Minētie faktori rada ne vien lielākus riskus ražai, bet arī nepieciešamību meklēt ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus risinājumus augu audzēšanā un saimniekošanā kopumā. Taču saikne starp klimatu un dārzkopību nav vienpusēja. Dārzkopība pati var kļūt par nozīmīgu klimata pārmaiņu mazināšanas instrumentu, jo ilggadīgie stādījumi, auglīga augsne un bioloģiskā daudzveidība palīdz piesaistīt oglekli un uzlabot vides kvalitāti. Tādēļ arvien lielāka nozīme tiek piešķirta vietējai selekcijai, gudrām laistīšanas sistēmām, augsnes auglības atjaunošanai un tehnoloģijām, kas ļauj efektīvāk izmantot resursus.

Garāka sezona, lielāki riski

Lai varētu mērķtiecīgi rīkoties, ir svarīgi saprast, kā klimata pārmaiņas ietekmē Latvijas dārzkopību un kādas iespējas pastāv pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Akadēmiķe, Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse norāda, ka klimata pārmaiņu ietekme dārzkopībā ir ļoti daudzslāņaina. «No vienas puses raugoties, siltāks klimats nozīmē garāku veģetācijas sezonu, taču vienlaikus pieaug arī dažādi riski,» stāsta Līga Lepse. «Pavasaros novērojamas vēlīnākas un spēcīgākas salnas, savukārt laikapstākļi kļūst arvien ekstremālāki, līdz ar to arī pati sezona kopumā top riskiem bagātāka. Arvien biežāk piedzīvojam ļoti kontrastainu nokrišņu sadalījumu. Tie var būt ilgstoši sausuma periodi, kam pēkšņi seko spēcīgas un postošas lietavas. Nereti arī daļā valsts valda sausums, kamēr citā pusē viss jau pludo, un tā turpinās nedēļām ilgi. Tāpat diezgan regulāri pienāk ziņas par krusas radītiem postījumiem, un parādās arī tāda agrāk reti piedzīvota parādība kā lielgraudu krusa. Jāņem vērā – nekas ekstrēms augiem nav labs. Visi minētie faktori liecina – ja vēlamies iegūt stabilu un drošu ražu, jārēķinās, ka izaicinājumu kļūs arvien vairāk.»

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē arī augu veselību. Dažādi kaitēkļi un slimības, kas agrāk pie mums bija reti sastopamas, tagad, pateicoties siltajām ziemām, arvien veiksmīgāk nostiprina savas pozīcijas. Rezultātā dārzkopjiem jārēķinās ar jauniem apdraudējumiem, kas iepriekš nebija aktuāli. Vienlaikus Eiropas Savienības politika paredz samazināt tradicionālo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) izmantošanu, tāpēc arvien svarīgāka kļūst bioloģiskā pieeja un alternatīvu risinājumu meklēšana.

Augsnei un augiem jābūt stipriem

Akadēmiķe uzsver, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju šajā mainīgajā laikā, ir padarīt spēcīgākus un izturīgākus pašus augus. Tas nozīmē ne vien gudru augu aizsardzību, bet arī rūpes par augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. «Lai augs spētu pretoties slimībām un kaitēkļiem, kā arī nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmei, tam jābūt veselīgam un spēcīgam,» saka Līga Lepse. «Tāpēc ļoti svarīgi ir radīt augiem labvēlīgus augšanas apstākļus. Te talkā nāk arī senāk zināmas, bet reizēm piemirstas un kādu laiku neizmantotas metodes – jauktie stādījumi, dažādu pakalpojumu augu izmantošana, zaļmēslojums un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana. Šīs metodes ļauj uzlabot augsnes struktūru un auglību, palielina ūdens noturēšanas spēju un, pateicoties augu atliekām, vienlaikus palīdz piesaistīt augsnē vairāk oglekļa, veidojot stabilākus bioķīmiskos savienojumus.»

Zinātniece uzsver, ka ilgstošas intensīvas saimniekošanas rezultātā daudzviet augsne ir noplicināta, tāpēc tās auglības atjaunošana kļūst par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Veselīga augsne spēj ne vien nodrošināt stabilāku ražu, bet arī palīdz augiem pārciest klimata pārmaiņu radītos stresa apstākļus.

Iespējas piesaistīt dabā cirkulējošā oglekļa daudzumu dārzkopību daudzos aspektos padara par klimatam draudzīgu nozari arī globālākā mērogā. Līga Lepse akcentē, ka ilggadīgie stādījumi – koki un krūmi – efektīvi piesaista oglekli, turklāt dārzos augsne bieži netiek regulāri aparta, starprindās tiek audzēti zālāji vai citi augi, kas palīdz saglabāt augsnes struktūru un samazināt eroziju.

Vai veikalos nopērkamie produkti ir droši?

