Reizumis, lai pamērītu kāda sabiedriski politiska notikuma vai procesa rezonansi sabiedrībā, tīmekļa meklētājā atliek ierakstīt atslēgas frāzi, un tad palūkoties, kādiem nolūkiem un kādās kombinācijās cilvēki to izmantojuši. Šo pētniecisko metodi esmu aizņēmies no nelaiķa izdevuma “Rīgas Laiks”. Sarindots robota atlasītajā secībā un oriģinālrakstībā.

Skolas gados krievi un Krievija visur tika daudzināti kā lieliski un jauki cilvēki, varoņi, kara uzvarētāji. Pretēji otriem okupantiem vāciešiem tika slavināti kā bērnu draugi, ļaužu un tautu labvēļi, miera nesēji pasaulē. Man šie cildinājumi un slavinājumi šķita izdomāti, kuri ne tuvu neatbilst dzīvē redzētajam, dzirdētajam un pieredzētajam. Bieži nācās pārliecināties, ka tie ir meli, patiesības sagrozīšana, vēl tiešāk un vienkāršāk – lētu ļautiņu smadzeņu skalošana. Joprojām sāpīgas atmiņu ainas no tuvāko kaimiņu izvešanas 1949. gada 25. marta rīta puskrēslā: vispirms tika nošauts viņu sunītis, tad, krievisku lamu un citu rupju bļāvienu tramdīti, zirgu pajūgā tika sagrūsti māju iedzīvotāji.

Svētku dienu sistēma Latvijā būtu jāpārskata, atsakoties no darba dienu pārcelšanas un izvērtējot dubultās likmes atcelšanu darbam svētku dienās, «jo papildu brīvdienas ilgtermiņā strukturāli neietekmē strādājošo labbūtību». Šādu viedokli pauž domnīca «Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER». Ziņojumu par svētku dienu sistēmu Latvijā sagatavojusi Annemarija Apine.

Ziemassvētku jēga nemaz tik viegli nepakļaujas pelnītajam izpratnes dziļumam. Jo dažkārt nesanāk laika: svinības, svētki ar dāvanu pakām, saldumu kravām, spuldžu spožumiem, bumbuļiem, puzuriem, plaukšķenēm, petardēm, griliem – dzirkstoša karstvīna jundīta prieka ballītes. Nu, bet kā gan citādi? Viss pie lietas! Bet gribas arī, lai svēti, svinīgi, kad latvietis svin, nevis atzīmē ķeksi.