Pērn Ogrē viens no skaļākajiem gadījumiem bija saistīts ar vietu, kur ilgstoši turēts liels skaits kaķu. «Cilvēki mēdz pārmērīgi aizrauties ar kaķu piebarošanu, un tad, kad šī kaķu kolonija vairs nav kontrolējama, viņi netiek galā. Šādas situācijas nerodas vienā dienā – sākumā iedzīvotāji palīdz dažiem dzīvniekiem, pēc tam to paliek arvien vairāk, līdz situācija kļūst nepieņemama gan no higiēnas, gan dzīvnieku veselības un labturības viedokļa. Nereti paši cilvēki vairs nespēj objektīvi novērtēt, ka problēma jau ir nopietna. Aicinu atbildīgi izvērtēt savas iespējas uzņemties rūpes gan par lauksaimniecības dzīvniekiem, gan mājas mīluļiem, jo tā ir atbildība dzīvnieka mūža garumā,» saka M. Samohvalovs.
Atsavināšanai stingri noteikumi
Ogres novadā konstatētas arī nelegālas dzīvnieku pavairošanas vietas. Visbiežāk tās saistītas ar suņiem. «Esam konstatējuši trīs adreses, kur bijusi nelegāla suņu pavairošana. Šajos gadījumos dienests piemērojis gan sodus, gan atsevišķās situācijās arī izņēmis dzīvniekus. Galvenās problēmas šādās nelegālajās pavairošanas vietās ir dzīvnieku atsavināšana bez dokumentiem, bez pasēm, bez vakcinācijas un pārāk agrā vecumā. Mūsdienās dzīvnieku atsavināšanai ir stingri noteikumi un vairs nepietiek ar vienkāršu «atdošanu labās rokās». Īpaši laukos cilvēki varbūt neiedomājas, ka viņi vairs nevar kādam uzdāvināt kaķīti,» skaidro M. Samohvalovs.
PVD dzīvnieka īpašniekam varam uzlikt tiesisku pienākumu noteiktā termiņā izdarīt konkrētu darbību, piemēram, vakcinēt vai reģistrēt dzīvnieku. Ja cilvēks to izdara un iesniedz apliecinājumu, process beidzas bez jebkādām papildu sankcijām. Savukārt, ja prasības netiek izpildītas, piemēro pirmo piespiedu naudu – sākot no 50 eiro. Vēlāk summām pieaugot, dažos gadījumos citviet Latvijā tās sasniegušas pat tūkstoti eiro. Šīm summām faktiski nav noteiktu griestu.
Kopš šā gada 1. jūlija daļa dzīvnieku labturības kontroles funkciju pārgājušas Pašvaldības policijas pārziņā. PVD turpmāk vairāk koncentrēsies uz dzīvnieku veselības jautājumiem un cietsirdības gadījumiem.
Ar emocijām vien nepietiek
Atsevišķa problēma ir dzīvnieku uzbrukumi. Gadījumos, kad no dzīvnieka cietis cilvēks, iesaistās Valsts policija, bet, ja suns sakodis citu suni, kaķi vai mājputnus, lietu izmeklē PVD. Emocionāls stāsts vai aizdomas vien nav pietiekamas. Šādās situācijās ļoti svarīgi ir pierādījumi – video, fotogrāfijas, liecinieki un veterinārārstu atzinumi. Bez tiem nevienu pie atbildības saukt nevar. Tieši tāpēc – ļoti svarīgs ir pirmais brīdis pēc notikuma. Iespējami ātrāk jāfiksē notikušais, jānofotografē vai jānofilmē dzīvnieks, jāmeklē liecinieki un jāfiksē viņu dati. Ja tuvumā ir videonovērošanas kameras, nepieciešams saglabāt ierakstus.
Dažos gadījumos, lai pierādītu konkrētā dzīvnieka saistību ar uzbrukumu, izmantotas pat ģenētiskās analīzes, taču tas ir sarežģīts un dārgs process. Latvijā šādu analīzi iespējams veikt tikai specializētā kriminālistikas laboratorijā, un tas notiek sadarbībā ar PVD. Līdz šim minētā metode izmantota tikai vienu reizi – gadījumā ar nokostām vistām.
PVD pārziņā ir arī trakumsērgas izplatības kontrole. Meža dzīvnieki pilsētvidē kļuvuši par ikdienu. M. Samohvalovs norāda – tas nenozīmē, ka dzīvnieki būtu slimi vai agresīvi – viņi vienkārši pielāgojušies dzīvei cilvēku tuvumā. Galvenais iemesls ir cilvēku radītie pārtikas avoti – atkritumi un izmesta barība. Pēdējos piecpadsmit gados Latvijā trakumsērgas gadījumi nav konstatēti, tomēr, lai nepieļautu slimības atgriešanos, aizdomīgos bojāgājušos savvaļas dzīvniekus nosūta laboratoriskai pārbaudei.
Lauberes cūku kompleksu uzrauga
PVD kontrolē arī Āfrikas cūku mēra izplatību. Šogad Ogres novadā viens pozitīvs Āfrikas cūku mēra gadījums mežacūku populācijā konstatēts Meņģeles pusē, bet mājas cūkām pozitīvu gadījumu nav bijis. Tomēr gan mazām, gan lielām saimniecībām ir pienākums ziņot par kritušām cūkām un nepieciešamības gadījumā nosūtīt paraugus uz laboratoriju.
