Gada nogalē vienmēr ir īpaša noskaņa. Tēlaini izsakoties, tad egles iemirdzas gan pilīs, gan būdiņās, mājās un kafejnīcās smaržo piparkūkas un gandrīz ik uz soļa dzirdamas sarunas par gaidāmajiem svētkiem. Ziemassvētki un Jaungads ir laiks, kad lauzām galvu par dāvanām. Ja vēlamies iepriecināt tuviniekus vai draugus, tad dāvanu gādāšana sagādā prieku arī pašam. Bet vai šī velte rada prieku apdāvinātajam? Būsim godīgi – ne vienmēr. Paši esam saņēmuši štruntus un, iespējams, dāvanu paciņā ielikuši to, kas pašiem nepatīk vai nešķiet noderīgs. Dāvana var būt neveikla, smieklīga vai pat šokējoša, bet tieši tas padara to par atmiņu, kas dzīvo tālāk sarunās. Ir vērts izstāstīt piedzīvotos kuriozus un vienlaikus pasmieties par to, cik dažādi uztveram dāvināšanu.

Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors Atvars Lakstīgala ir viens no zināmākajiem diriģentiem Latvijā un labi pazīstams arī pasaules mūzikas sabiedrībā. Viņš ir dzimis un audzis Ogrē, studējis un izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā un Berlīnes Mākslu universitātē. No 2010. līdz 2017. gadam Atvars Lakstīgala bija Liepājas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, tāpat strādājis ar Vācijas, Skotijas, Šveices, Lietuvas, Itālijas, Brazīlijas, Turcijas un citu valstu orķestriem. Šis darbs palīdzēja Atvaram iegūt atpazīstamību un plašu atzinību – viņš ir vairāku starptautisku konkursu laureāts, divas reizes ieguvis arī «Latvijas Lielo mūzikas balvu».

Ja kāds piedāvātu nopirkt svaigu gaisu pudelēs, mēs, visticamāk, pasmaidītu un atteiktos. Tomēr, ja tādu vai līdzīgu ideju pasniedz ar nelielu noslēpumainības un fantāzijas piedevu, pēkšņi tā vairs nešķiet absurda. Tieši tāpat ir ar zemes gabaliem uz Mēness. Ja ar līmlenti pie sienas pielīmētu banānu pārdod kā konceptuālu mākslas darbu par 6,2 miljoniem dolāru, tad doma par īpašumu uz Mēness vairs nešķiet ģeķība. Un jāatzīst – tas ir lielisks stāsts, ko pasniegt draugiem pie vakariņu galda. Jo ne katrs var lepni paziņot: «Es esmu zemes īpašnieks! Tikai ne uz šīs planētas.»

Ja kāds būtu teicis, ka tā notiks, nudien, neticētu. Tā parasti iesāk stāstījumu, lai raksturotu neikdienišķu, varbūt pat neticamu atgadījumu virkni. Nebūšu oriģināla. Arī man stāstāmais jāiesāk tieši tādiem vārdiem. Sākšu iztālēm! Kā dzīvē notiek, nomira mans eksvīrs. Sen jau viņam bija cita ģimene tāpat kā man. Katram sava dzīve, viens otra dzīvē nejaucāmies. Pat attālināti ne. Toties abiem – kopīgi bērni. Pieauguši. Bet arī bērnu dzīvē viņš nebija klātesošs. Par to runājot, varētu izmantot emocionāli ietilpīgo partikulu diemžēl, bet es atļaušos teikt, ka tā vienkārši notiek.

Ogrēniete Ināra Skuja skaistuma konkursā «Grandma Latvija 2025» ieguva titulu «Radošums». Konkursa fināliste teic, ka pieredze šajā konkursā bijusi nenovērtējama un laiks kopš aprīļa paskrējis «vienā elpas vilcienā». Konkurss Latvijā risinājās piecās kārtās, kur 13 omes apliecināja savu radošumu, viesmīlību, tradīciju kopšanas mākslu un vēl daudzas dažādas prasmes. 8. novembrī Cesvaines pilī notika galvenā kronēšanas ceremonija un par «Grandma Latvija 2025» tika kronēta Marika Šķēle no Cesvaines. Ināra Skuja ikdienā strādā Ogres PII «Riekstiņš», kur uzņēmīgā ome pilda vadītājas pienākumus. Dzīvē izaudzinājusi trīs bērnus un šobrīd nenogurstoši atbalsta četru mazbērnu izaugsmi. Aicinājām uz sarunu Ināru, lai ieklausītos viņas dzīves gudrībā un drosmīgajos lēmumos, kas aizveduši viņu pie arvien jauniem izaicinājumiem.