Pirms četriem mēnešiem Latvijā domubiedru grupa dibināja biedrību «Tiesiskums.lv», kas juridiskās palīdzības sniegšanai ir piesaistījusi pazīstamus advokātus, kura par galveno mērķi izvirzīja tiesiskuma un atbildības veicināšanu publiskās pārvaldes institūciju darbībā. Tiesību zinātņu doktors, praktizējošs zvērināts advokāts Artis Stucka «Ogres Vēstīm Visiem» norāda, ka gan viņu, gan citus kolēģus uztrauc Latvijā vairākas «ilgstoši notikušās nejēdzības» un tas, ka Latvijā līdz šim nav ieviesta ārzemēs ierastā prakse par kolektīvajām sūdzībām, kas paredz kolektīvi vērsties pret šādām bezjēdzībām. Tādēļ biedrība izveidojusi oficiālu portālu ar tādu pašu nosaukumu – «tiesiskums.lv», kurā līdz 1. oktobrim aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu reģistrēties «prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai». Kā cilvēki ir saskārušies ar OIK maksājumiem savos rēķinos un vai patiešām viena mājsaimniecība vidēji varētu ar biedrības atbalstu atgūt turpat 2000 eiro – par to vaicājām vienam no biedrības piesaistītiem zvērinātiem advokātiem A. Stuckam.

Par attiecībām ar mākslīgo intelektu ir tapušas filmas un seriāli. Teiksiet – tās ir tikai filmas, tā ir tikai režisora, scenārija autora izdoma, fantāzija. Nē, mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģiju pasaules parādība vai zinātniskās fantastikas rotaļlaukums. Aizvien biežāk tas ieņem vietu cilvēku ikdienā ne tikai kā noderīgs rīks, bet arī kā sarunu biedrs, padomdevējs, reizēm pat kā draugs. Un ir cilvēki, kuri uzticas mākslīgajam intelektam kā emocionālam atbalstam, plecam, uz kura izraudāties, – meklē padomus, sūdzas par skumjām, dalās priekos, gaida ikrīta novēlējumus. Šī tendence liek uzdot jautājumus par vientulību, uzticību un robežu nojaukšanu starp realitāti un virtuālo pasauli. Pie kā tas viss var novest?

Trausls pamiers un joprojām neskaidras perspektīvas – ar šādiem vārdiem var raksturot nedēļas vidū izveidojušos situāciju pēc tam, kad Izraēla un Irāna ķērās pie militāriem līdzekļiem attiecību noskaidrošanai un savu vārdu, bombardējot kodolieroču ražotnes Irānā, teica arī ASV. Plašsaziņas līdzekļos bieži vien tiek pieminēts jēdziens «kara migla», un tā arī ir, jo pretrunīgās informācijas gūzmā nav iespējams saprast, vai Irānas kodolieroču izstrādāšanas programma beidzot ir sagrauta. Taču dažas šī militārā konflikta sekas jau ir redzamas. Biržās strauji cēlušās naftas cenas (ko noteikti pamanījuši automašīnu īpašnieki arī Latvijā), bet pasaules sabiedrības uzmanība vairāk pievērsta Tuvajiem Austrumiem, piemirstot par Krievijas turpināto karu pret Ukrainu.

Mēs, cilvēki, nereti piešķiram īpašu nozīmi dažādiem notikumiem – gan būtiskiem, gan it kā maznozīmīgiem. Reizēm šķiet, ka liktenis pats veido mūsu dzīves gājumu, un mēs ļaujamies tam ar ticību, ka viss notiek tā, kā jānotiek. Taču dzīve mēdz būt neparedzama: tā var sagādāt negaidītus prieka brīžus vai likt piedzīvot dziļu skumju mirkļus. Tomēr katrs notikums kļūst par daļu no pieredzes, veidojot mūs un skatījumu uz pasauli.

Nu vai nav jauki, ka Jāņi atkal ievelkas drusku garāk? Un nevajag liekulīgi smilkstēt, kāda skāde ekonomikai, kas klibo neatkarīgi no svētkiem un lozungiem. Kā allaž, šajās rindās nevarēšu iztikt bez Jāņu personiskas līksmes, smeldzes, humora un ironijas arī. Bet – visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā… Jāņi ir lieliska iespēja būt kopā visiem zem viena debesu jumta un nedalīties.