Pēdējos gados būtiski pieaugušas degvielas, loģistikas un citu resursu izmaksas, savukārt pasaulē notiekošie ģeopolitiskie satricinājumi tieši ietekmē piegādes ķēdes un eksporta tirgus. Tajā pašā laikā kūdras ražošanas jomā arvien skaļāk izskan diskusijas par klimata politiku, emisiju uzskaiti un iespējamiem ierobežojumiem kūdras ieguvē. Minētie faktori rada jautājumus ne tikai par nozares konkurētspēju, bet arī par tās nākotni kopumā.

Nozares darbu nosaka daba

Kā stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, šī gada sezona līdz šim iesākusies veiksmīgāk nekā iepriekšējās, tomēr prognozēt gala rezultātus pagaidām vēl esot pāragri. Kūdras ražošanas sfēras ikdienu un produktivitāti lielā mērā ietekmē laikapstākļi, tādēļ labvēlīgs pavasaris vēl nenozīmē veiksmīgu sezonu kopumā. «Pašlaik vēl nevaram īsti spriest, kā veiksies turpmāk, jo nezinām, kāda būs vasara,» skaidro Ingrīda Krīgere. «Mēs ļoti ceram, ka vasarā būs gana labi laikapstākļi. Šogad nepieciešams iegūt vairāk kūdras nekā parasti, jo noliktavas ir iztukšotas. Ja neizdosies savākt pietiekamu daudzumu, situācija var kļūt sarežģīta.»

Laikapstākļu dēļ sevišķi smagus pārbaudījumus nozarei radīja iepriekšējā sezona. Ļoti liels nokrišņu apjoms būtiski ierobežoja kūdras ieguves iespējas, līdz ar to uzņēmumiem neizdevās īstenot savas ieceres. Piemēram, līdz pagājušā gada augustam bija iegūts vien 29% no plānotā kūdras daudzuma. Rezultātā šobrīd daudzviet ir izsmelti ne tikai noliktavu krājumi, bet praktiski iztirgotas arī tās kūdras rezerves, kuras citus gadus tiek pārdotas vēl nākamajā sezonā. Tāpēc šī sezona kūdras ražošanas uzņēmumiem ir ļoti svarīga.

Lai kūdru varētu kvalitatīvi iegūt, nepieciešams ne tikai sauss laiks, bet arī piemēroti vēja apstākļi. «Kūdras nozare pilnībā ir atkarīga no laikapstākļiem,» akcentē Ingrīda Krīgere. «Ja ir pārāk daudz nokrišņu, kūdra nevar izžūt. Problēmas rada arī nesamērīgi stiprs vējš, jo tas neļauj iegūt frēzkūdru – vienkārši aizpūš kūdras virskārtu. Savukārt ļoti karsts un vējains laiks rada papildu problēmas ugunsdrošības jomā. Tāpēc kūdras ieguves procesā ļoti daudzas lietas tieši nosaka daba, un šo kārtību mēs nevaram ietekmēt.»

Tieši laikapstākļu radītā neprognozējamība padara nozari īpaši ievainojamu. Atšķirībā no daudzām citām jomām, kur ražošanas procesus iespējams pielāgot vai kompensēt ar tehnoloģijām, kūdras ieguvē noteicošais joprojām ir dabas ritms.

Sadārdzinās ieguves process

Būtisku iespaidu uz nozari pēdējos gados atstājis arī straujais izmaksu pieaugums. Sadārdzinājums skāris praktiski visas darbības jomas – sākot no degvielas un transporta līdz iepakojuma materiāliem un citām ikdienā nepieciešamām lietām. «Degvielas cenas ir ievērojami kāpušas, un līdz ar to palielinājušās pilnīgi visas izmaksas,» norāda Ingrīda Krīgere. «To var teikt arī par iepakojuma materiāliem. Karš Tuvajos Austrumos ietekmē iepakojuma materiālu ražošanu, līdz ar to visi nepieciešamie papildmateriāli kļūst arvien dārgāki, daži mazāk pieejami. Faktiski degvielas cenu pieaugums atstāj iespaidu uz visu ražošanas ķēdi, jo transporta un energoresursu izmaksas ietekmē gandrīz jebkuru produktu vai pakalpojumu. Īpaši jūtami sadārdzinājusies loģistika. Kūdras nozare Latvijā pārsvarā orientēta uz eksportu, tādēļ transporta izmaksām ir ļoti liela nozīme.»

Pasaules notikumi atbalsojas Latvijā

Tā kā Latvijas kūdras uzņēmumi strādā starptautiskajā tirgū, dažādi pasaulē esoši satricinājumi tieši ietekmē arī mūsu valstī strādājošos kūdras ražotājus. Tāpēc ģeopolitisko procesu un piegāžu ķēžu problēmu radītās sekas tiek izjustas arī Latvijā un būtiski ietekmē gan cenu līmeni, gan konkurenci. «Mēs esam globālajā tirgū un esam tieši atkarīgi no tā, kas notiek pasaulē,» uzsver Ingrīda Krīgere. «To var teikt gan par piegādēm, gan transporta izmaksām, gan loģistiku kopumā. Mēs eksportējam kūdru arī uz austrumu tirgiem, un karš būtiski apgrūtina loģistiku un piegādes iespējas. Vienlaikus mainās arī tirgus struktūra un konkurence starptautiskajā vidē, tajā parādās jauni spēlētāji. Redzam, ka Eiropā dārzkopības jomā vairāk ienāk Kanādas un Skandināvijas kūdra. Tirgū notiekošās pārmaiņas ir ļoti cieši saistītas ar notikumiem pasaulē.»

