27. aprīlī saņemta informācija, ka Ogresgala pagastā vīrietim radies konflikts ar brāli par tiesībām atrasties privātīpašumā. Ierodoties likumsargus sagaidīja izsaucējs un paskaidroja, ka viņš dzīvo ar brāli, kurš licis viņam, atnākot no darba, palīdzēt apsegt traktoru, bet viņš pēc darba juties saguris. Par to tad arī radies konflikts, turklāt brālis solījis viņu izdzīt no mājām. Ar abām personām veiktas pārrunas, un konflikts atrisināts uz vietas.
No 23. aprīļa līdz 6. maijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Elija, Šarlote, Gabriela, Anna, Enzo, Marks, Valters, Artūrs, Elija, Izabella, Gabriela, Mīla, Mīle Ella.
Laikam nekad neesam tik tuvu dabas pārvērtībām tikuši kā šajās aprīļa pēdējās dienās. Mežmalas krāsas mainās ik pa stundai. Un nevienam nav laimējies noķert to mirkli, kad ar pirmatklājēja līksmi varētu gavilēt: «Sākas! Plaukst! Nāciet, sanāciet – te un tur jau viegla zaļo lapiņu migla krīt! Nāciet tūliņ, vairs tā nebūs…»
Irānas centrālā militārā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka tā atsāk Hormuza šauruma «stingru pārvaldību», atceļot lēmumu atbloķēt stratēģisko kuģu ceļu. Trešdien ASV atkal pagarināja pamieru. Savukārt Irāna paziņoja, ka zaudētāji neko nevar pagarināt. Saistībā ar šo jauno saspīlējumu pasaules biržās atkal strauji pieaug naftas un gāzes cena. Akcijas krīt. Inflācija kāpj. Dzīve visiem kļūst dārgāka.
Ir labi, ja cilvēku sirdīs, sirdsapziņās glabājas mūsu tautas likteņu būtiskie pagriezieni, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Kā Satversmē rakstīts – «lai cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās». Patiesi un skaisti! Viens no tādiem pagriezienu punktiem bija 1990. gada 4. maijs, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Kad vēl, ja ne pavasarī, savest kārtībā miesu, lai tā vismaz attālināti atbilstu uzsaukumam par veselu garu veselā miesā! Nevarētu sacīt, ka sports būtu viņas alter ego. Protams, viņa uz savas ādas jau pārbaudījusi arī to, kurp aizved ar labiem nodomiem bruģēts ceļš. Tomēr pamēģināt taču var! Tā viņa sevi uzmundrina. Atliek izvēlēties tīkamāko un piemērotāko ķermeņa izkustināšanas veidu.
Zivju audzēšana var būt gan vaļasprieks, gan bizness. Nereti tas saimniecībās ir viens no ienākuma avotiem, jo – lai gan tas ir perspektīvs, taču gana sarežģīts bizness, jo tāpat kā lauksaimniecībā – daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem un slimībām. Tāpat jādomā, kā produkciju realizēt. Taču ir uzņēmīgi ļaudis, kā Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes loceklis, Krapes zemnieku saimniecības «Ūdensdzirnavas» īpašnieks Jānis Baltačs, kas to dara jau gadiem un ar savu pieredzi labprāt dalās ar citiem, tostarp ārpus Latvijas robežām, pat Āfrikā.
Novecošana bieži tiek uztverta kā kaut kas, no kā jābaidās vai kas jāatliek, jo sabiedrībā joprojām dominē jaunības kults. Gadi nereti tiek saistīti ar zaudējumiem, taču šis skatījums ir vienpusīgs. Patiesībā novecošana var būt laiks, kad cilvēks kļūst tuvāks sev. Tas ir posms, kur ārējais dod vietu iekšējam briedumam, pieredzei un apzinātākai dzīvei. Sertificēta geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste, Eiropas Geštaltterapijas asociācijas un Latvijas Geštaltterapijas apvienības biedre Sandra Bimbirule uzsver, ka novecošana nav tikai zaudējumi, bet arī ieguvumi – briedums, vēlme dalīties, pāreja uz citu vērtību sistēmu, citām lomām, vēl neatklātām iespējām.
Neapmierināti iedzīvotāji, cīņa politisko oponentu starpā, Satversmes tiesas iesaistīšanās, un piedevām vēl vējš ar rūsu ņem un apgāž vienu sagrabējušu vēja turbīnu, vēl vairāk sabojājot nozares reputāciju. Vēja enerģētikas attīstībai šis ir nepateicīgs laiks.
Saules paneļi, kurus vienkārši var iespraust rozetē un sākt taupīt – izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība? Tomēr tieši par šādu iespēju šobrīd raksta vairāki ārvalstu mediji, tostarp «The Independent», izceļot mazumtirdzniecības giganta «Lidl» plānus Apvienotajā Karalistē piedāvāt šo preci plašam pircēju lokam. Ideja ir vilinoša – nekādas sarežģītas uzstādīšanas, nekādu būvdarbu, tikai panelis saulē un vads kontaktligzdā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, cik ļoti cilvēks pēdējo simts gadu laikā ir būtiski iejaucies dabas procesos. Īpaši izteikti tas notika Padomju Savienības laikā, kad viens no galvenajiem uzdevumiem bija pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeni prom no lauksaimniecības zemēm. Toreiz mērķis bija skaidrs – vairāk audzēt, ražot, bet ūdens to apgrūtināja. Liela daļa Latvijas lauksaimniecības zemju ir bijušie meži un purvi, kas nosusināti. Tāpat gadu gaitā iztaisnotas daudzas upes, izrakti kanāli un meliorācijas grāvji. Taču dabā nekas nav bez iemesla. Upes līkumojas tādēļ, lai dabiskajā lēnajā tecējumā īstenotu gan ekosistēmu funkcijas, gan dažādu sugu dzīvotnes.
