Sabiedriskā audzināšana

Jautājums par sabiedriska locekļa audzināšanu pirms un pēc kara patlaban nobriedis vairāk nekā jebkad. Priekškara laikos bija tādi fakti, ka māte pirmo reizi zēnu uz skolu atvezdama aizrādīja skolotājam, ka dēlu mājās nemaz nevarot valdīt, lai tad nu skolotāja kungs saņemot to labi stingri rokās, lai sodot un, ja vajadzīgs, lai perot. Un bija gadījumi, kad skolotājs uzlika arī. Tas bija vecajos laikos. Tagad pavisam kas cits. Pat vecāki laikam nākuši pie pārliecības, ka ar miesas sodiem nekas prātīgs nav panākams. Tikai jau iepriekš jāpaspēj atzīmēt, ka šajos laikos bērnu garīgās dzīves parādības ir uz zemākas pakāpes un bērni ģimenē uzaug bez vajadzīgās audzināšanas. Un tāpēc bieži vien skolotāji pilnīgā neziņā, ko darīt ar tādu bērnu, kurš ne mājās, ne skolā neklausa. Ar to mūsu priekšā stāv vispārējs jautājums — ko darīt? Tiešas atbildes vietā lai būtu maza ilustrācija. Kāds paziņa nesen man atstāstīja sekojošo. Braucis Polijā. Iekāpjot vagonā, griezies pie dažiem kungiem ar jautājumu, vai nav kāda vieta brīva. Tie, puspieceldamies, laipnā tonī poliski atbildējuši, ka vietas nav. Pagājis kupeju tālāk un griezies pie divām elegantām dāmām ar tādu pašu jautājumu krieviski. Viņas par sarunas traucēšanu ar īgnumu nogriezušās uz loga pusi. Vēlāk šis pats paziņa dzirdējis dāmas sarunājamies skaidrā latviešu valodā. No šī mēs redzam, uz kādas pakāpes atrodas sabiedriskā audzināšana jaunākajos laikos.

Gaļu būs vieglāk ievest.

Līdz šim arī tie lopi un gaļa, kurus izveda pierobežas iedzīvotāji uz Igaunijas un Lietuvas pierobežas pilsētām, bija pakļauti likumam par eksporta gaļas kontroli, kas bija liels traucējums. Lai to novērstu, Ministru kabinets pieņēma grozījumu likumā par eksporta gaļas un tās pārstrādājumu kontroli. Ar to pieņemts, ka minētā likuma nosacījumi nav vairs attiecināmi uz lopiem, gaļu un tās pārstrādājumiem, kurus ražo 15 km platā Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas pierobežas joslā un izved viņu ražojumus. Pārgrozījumu izdod Satversmes 81. p. Kārtībā.

Kā strādās turpmāk linu fabrikas?

Pagājušā mēnesī Finanšu ministrijā saimniecības departamenta direktora vadībā notika apspriede ar privāto linu fabriku un linkopības organizāciju pārstāvjiem par privāto linu fabriku turpmāko darbību. Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi visumā neatrada piekrišanu, izņemot atvieglojumus linu eksportā, ar ko paredzēts dot linu fabrikām tiesības pārdot linus tieši uz ārzemēm bez linu monopola pārvaldes starpniecības. Pēdējo pārstāvji apsveica, bet cēla iebildumus noteikumos, kuri sašaurina fabriku tiesības izejvielu iepirkšanā attiecībā uz pakulām, maltiem liniem. Tālāk fabriku pārstāvji prasīja tiesību linus un šķiedru brīvi pārdot, vairāk nākt pretī avansu izsniegšanas un dzēšanas noteikumos. Lai saskaņotu fabriku pārstāvju iesniegtos priekšlikumus un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, tuvākā nākotnē sasauks jaunu apspriedi.