Piektdien svinīgā ceremonijā topošās rūpnīcas pamatos tika guldīta laika kapsula. Tajā ievietotas simboliskas liecības par mūsu laikmetu un uzņēmuma «Stiga RM» vērtībām: saplākšņa paraugi, koka jumītis, piemiņas eiro monēta ar saulespuķi un arī divi preses izdevumi. Žurnāls «Ir» un laikraksts «Ogres Vēstis Visiem».

Kāpēc uzņēmuma izvēle kritusi par labu tieši Ogres novadam un tieši šai vietai, kur agrāk saimniekoja galvaspilsētai piederošais uzņēmums «Rīgas meži»? Topošās rūpnīcas īpašnieka Andra Ramoliņa atbilde ir lakoniska: «Mēs šādi pērkam laiku.» Esošajā industriālajā zonā ir nepieciešamie pieslēgumi, ir asfaltēts ceļš, pusotrs kilometrs no lielas pilsētas. Novērtējums ietekmei uz vidi nav jātaisa. Zaļā pļavā šādu biznesu sākt no nulles būtu visai sarežģīti. Turklāt Ogres novada pašvaldībā «Stigas RM» projektam ir zaļā koridora statuss, proti, visi birokrātiskie saskaņojumi un atļaujas tiek skatīti un piešķirti prioritārā kārtībā. Un, kā uzsver novada vicemērs Andris Krauja, turpmāk šāda attieksme pašvaldībā pret uzņēmējdarbību un darba devējiem būs nodrošināta vienmēr. Ikviena jauna ražotne, ikviens uzņēmums rada darba vietas, un pašvaldība ir tajā ļoti ieinteresēta. Ja cilvēkiem ir darbs, vairojas labklājība, plūst nodokļi, veidojas ģimenes un dzimst bērni.

«Stigas RM» gadījumā darba vietu būs ļoti daudz. Mūsdienās kokapstrādes procesi ir tehnoloģiski augsti attīstīti, līdz melnie darbi paliek robotiem. Cilvēks strādā ar iekārtām un galvu. Tāpēc arī atalgojums šajā nozarē ir konkurētspējīgs un darbinieku netrūkst. Pirmajā kārtā – pirmajā ražotnes ēkā, kas darbu sāks 2027. gada sākumā, būs nepieciešami 50 darbinieki, bet līdzās uzreiz taps otra ēka – un tad jau kopējais darbinieku skaits pieckāršosies. Pašlaik daudzi Ogres novadnieki brauc strādāt uz galvaspilsētu. Kad rūpnīca «Norupe» sāks strādāt, darbaspēks brauks pie mums no Rīgas. Nav jau nemaz tik tālu.

Latvijas ostās pašlaik uz urrā tiek krauti apaļkoki. Par salīdzinoši mazu naudu Latvijas mežs tiek sašķeldots eksportā. Uzņēmuma «Stiga RM» nākotnes vīzijā Latvijas koksnei jātiek pārstrādātai tepat Latvijā un jāpārtop produktos ar augstu pievienoto vērtību – saplāksnis tiek lietots pat kosmosa kuģos, un tagad, kad krievijas tirgus faktiski ir aizvēries, jo priekšroku dod karam, Latvijas ražotājiem ir izcila iespēja nodrošināt pieprasījumu pēc saplākšņa visā pasaulē.

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī daži svarīgi ministriju pārstāvji. Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe stāstīja, ka ceturtā daļa Latvijas mežu ir bērzu birzis un kopumā valstī aug viens miljards bērzu. Latvijas mežkopji ir iemācījušies audzēt koksni būtiski ātrāk nekā sendienās. Pārstrādājot bērzu vērtīgos produktos, eksportēts tiks arī tajos noglabātais ogleklis, un par CO2 kvotām maksās jau ārvalstu pircēji.

Cits būtisks aspekts, ko uzsvēra Andris Ramoliņš, rūpnīcai būs nepieciešams daudz elektroenerģijas, un tai jābūt zaļā ceļā iegūtai – ūdens, saule, vējš. Pretējā gadījumā produkciju nebūs iespējams sertificēt kā videi draudzīgā procesā saražotu. Tāpēc uzņēmēju dara bažīgu pēdējā laikā tik aktīvās kampaņas pret zaļo enerģētiku. Arī tā dēvētais zaļais kurss, kas citviet Eiropā ir nolikts uz bremzēm, pie mums turpina paģērēt saimniecisko mežu pārveidošanu aizsargājamās platībās. Šāda pieeja nav labvēlīga kokrūpniecības nozarei, un te priekšā vēl nopietnas cīņas starp radikālajiem vides aizstāvjiem un pragmatiķiem, kas iestājas par sabiedrības un vides interešu saprātīgu sabalansēšanu.

PAR SAPLĀKSNI

* Lielformāta un nestandarta bērza saplākšņa materiāli.

* Izmantošanas jomas: būvniecība un interjera dizains, transporta un automobiļu rūpniecība, mēbeļu ražošana, sporta un brīvā laika preču ražošana, arhitektūra un dizaina inovācijas.

* 99% eksports uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm.

PAR PROJEKTU

• Kopējās investīcijas – 92 miljoni eiro. No tiem 40% uzņēmuma pašu finansējums, 47,4 miljoni eiro piesaistītie kredīti, 10 miljoni eiro – “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” aizdevums.

• Kopējā rūpnīcas platība – 35 500 m².

• Plānots nodarbināt 250 cilvēku.

• Ražošanas jauda – 80 000 m³ bērza saplākšņa gadā.

• Darbības uzsākšana – 2029. gads.

PAR «Stiga RM»

«Stiga RM» ir Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmums no Tukuma, kas dibināts 1994. gadā. Savos īpašumos vairāk nekā 12 500 hektāru platībā uzņēmums veic pilnu meža apsaimniekošanas ciklu. «Stigas RM» ražotnē Kuldīgā no augstvērtīgas Latvijas bērza koksnes tiek ražots bērza saplāksnis. Tukumā šobrīd top koksnes ēveļskaidu akustisko plātņu (WWCB) ražotne. Kokapstrādei nepieciešamās iekārtas tiek ražotas uzņēmuma metālapstrādes rūpnīcā Tukumā.