Turklāt globālā mēroga notikumi ietekmē ne tikai pašus ražotājus, bet arī gala patērētājus – dārzkopjus, stādu audzētājus un citus lauksaimniekus, kuri izmanto substrātus. «Arī paši audzētāji ir atkarīgi no energoresursu cenām. Ja pieaug izmaksas, daļa izvēlas audzēt mazāk vai kļūst piesardzīgāki. Šāda notikumu gaita savukārt mazina kūdras pieprasījumu,» piebilst speciāliste.

Tirgus kļūst piesardzīgāks

Lai gan pieprasījums pēc kūdras joprojām saglabājas, tirgus šobrīd ir vidēji aktīvs. Daļa uzņēmumu jau agrāk centās uzkrāt nepieciešamos substrātu apjomus, raizējoties par iespējamu kūdras deficītu. «Pagājušajā gadā daudzi audzētāji steidza laikus papildināt savus krājumus, jo baidījās, kāda būs šī sezona,» stāsta Ingrīda Krīgere. «Tāpēc šobrīd pieprasījums ir mērens, jo daļa nepieciešamās kūdras iegādāta jau iepriekš. Tāpat šogad daļai audzētāju aukstā pavasara dēļ nebija iespējams tik ātri sākt stādu audzēšanu, un šis apstāklis attiecīgi ietekmēja arī substrātu patēriņu.»

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle arī piezīmē, ka profesionālajā dārzkopībā kūdra joprojām ir praktiski neaizstājama: «Apmēram 70% profesionālo substrātu ir balstīti uz kūdras bāzes. Audzētāji bez kūdras faktiski nevar iztikt. Jautājums drīzāk ir par to, cik daudz konkrētajā brīdī tiek audzēts.»

Alternatīvas meklē gadu desmitiem

Diskusijas par iespējamiem kūdras aizvietotājiem nav nekas jauns. Zinātnieki pie šī jautājuma strādā jau vairāk nekā 30 gadu, tomēr pilnvērtīga risinājuma joprojām nav. «Pagaidām nav izdevies atrast materiālu, kas kvalitātes un apjoma ziņā spētu pilnvērtīgi aizstāt kūdru,» saka Ingrīda Krīgere. «Kūdra tiek izmantota gan pārtikas audzēšanā, gan dekoratīvo augu ražošanā, gan mežsaimniecībā. Piemēram, meža stādi bez kūdras faktiski nevar iztikt. Lielākā daļa konteinerstādu sāk savu dzīvi tieši kūdras substrātā – katra sēkliņa dīgst kūdrā, to attīstībai īpaši labi piemērotajā vidē. Kūdra ir ļoti kvalitatīvs materiāls, kas nodrošina teicamus rezultātus. Tāpēc tā joprojām ir ļoti pieprasīta.»

Viens izaicinājumiem – regulējums

Ņemot vērā, ka cilvēki nespēj kontrolēt laikapstākļus, kūdras nozares pārstāvjiem atliek vien cerēt, ka būs gana sausas vasaras un varēs iegūt pietiekami daudz kūdras. Taču ir arī citi izaicinājumi, ar kuriem jārēķinās un jācenšas rast risinājumus. Paralēli jau sākumā minētajiem globālajiem ekonomiskajiem faktoriem nozari būtiski ietekmē arī Eiropas Savienības normatīvais regulējums un klimata politika.

Ingrīda Krīgere skaidro, ka patlaban viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir emisiju uzskaite. «Pašlaik emisijas no kūdras ieguves tiek uzskaitītas tā, it kā visa no purva iegūtā kūdra tūlīt pilnībā oksidētos un sadalītos, bet dabā tā nav,» viņa norāda. «Mums jāstrādā pie tā, lai jau esošie pētījumi tiktu papildināti ar jauniem, zinātniskiem datiem un tos varētu ņemt vērā SEG emisiju inventarizācijas ziņojumos. Pašlaik daudzas lietas šajā lauciņā balstās uz agrāk veiktiem pieņēmumiem, nevis reālo situāciju.»

Ingrīda Krīgere nenoliedz klimata jautājumu nozīmīgumu, tomēr uzskata, ka jāņem vērā reālā situācija un arī praktiskās vajadzības: «Mums ir jādomā par klimatu un emisijām, taču vienlaikus jābūt adekvātiem un loģiskiem. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, un būs nepieciešams arvien vairāk pārtikas. Mēs nevaram pateikt, ka viss vienkārši jāsamazina, neesot alternatīvai. Cilvēkiem ir jāaudzē pārtika, jāapzaļumo planēta un jāveido meži. Kūdra ir un būs nepieciešama arī nākotnē, tās ieguvei jābūt samērīgai, un, protams, jārūpējas arī par dabiskajiem un neskartajiem purviem, kuriem jābūt mūsu ekosistēmas sastāvdaļai. Tāpēc ir svarīgi, lai lēmumi par nozari tiktu pieņemti ar izpratni un balstītos zinātniski pamatotos datos.»

Noslēgumā, runājot par kūdras ražošanas jomas nākotni, Ingrīda Krīgere atzīst, ka prognozēt situāciju kļūst arvien sarežģītāk. Precīzi pateikt, kas gaidāms, šobrīd ir faktiski neiespējami, jo daudz kas atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan normatīvā regulējuma. Taču viņa ir pārliecināta – nozarei jāstrādā pie tā, lai būtu vairāk zinātniski pamatotu pētījumu, uz kuriem balstīt lēmumus un veidot attīstību nākotnē.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments