23. maijā saņemta informācija, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā Ogrē, Mālkalnes prospektā, notiekot konflikts starp kaimiņiem. Ņemot vērā to, ka abas personas bija manāmā alkohola reibumā, ar vīriešiem veiktas pārrunas un paskaidrots, lai savu konfliktu risina, kad abi būs skaidrā prātā. Katra persona devās uz savu dzīvokli.
Viens nu ir skaidrs. Jaunā valdība ne varēs, ne īsti gribēs kaut ko mainīt pēc būtības. Jo būtība ir sāpīga un ielaista. Pat, ja netrūktu gribas un prasmes, ar to vien būtu par maz ātrai smagā vezuma izkustināšanai. Īpaši smeldzīgi, kad domāju par bērniem, skolotājiem.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, īpaši Latgalē, ir nepieciešams rast risinājumus reģiona ekonomiskās stabilitātes un uzņēmumu dzīvotspējas nodrošināšanai, norāda Ekonomikas ministrija. Nozares pārstāvji ziņojuši par ceļotāju rezervāciju kritumu, pieaugošu piesardzību no ārvalstu un vietējo ceļotāju puses un reputācijas riskiem, kas saistīti ar drošības situācijas uztveri reģionā.
Valdības aprises izveidot nav grūti. Arī Ministru kabineta apstiprināšana patiesībā ir niecīgs sasniegums. Pavisam cita lieta, kā šī «pagaidu valdība» spēs turēties un noturēties līdz 3. oktobrim, kad ievēlēsim jauno – 15. Saeimu. Arī par to, kas būs pēc tam, it kā būtu jādomā tagad, bet lielu kustību gaidīt būtu naivi.
Tevi sāk interesēt dzintara rotas, un tu tās pērc. Un pat nēsā. Un nekaunies par to. Kaut jaunībā dzintars uzdzina šermuļus – vecmodīga tantuku mode, krelles un brošas, fui!
Tev ir kaķis. Tu ar viņu sarunājies. Un konsultējies. Un pat klausi viņu.
Tu piestaigā uz kapiem. Ne pārāk bieži, toties saproti, ka… velk. Dzimtas balss. Vai neizbēgamības sajūta. Jo mēs visi nomirsim.
Krāsu eksperte ķegumiete Inese Ašmane uzskata – apģērbs nav tikai stils vai mode. Tas var kļūt par aizsardzību, par masku, par pašvērtības spoguli vai pat par terapiju. Sarunā meklējām atbildes uz jautājumiem, ko īsti stāsta mūsu izvēlētās krāsas un vai mēs patiešām ģērbjamies paši, vai tomēr mūs ģērbj citi?
Cilvēku mānīšana! Ogres lopu uzpircējs Veinrobe nopircis no Ogresgala pag. pilsoņa O. Matiša govi par 185 Ls, aizvedis uz Ogri, bet uzpircējs W. govi neņēmis vairs pretī, jo neesot naudas. Līdzīga nelaime ķērusi arī Līsi Medni no tā paša pagasta. Šis gadījums lieku reizi pierāda dažu žīdu nesolīdos tirdzniecības paņēmienus.
Banku bizness ir aizdot naudu un iekasēt procentus. Valsts apņemšanās palielināt autoparku, ievedot no ārzemēm elektriskās piedziņas automašīnas, nav ne īpaši zaļa, nedz arī kā īpaši veicina tautsaimniecības izaugsmi. Taču naudas dāvināšana un aizdošana turīgiem un finansiāli drosmīgiem cilvēkiem pilnībā atbilst mūsdienu izpratnei par labklājīgu dzīvošanu. Banka «Swedbank» kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju nule rīkoja iepazīšanās pasākumu jaunajai elektroauto iegādes programmai.
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam jēdzienu «aprites ekonomika», taču daudziem tas joprojām šķiet sarežģīts un grūti izprotams. Patiesībā aprites ekonomikas principi lielā mērā jau ienākuši mūsu ikdienā – sākot no lietotu preču iegādes un koplietošanas pakalpojumiem līdz dažādu lietu labošanai un atkārtotai izmantošanai. Vienlaikus šī pieeja kļūst aizvien nozīmīgāka arī uzņēmējdarbībā, ražošanā un valstu ekonomikā kopumā.
Madara Miezīte ir mamma pieciem bērniem un, dzīvojot pilsētvidē, ir iemācījusies, kā ikdienā kopt vidi ekoloģiski un nekaitējot savas ģimenes veselībai. Daudz vērtīgu ikdienā izmantojamu padomu Madara smēlusies no ilggadējas darbošanās «Norwex» kompānijā, bet līdzās tai nemitīgi sevi izglīto par to, ko var darīt vēl labāk. Savu pieredzi viņa nodod tālāk arī caur īpašu Instagram kontu «@mili_dzivot_tiri». Viņai būtiski, ka bērni aug tīrā vidē un iemācās arī paši darīt mājas darbus, neapdraudot savu veselību, piemēram, no ķīmisku vielu saturošiem pulveriem vai mazgāšanas līdzekļiem. Lielu uzmanību ģimene pievērš otrreizējās lietošanas lietām, jo tajās slēpjas gan ekonomija, gan ilgtermiņa ieguvums pasaulei. Un tieši tajā dzīvos arī mūsu bērni, uzsver daudzbērnu mamma.
