Pats zinu, ka šajā laikā nav viegli runāt par netīkamo, bet aizvērt acis vēl nepatīkamāk. Mūsu pašu politiskie gudrinieki bieži savas varas ģeķības attaisno ar to, ka «politikā draugu nav, ir tikai intereses», un savu skandināmo apliecina paši. Bet ir jēdzieni, kuriem vajadzētu stāvēt pāri aprēķinam, savtīgajam egoismam. 

Neviens taču nenoliegs, ka vismaz reizi dzīvē ir pateicis kādu frāzi vai vārdu, ko labprāt paņemtu atpakaļ un labāk nekad nebūtu teicis. Taču sabiedrībā labi zināmām personām ir papildu slogs un pienākums divreiz pārdomāt, ko un kāpēc rakstīt un teikt, jo viņu sacīto vēro. Un vēro daudzi. Tā nu sociālajos tīklos «ūdeni» tīši vai netīši izlējusi politiskās partijas «Progresīvie» ģenerālsekretāre Olga Paožole, un viņas centieni to sasmelt nu ir pavisam lieki.

Pārāk daudz pārpratumu runās, rakstos, darbos rodas no tā, ka nezinām vārda nozīmi, arī jēdziena «jēga» saturu un ciešam no bezjēdzības. Gan ikdienā, gan svētkos, gan darbos, gan nedarbos. Vārda «jēga» saturs akcentējas uz būtību, nozīmi – cilvēka darbībai. Jēga nosaka galveno visā, ko domājam, darām. 

Valstij atkal dzimšanas svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī. Latvijas simtajai gadskārtai klāt piepulcētie seši gadi kā tāds mirklis īss vien paskrējis. Patiesībā taču arī pati cilvēka dzīvīte pildās no īsām garām zibošām sekundēm. Priecīgām, laimīgām, bēdīgām, nelaimīgām, spilgti krāsainām, blāvām un pelēcīgām, tālab kāri jātver tās laimīgās.