Nereti sabiedrību satrauc arī jautājums par veikalos pieejamās lauksaimniecības produkcijas drošību saistībā ar zemnieku joprojām praktizēto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Dārzkopības institūta vadošā pētniece mierina, ka šajā jomā bažām nav pamata: «Latvijā audzētie augļi un dārzeņi ir droši lietojami uzturā. Ja to audzēšanā arī tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, tad tie ir reģistrēti un atļauti preparāti, kurus lieto atbilstošās devās. Principā mūsu lauksaimniecības izstrādājumos esošie atliekvielu daudzumi ir ļoti zemi, nereti pat zem noteikšanas robežām. Runājot par ievesto produkciju, īpaši, ārpus ES audzēto, ne vienmēr iespējams pilnībā zināt, kādos apstākļos tā audzēta, kādi mēslojumi un augu aizsardzības līdzekļi lietoti. Jāskatās, kāds ir konkrētais dārzenis, kurā valstī ražots, tādēļ par šiem produktiem pārliecība nav tik liela kā par vietējiem.»

Akadēmiķe gan norāda, ka situācija tiek iespēju robežās kontrolēta un visiem lauksaimniecības produktiem, kas nonāk mūsu tirgū no citām valstīm, vajadzētu būt «tīriem». Diemžēl pilnas pārliecības par to nav, jo visus ārzemju ražojumus nav iespējams pārbaudīt. Tiesa, nav arī pamata apgalvot, ka visa importa produkcija būtu slikta, tomēr vietējiem ražojumiem patērētāji var uzticēties vairāk. Principā to pašu var teikt arī par Igaunijā un Lietuvā audzētajiem augļiem un dārzeņiem, jo mūsu kaimiņvalstīs tiek piekoptas līdzīgas saimniekošanas metodes, bet tālākas produktu izcelsmes valstis jāvērtē atsevišķi.

Vietējās šķirnes – drošāka izvēle

Mainīgajos klimatiskajos apstākļos īpaša nozīme ir arī vietējai selekcijai. Līga Lepse paskaidro, ka Latvijā veidotās šķirnes daudz labāk pielāgotas mūsu klimatam, nekā citur radītās. «Šķirnēm, ko audzējam Latvijā, jābūt maksimāli atbilstošām tieši mūsu apstākļiem,» teic zinātniece. «Tās ir piemērotākas gan ziemās pastāvošajām, bieži vien apjomīgajām temperatūras svārstībām, gan esošajam veģetācijas periodam. Uz vietas veidotās šķirnes parasti izceļas arī ar lielāku izturību pret slimībām un kaitēkļiem, augot tieši Latvijas klimatiskajos apstākļos. Tāpēc vietējā selekcija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošas un stabilas ražas, kā arī valsts neatkarību no ārvalstu stādmateriāla un noturību.»

Akadēmiķe piebilst, ka selekcijas nozīme īpaši liela ir attiecībā uz ilggadīgajiem stādījumiem – augļu kokiem un ogulājiem. Dārzeņu selekcija Latvijā vēsturiski bijusi mazāk attīstīta, līdz ar to nav tik lielas šķirņu daudzveidības, kādu vēlētos ražotāji. Tādēļ dārzeņu sektorā konkurēt ar lielajām Eiropas selekcijas programmām nav vienkārši, un pārredzamā nākotnē Latvija nespēs sasniegt lielo Eiropas uzņēmumu līmeni, tomēr arī šajā jomā pakāpeniski notiek attīstība.

Tehnoloģijas top par nepieciešamību

Klimata pārmaiņas nozīmē arī to, ka dārzkopībā arvien lielāku lomu spēlē tehnoloģijas. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir laistīšanas sistēmu ieviešana, jo paredzams, ka sausuma periodi būs arvien biežāki un ilgāki. «Bez ūdens nodrošinājuma ilgstoša sausuma apstākļos ražu daudzos gadījumos vairs nevarēs iegūt,» brīdina Līga Lepse. «Tāpēc laistīšanas sistēmas kļūst par īpaši nozīmīgu tehnoloģisko risinājumu, lai gan tās prasa lielus ieguldījumus no zemnieku un ražotāju puses. Vienlaikus ļoti svarīgi ir ūdeni izmantot gudri un efektīvi – zināt, kad tieši augiem nepieciešams mitrums un cik daudz ūdens vajadzīgs. Šajā ziņā arvien vairāk palīdz viedās tehnoloģijas, sensori un automatizētas sistēmas. Tās ļauj sekot mitruma līmenim un nosaka, kurā brīdī augus nepieciešams laistīt, tāpat palīdz sekot citu resursu patēriņam, kā arī kopējam augsnes stāvoklim. Tāpat var nākties domāt par speciāliem segumiem, kuri pasargās augus pret krusu un spēcīgām lietusgāzēm.»

Nobeigumā akadēmiķe piebilst, ka nākotnē arvien aktuālāka kļūs arī robotizācija un automatizācija. To nosaka ne tik daudz klimata pārmaiņas, kā ražošanas izmaksu mazināšanas nepieciešamība un darbaspēka trūkums lauksaimniecībā, jo arvien mazāk cilvēku ir gatavi strādāt fiziski smagos lauka darbos. Klimata pārmaiņas dārzkopībai rada arvien jaunus izaicinājumus, taču vienlaikus tās mudina meklēt ilgtspējīgākus un atjautīgākus risinājumus. Augsnes auglība un veselība, bioloģiskā daudzveidība, vietējās šķirnes un modernās tehnoloģijas kļūst par galvenajiem instrumentiem, kas palīdzēs saglabāt stabilu ražošanu arī nākotnē. Dārzkopības attīstība nākamajos gados lielā mērā būs atkarīga no ražotāju spējas pielāgoties mainīgajam klimatam un soļot līdzi laikam.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments