Šķita, ka smoku. Gribēju pakustināt kājas. Kā bluķi. Kā māliem apķepuši apavi, kurus var tikai vilkt pa zemi. Bet es arī to nespēju. Rokas bija tikpat smagas. Galva… Arī tā neļāvās komandām. Krūtis spieda vārdos neizsakāms smagums.
Valdis Stepāns 2011. gada 29. martā kopā ar vēl vairākiem darba meklētājiem no Latvijas devās uz Angliju. Pirmās dienas tika pavadītas visai lielā neskaidrībā, jo solītā dzīvesvieta un darbs nākamajā dienā izpalika, tomēr, pateicoties vietējo izpalīdzīgumam, Valdis darbu atrada. Šodien, atskatoties uz grūto sākumu, ogrēnietis neko nenožēlo. Svaigo salātu pārstrādes uzņēmumā viņš nostrādājis visus 14 gadus, kuru laikā tika novērtēts un paaugstināts atbildībās. Un tikai uzņēmuma reorganizācijas dēļ pirms vairākiem mēnešiem tika pieņemts lēmums atgriezties dzimtenē. Lēmumu Valdis nepieņēma viens. Viņš smaidot saka – aizbraucu viens, bet atgriezos divatā. Viens no prombūtnes lielākajiem ieguvumiem ir slovākietes Petras satikšana un abu vienprātība par kopīgu nākotni. Līgava Petra nu cenšas iedzīvoties Ogrē.
Lielvārdes bibliotēka un tās filiāle Lāčplēša bibliotēka ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu šogad rīkoja tikšanās ar rakstniekiem. Maijā uz Lielvārdi ciemos bija atbraucis vairāku detektīvromānu autors, tukumnieks Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš), kurš kopš 2023. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Sācis rakstīt nopietnos gados un ar pašu pirmo darbu «Pēdējais klients», kas iznāca 2022. gadā, trāpīja tieši desmitniekā, kļūstot par apgāda «Zvaigzne ABC» izsludinātā detektīvromānu konkursa laureātu.
«Jau gandrīz četrdesmit gadu esmu pavadījusi dzimtsarakstiņā jeb, kā reizēm tautā joprojām saka, zagsā,» smej VITA LEIMANE, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Darba viņai netrūkst. Jānodrošina pastāvīga Dzimtsarakstu nodaļas visu veidu pakalpojumu sniegšana apmeklētājiem un saimnieciskā darbība. Ne tikai jāreģistrē laulības, jaundzimušie un mirušās personas, bet arī jāpārvalda arhīvs, no kura jāizsniedz juridiska satura apliecinoši dokumenti mantojumu, dāvinājumu un citu lietu kārtotājiem, tautiešiem ārzemēs, dzimtu pētniekiem un daudziem citiem.
Ja ir vēlme aizšaut laika ziņā īsā braucienā uz vienu no Latvijas pierobežas pilsētām, tad gribētos ieteikt Rūjienu. Atkarībā no nodzīvotajiem gadiem pirmās asociācijas varētu raisīt «Rūjienas salāti» vai «Rūjienas saldējums». Tomēr šī Ziemeļvidzemes pilsēta nav pelnījusi tik primitīvu vizītkarti. Varbūt nezinājāt, bet tai ir saikne ar Japānu un Katalonijas reģionu Spānijā. Un ar Lielvārdi! Un, protams, Igauniju.