāk domāt par to, «kas ir tās ikmēneša, ikgadējās lietas, kas tiek pirktas, bet bez kurām varētu iztikt».

«Es atradu labas alternatīvas tādām bieži pērkamajām lietām kā trauku mazgājamās švammītes, papīra dvieļi, kokvilnas kosmētiskie vates aplīši un vēl dažādām citām lietām. Daudz domāju par vides piesārņošanas ieradumiem. Mēs, pieaugušie, varbūt neizjutīsim sekas savā dzīvē, bet tās būs pēc tam nākamajai paaudzei. Domāšanas maiņa mūsdienās ir ļoti aktuāla. Piemēram, kā patērēt mazāk pamperus vai plastmasas maisiņus, ar kuriem pasaulē tiek radīti milzu atkritumi un piesārņojums.»

Ķimikālijas viegli nonāk pie mazuļa

Madara stāsta, ka Skandināvijas valstis ir daudz tālāk paradumu maiņā, arī Igaunija. «Šobrīd arī Anglijā tiek pieņemti jauni likumi par to, kā aizliegt dažādas vielas, kas ir pierādītas kā kaitīgas. Esmu lasījusi arī vairākus pētījumus par šīm vielām, kas ietekmē mūsu endokrīno sistēmu, kas ir ļoti svarīga sistēma mūsu organismā, bet tā ir ļoti jutīga pret ķīmikālijām. Tā kā mūsu ģimenē arī ir alerģijas, man ir ļoti svarīgi, lai mēs nelietotu šīs vielas, kas kairina gan elpošanas, gan endokrīno sistēmu,» uzsver Madara. Viņa skaidro, ka dažādas smaržvielas bieži ir pievienotas tādiem produktiem kā grīdas mazgāšanas līdzeklis vai veļas pulveris, vai gaisa atsvaidzinātājs, aerosoliem. Viņu kā mammu uztrauc, ka teju ik uz soļa caur rokām, pēdām vai muti mēs uzņemam pārlieku daudz ķīmisko vielu. Un paši to nemaz neapzināmies.

«Ja bērniņš dzīvojas uz grīdas, kura tikko ir mazgāta ar smaržīgu līdzekli, viņš to ieelpo, un tas arī uzsūcas viņa ķermenī. Ja mazulis nolaiza kādu galda virsmu vai logu, kas ir mazgāts ar logu mazgāšanas šķīdumu, arī tas uzsūcas viņa organismā un, protams, ieiet arī caur elpceļiem. Tas jau ir pierādīts, ka mazulis piedzimstot jau ir saskāries ar ļoti daudzām ķīmikālijām, kas ir nonākušas pie viņa caur nabassaiti, mammas ķermeni, viņas kosmētiku, ēdieniem, dzērieniem. Un tālāk ikdienā mēs redzam sekas,» skaidro Madara. Tās ir dažādas saslimšanas, tostarp arī nopietnas, piemēram, onkoloģiskas slimības. Mūsu ķermeņi mums signalizē par to, ka mūsdienās ir daudz kā par daudz, ka ir jālieto mazāk šo vielu, kas ietekmē mūsu ķermeni, lai mūsu bērniem dzīve būtu varbūt nedaudz veselīgāka vai vismaz tāda kā mums un nekļūtu sliktāka un bīstamāka.

Esmu fane otrreizējās lietošanas lietām

Dzīvojot Rīgā, ir savi izaicinājumi gan atkritumu šķirošanā un pārstrādē, gan, piemēram, komposta veidošanā. Madara atklāj, ka ģimenes mīluļu, divu jūras cūciņu, izkārnījumus savāc un tad aizved mammai, kura tos izmanto savā nelielajā puķu dobē. «Dzīvojot pilsētā, šīs lietas reizēm prasa nedaudz vairāk izdomas un ieguldīšanos, bet cenšamies darīt minimālo, ko spējam paveikt pilsētvidē,» iedrošina daudzbērnu mamma.

Madara neslēpj, ka gan klimatam, gan savai ikdienai būtisks ir ieradums izmantot otrreizējās lietošanas preces. «Esmu liela fane otrreizējai mēbeļu un drēbju izmantošanai. Mēs ļoti daudz izmantojam lietotās mantas. Mums ir draugu loks, kas dalās, piemēram, ar bērnu drēbītēm, un arī mēs ar viņiem dalāmies. Bērniem, manuprāt, mēs izmantojam turpat 80–90% mazlietoto drēbju un apavu, grāmatas, skolas somas, āra drēbes. Man ļoti patīk apmeklēt lietoto apģērbu veikalus un arī iegādāties preces tiešsaistē, kur to var izdarīt par daudz labākām cenām. Arī mēbeles es cenšos pirkt, vispirms apskatot lietoto piedāvājumu un tikai tad iegādājoties jaunu,» dalās Madara.

Vai šī lieta man tiešām vajadzīga?

Viņa atsauc atmiņā reiz redzētu dokumentālu filmu, kur spilgti ieraudzīja, ka «katras jaunas nopirktas lietas vietā tiek atkal uzražota cita, un to, ko nopērkam, mēs izmetam mistkastē». Tā arī veidojas mūsdienās milzīgie atkritumu kalni visā pasaulē.