Pērn Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu konstatēja cūku fermā Lauberes pusē. Tas nozīmēja masveida eitanāziju, dezinfekciju un sarežģītu utilizācijas procesu. Daļa sabiedrības bija satraukta par dzīvnieku apbedīšanu līdzās cūku kompleksam, tomēr dienestā uzsver – viss noticis stingrā kontrolē un atbilstoši noteikumiem, neradot draudus videi vai gruntsūdeņiem. Nav pamata bažām par iespējamu ilgtermiņa apdraudējumu – biotermiskie procesi zemē nodrošina to, ka paaugstinātā temperatūrā vīrusi iet bojā. Aptuveni gada laikā šādā vietā bīstamība vairs nepastāv pat pašā apbedījuma centrā.
Neraugoties uz smago situāciju, uzņēmums spēja atjaunot darbību. «Pēc sākotnējās dezinfekcijas veikta laboratoriskā pārbaude, tad bija tehnoloģiskais pārtraukums – noteikts periods, kurā telpas stāvēja tukšas, lai pārliecinātos, ka vīruss vidē nav saglabājies. Pēc tam veikta atkārtota dezinfekcija, līdz novietnē drīkstēja ievest jaunus dzīvniekus, bet kontrole nebeidzās – regulāri tika ņemti paraugi, un uzņēmumam noteica 45 dienu novērošanas periodu. Šajā laikā nedrīkstēja ne pārvietot dzīvniekus, ne realizēt produkciju. Tikai pēc tam, kad visi rezultāti bija negatīvi un nebija konstatētas jaunas saslimšanas pazīmes, uzņēmums drīkstēja atsākt pilnvērtīgu darbu,» stāsta PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs, piebilstot, ka Āfrikas cūku mēris ir īpaši bīstama slimība, un situācijās, kad šis vīruss cirkulē apkārtējā vidē, pietiek pat ar minimālu kļūdu vai nejaušību, lai infekcija nonāktu fermā.
Tieši tāpēc vairākos Ogres novada pagastos medniekiem noteikta obligāta prasība visas nomedītās mežacūkas nodot laboratoriskai pārbaudei. Tas attiecas uz Mazozolu, Meņģeles, Taurupes un Ķeipenes teritorijām. Šo laboratorisko testēšanu apmaksā valsts, un mednieki par paraugu nogādāšanu saņem arī kompensāciju. Šogad vien no Ogres puses laboratorijā nogādātas jau vairāk nekā simts nomedītas mežacūkas, kas ir labs rādītājs, laikus pamanīt slimības iespējamos uzliesmojumus savvaļā.
Biodrošība ir svarīga
Līdz ar vasaru aktualizējas arī jautājumi par mājputnu turēšanu un biodrošību. «Cilvēki bieži jautā, vai vistas drīkst laist ārā pastaigās. Šobrīd noteikumi paredz, ka putnus drīkst turēt ārā, bet barošana un dzirdināšana jānodrošina slēgtās telpās, lai nepievilinātu savvaļas putnus, kas var būt infekciju pārnēsātāji.
Šogad situācija ar putnu gripu Ogres pusē pagaidām ir mierīga un nav konstatēti uzliesmojumi. Taču pirms dažiem gadiem pie Ķeguma HES Daugavā atrada lielu skaitu kritušu savvaļas putnu, un tad slimība skāra tieši savvaļas putnu populāciju,» atceras M. Samohvalovs, piebilstot, ka pērn Birzgales pusē konstatēja putnu gripas uzliesmojumu kādā kolekcijas tipa saimniecībā, kur turēti dažādi putni. Laboratoriskie izmeklējumi liecināja, ka vīruss bijis ievests no ārpuses un nebija vietējas izcelsmes.
PVD uzsver – putni jāiegādājas tikai no zināmiem un pārbaudītiem audzētājiem, kuriem ir visi nepieciešamie dokumenti un sertifikāti. Starptautiskajā tirdzniecībā izmanto TRACES veterināros sertifikātus, kas apliecina, ka konkrētajā novietnē nav konstatēta putnu gripa un putnu pārvietošana ir droša.
Uzmanības lokā arī leptospiroze
Pēdējā gada laikā sabiedrībā daudz runāts arī par leptospirozi. Svarīgākā aizsardzība joprojām ir elementāra higiēna – roku mazgāšana, pārtikas produktu rūpīga apstrāde un piesardzība, strādājot ar dzīvniekiem vai lopbarību. Ja cilvēki audzē salātus vai citus dārzeņus dobēs, tie obligāti jānomazgā, jo nevar zināt, vai tur nav bijušas peles vai žurkas.
Tas pats attiecas uz mājdzīvniekiem. Suņus un kaķus pret leptospirozi iespējams vakcinēt, īpaši, ja tie daudz uzturas ārā un ķer peles. Savukārt lauksaimniekiem svarīgi sekot līdzi lopbarības kvalitātei un uzglabāšanai. Ja redzams, ka sienu vai graudus sabojājuši grauzēji, šāda barība ir jāizbrāķē. Leptospirozes pārnēsātāji var būt aptuveni 30 procenti peļu, un tas nozīmē, ka risks nav tikai teorētisks. Ar urīnu vai fekālijām grauzēji var piesārņot gan dzīvnieku barību, gan cilvēkiem paredzēto pārtiku. Arī mājas suņu turētājiem ieteicams neatstāt ēdienu ārā uz visu dienu, jo tas piesaista žurkas un peles. Jo vairāk grauzēju apkārtnē, jo lielāks risks infekciju izplatībai. Turklāt mitrs un silts laiks rada labvēlīgākus apstākļus slimības saglabāšanai apkārtējā vidē.
PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs uzsver, ka gan pārtikas drošībā, gan dzīvnieku labturībā, gan infekcijas slimību ierobežošanā galvenais ir ilgstošs darbs, regulāra uzraudzība, sabiedrības informēšana un cilvēku atbildība. Tieši no tā lielā mērā atkarīgs, cik droša būs vide gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
