Kalnus un klintis Latvijā pazīstamais pianists Reinis Zariņš ar sievu Ligitu esot iemīlējuši teju pirms 20 gadiem, kad ikdiena aizritēja Amerikā. Ligita atceras, ka pie mājām bija brīnišķīgs parks, kas savienojās ar meža zonu, kurā bija pilsētas Rietumu klints (West rock). «Uz to nedēļas nogalēs mēdzām iet divatā, bet vēlāk arī ar jaundzimušo meitiņu slingā. Klintī bija pa taku jāuzrāpjas, bet no virsotnes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu tālumā. Kopš tā laika iemīļojām šo nodarbi un esam pie katras izdevības devušies augstākos vai zemākos kalnos,» stāsta Ligita. Viņai arī plašāk vaicājām par nupat augustā piedzīvoto ģimenes braucienu un virsotņu iekarošanu Augstajos Tatros. Tieši tur būts pirmo reizi.

Latvijā vārdu došana bērniem vienmēr bijusi radoša. Laiku pa laikam apritē atgriežas sen aizmirsti, reiz populāri vārdi, bet dažkārt vecāki izvēlas vārdus, kas skan gluži kā no zoodārza vai pasaku meža. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju pirms pieciem gadiem populārākie vārdi bija Olivers un Sofija, taču OVV nolēma papētīt, cik bieži bērniem tiek doti vārdi, kas saistīti ar faunu, ierakstot dzīvnieku un putnu nosaukumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personvārdu datubāzē. Šis raksts ir neliels eksperiments, kurā tā, kā ienāca prātā, ievadīti dzīvnieku un putnu nosaukumi, atklājot, cik bieži tie kļuvuši par cilvēku vārdiem. Rezultāti ir pārsteidzoši un atklāj kaut ko par mūsu attiecībām ar dabu un iztēli.

«Mamma un tētis precējās pirms 50 gadiem mūsu lauku mājās, ko divus gadus pirms kāzām iegādājās mana vecmāmiņa Rita ar Laimoni. Kāzas tika nofilmētas, tā ir 1975. gada vasara. Leģendas un nostāsti par tām kāzām klīda visapkārt, un mēs, trīs bērni, šos nostāstus bijām dzirdējuši tik bieži, ka ar māsu reizēm smējāmies – sajūta, it kā paši tur būtu bijuši,» skaistā notikumā dalās «RigaBrain» smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš apraksta nesen notikušo vecāku zelta kāzu svinību dienu, kuru pilnībā noorganizēja laimīgā pāra bērni. Pēteris saka: «Kad apkārt stāstu, daudzi iepleš acis – jo mūsdienās jau nemaz tik daudz zelta kāzu nav. Bet ir!»

Straujiem soļiem tuvojas jaunā florbola sezona, un tai gatavojas arī vīriešu Virslīgas komanda «Lielvārde». Salīdzinājumā ar pagājušo gadu komandas sastāvā notikušas ievērojamas izmaiņas, jo daudzi bijušie spēlētāji beiguši karjeru vai pārcēlušies uz citiem klubiem. Tāpat šosezon Lielvārdes vienību vadīs arī jauns galvenais treneris – Kaspars Mudelis.

Lielvārde – pilsēta Ogres novadā, viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā. Cilvēki šeit dzīvojuši jau kopš 12. gadsimta, un, kā vēsta nostāsti, pirmie iemītnieki bijuši gan latgaļi, gan lībieši. Protams, apdzīvotai vietai vajadzēja vārdu, lai paši zinātu, kur mājas, un citi saprastu, kur sākas šī zemes daļa. Bet kāpēc tai dots Lielvārdes nosaukums? Vai jums nekad nav šķitis aizraujoši noskaidrot, kā rodas vietvārdi? Kā valoda attīstās, mainās, slāņojas kopš tiem laikiem, kad šie vārdi pirmoreiz izskanējuši un vēlāk pārveidoti? Iespējams, pēc simt vai divsimt gadiem Lielvārdi sauks citādāk – varbūt fonētiski līdzīgi, bet ar citu nokrāsu, citu sajūtu. Atstāsim malā tos, kuri cenšas izcelties ar joku par pārāk lielu vardi. Tomēr – ko varētu nozīmēt vārds «Lielvārde»?