22. jūlijā ap pulksten 20 saņemts izsaukums uz ceļu satiksmes negadījumu Ogrē. Kāds automašīnas «Volkswagen Golf» vadītājs bija nobraucis no ceļa braucamās daļas un iebraucis elektrības stabā. Sākotnēji aculiecinieki ziņoja, ka vadītājam, iespējams, radušās veselības problēmas. Tomēr, mediķiem un policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, noskaidrojās, ka pie negadījuma nav vainojama veselība, bet gan alkohols. Likumsargi 1968. gadā dzimušā vīrieša izelpā konstatēja 4,25 promiles alkohola – vienu no augstākajiem fiksētajiem rādītājiem šogad Rīgas reģionā. Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā uzsākts kriminālprocess, savukārt par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu – administratīvā pārkāpuma process. Vīrietim par izdarīto pārkāpumu spēkrats konfiscēts.

Pēc gadu ilgušas revīzijas Ogres novada pašvaldībā Valsts kontrole konstatējusi, ka neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoti 434 000 eiro. Ogres novada pamatbudžeta izdevumi šogad tiek lēsti gandrīz 136 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka neatbilstošu tēriņu apjoms pret pašreizējo budžetu nesasniedz pat statistiski nozīmīgo 1% robežu. Tie ir tikai 0,32%, un uz valsts kopējā fona šāds rādītājs vērtējams drīzāk kā izcils. Turklāt jāņem vērā, ka būtiskās pozīcijās novada dome arī pēc Revīzijas ziņojuma stāšanās spēkā nepiekrīt, piemēram, attiecībā uz maksājumiem par ūdeni, kas, pēc revidentu domām, esot pārāk zemi. Taču pašvaldība nav privāts biznesa kantoris, un tai jāpilda arī sociālās funkcijas, rūpējoties par iedzīvotājiem.

Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.

Azbestu saturošais šīferis, kas vēl joprojām Latvijā redzams uz neskaitāmu ēku jumtiem, reiz bija bezgala populārs – vecāko paaudžu cilvēki bija raduši to izmantot ne tikai māju un šķūņu jumtu izbūvē, bet arī lai veidotu puķu dobju vai dārzu kontūras. Tagad teju katram zināms, ka šis materiāls, ko aizliegts izmest sadzīves atkritumos vai nodot kopā ar parastajiem būvgružiem, ir viens no bīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem.

Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst arvien jūtamākas – ilgstošus sausuma periodus nomaina spēcīgas lietusgāzes un plūdi, bet vienlaikus samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mitrāju atjaunošanai, jo šo teritoriju loma top arvien svarīgāka gan dabas aizsardzībā, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.