«Man tas grafiski ir palicis prātā, domājot par dažādām sezonālām dekorācijām, tad es mēdzu sev pajautāt – vai man tiešām vajag to mākslīgo ziedu vai eglītes bumbulīti? Varbūt varu iztikt ar to, kas jau ir, un izveidot mājas lietām un dekorācijām kādu foršu «noliktaviņu». Nav katru reizi jāpērk daudz kas jauns. Īpaši tas ir aktuāli, kopš pie mums ir ienākuši lētie brendi. Cilvēkiem roka tik viegli sniedzas pēc tā, ko var pa dažiem eiro nopirkt, lai arī tas būs tikai uz īsu brīdi,» tā Madara. Viņa aicina mūs biežāk uzdot jautājumu – vai šī lieta man tiešām ir vajadzīga?

Madaras ģimenē pielietojumu atrod gan dāvanu maisiņiem, kas saņemti, vai kastītēm, kas paliek pāri pēc kādu pasūtījumu saņemšanas. «Dāvanu saiņošanai vai apsveikumu izgatavošanai var izmantot neizmestus dāvanu maisiņus, kas ir tikpat labi otrreizējai un pat trešreizējai izmantošanai. Var pagatavot arī kartītes no tiem. Tāpat saiņošanai var izmantot dažādus papīrus un kastītes, pieliekot tām klāt kādas skaistas lentītes. Arī tās es vienmēr saglabāju, jo zinu, ka izmantošu citā reizē.»

Esmu droša, ka mana māja ir tīra!

Plaša patēriņa precēs, kas ir tik ērti iegādājamas veikalos, bieži klāt ir daudz nevajadzīgu smaržvielu, formaldehīns, etilspirts un naftas blakusprodukti. No tiem būtu jāizvairās. Madara stāsta, ka, kopš iepazinusi vairāk uzņēmuma «Norvex» produktus, atklājusi, ka starp tiem ir mājas uzkopšanas līdzekļi, kas bioloģiski pašsadalās, ir koncentrēti, tāpēc tos nevajag daudz. Savā ikdienā Madara jau daudzus gadus izmanto īpašus mikrošķiedras audumus, slotas grīdai. «Esmu sapratusi, ka 90 procentu no mājas var iztīrīt tikai ar ūdeni. Gan grīdām, gan virsmām es izmantoju ūdeni un kvalitatīvas mikrošķiedras, kas savāc un arī notur netīrumus un baktērijas, nepārnesot tās uz citām virsmām. Un esmu droša, ka mana māja ir tīra,» ar pārliecību saka Madara. Viņa neslēpj, ka pašas pieredze ir bijusi labs iemesls, lai izveidotu instagramā savu kontu «@mili_dzivot_tiri», kurā viņa dalās ar zināšanām, ikdienas paradumiem un padomiem.

Piemēram, viņa stāsta par videi un cilvēkam saudzīgo universālo tīrīšanas pastu. «Ar to varu notīrīt visu – sākot no cepeškrāsns līdz pat bērnu kedu baltajām maliņām. Tā ir mana universālā lieta. Šādā veidā mēs savu māju tīrām jau astoņus gadus, iesaistot arī visus bērnus procesā. Kur nepieciešams, šie īpašie audumiņi tiek samitrināti, kur nepieciešams, tie tiek lietoti sausā veidā,» tā ekoloģiskās tīrīšanas entuziaste Madara, uzsverot, ka domāšanas maiņa ir «revolucionārākais lēmums, kas pieņemts, domājot par mūsu veselību, ekonomiju un arī globālajām ekoloģijas problēmām».

Arī «Norwex» uzņēmums strādā ar šo vīziju – izmantot otrreiz pārstrādātus materiālus. Uzņēmums, piemēram, izmanto izlietotas plastmasas pudeles savu audumu izgatavošanā – viena pudele tiek pārstrādāta un izmantota viena tīrīšanas audumiņa izgatavošanā.

Veļas pulveri iluzori mazgā baltu

Madara gan iesaka, gan arī pati daudzus gadus ikdienā veļas mazgāšanai izmanto koncentrētu «Norwex» pulveri. To vajagot pavisam nedaudz, bet tas izmazgā traipus. Viņa norāda, ka daudzās mājsaimniecībās neaizdomājas, cik ļoti plašpatēriņa veļas mazgāšanas līdzekļi satur optiskos balinātājus.

«Tie veļu padara baltu, bet traipus neizmazgā. Optiskie balinātāji ar savām mikrodaļiņām uzklāsies uz traipa un to it kā nomaskēs, bet īstenībā apģērbs nebūs tīrs. Daudzi pulveri satur arī pildvielas un dažādas nesējvielas, kas īstenībā rada tikai lieku apjomu un svaru, bet nedod labumu. Un mēs par to visu maksājam.»

Sarunas noslēgumā Madara vēlreiz uzsver smaržvielu bīstamo klātbūtni tik daudzos ierastajos mūsu tīrīšanas līdzekļos, tostarp veļas pulverī. «Es saku «nē» gan smaržvielām, gan veļas mīkstinātājiem. Tās vielas paliek apģērbā un pēc tam nonāk mūsu ķermenī caur ādu, kas ir cilvēka lielākais orgāns. Tas var ļoti kaitēt tieši endokrīnajai sistēmai, radot dažādas izmaiņas organismā.»

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments