Paša pieņemtie lēmumi vienmēr ir visstiprākie, saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Kārlis Žols, stāstot, cik svarīgi pie ticības nonākt pa savu unikālo ceļu. Kārļa darba gaitas baznīcā vedušas tuvu un tālu – kalpošanu uzsācis Rīgas Lutera un Ikšķiles draudzēs, tad devies gūt pieredzi uz ārvalstīm un daudzus gadus nostrādājis baznīcās ASV. Pēc atgriešanās Latvijā krietnu laiku darbojies arī kā pedagogs Ogres Mūzikas un mākslas skolā. Nu Kārlim Žolam priekšā jauns dzīves un garīgais izaicinājums – šī gada pavasarī viņš ievēlēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskapu. Par jaunajiem pienākumiem, mācītāja ikdienu un daudz ko citu – mūsu sarunā.

Vai viņa kļuva slavena pret savu gribu? Vai varēja iedomāties, ka būs zināma vēl gandrīz 100 gadu pēc tam, kad viņas cēlais profils pirmoreiz parādījās uz sudraba pieclatnieka? Uz naudas zīmēm un monētām pieņemts attēlot slavenus, valstij nozīmīgus cilvēkus, bet mums, latviešiem, viszināmākā monēta aizvien ir sudraba pieclatnieks ar tautumeitu. Ar Zelmu Braueri. Kas viņa bija un kāpēc kļuva par neoficiālo Latvijas simbolu?

Ogres novada pašvaldība šogad rīkoja konkursu «Sakrālā mantojuma celtņu saglabāšana Ogres novadā», lai atbalstītu vietējo dievnamu celtņu uzturēšanu un saglabāšanu. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti trīs pieteikumi, kurus izvērtēja komisija. Finansējums piešķirts Suntažu luteriskajai baznīcai, Tomes baznīcai un Jumpravas Sv. Jāņa baznīcai. Pamatojoties uz Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas Aijas Romanovskas sniegto informāciju un spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, Ogres novada pašvaldības dome nolēma apstiprināt komisijas izvirzītos projektus. Kopējais no pašvaldības budžeta piešķirtais finansējums ir 6385,08 eiro. Tas palīdzēs saglabāt nozīmīgus kultūras un vēsturiskā mantojuma objektus, vienlaikus stiprinot novada identitāti un kultūras dzīvi.

Laikam jau esmu cilvēks, kas ļaunu prātu tur ilgi. Ne atriebības dēļ, vienkārši tāpēc, ka dažas lietas neaizmirstas. Arī šo notikumu atceros šodien – pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Protams, ne katru nedēļu, ne katru mēnesi, pat ne katru gadu. Bet ikreiz, kad sabiedrībā uzvirmo diskusijas par veselības aprūpi, ārstu kļūdām vai kad mediķu vārdi tiek pateikti kā spriedums, nevis kā skaidrojums, tas atdzīvojas manī no jauna. Šī ir mana, kā politiķiem patīk teikt, refleksija. Un tā man joprojām liek domāt par atbildību. Bet varbūt es vienkārši gribu to izstāstīt.

Ikšķiles Tautas namā šoruden iemirdzas īpaša gaisma – radošo darbu izstādē «Zvaigžņu dārzā» apvienojas gleznotājas Laumas Palmbahas un metāla mākslinieka Dionisija Miončinska darbi. Izstāde tapusi, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces Emilijas Kamas daiļrades, kura savulaik caur krāsām un rakstiem atklāja zemes un sievišķās enerģijas neredzamos slāņus.