Ziemas olimpiskās spēles uzņem ātrumu un palielina jaudu. Ikviens īstens latvju līdzjutējs berzē rokas par savējiem, pārdzīvo, līksmo, gavilē un, protams, arī viļas. Kā tur bija par to zīli rokā un medni kokā? Šķiet, ka piesardzīgie optimisti var atviegloti uzelpot. Sporta folklora gan saturiski bagāta, gan īstenības tēlainībai kā punkta serdei pielīmēta: ripa ir apaļa, veiksme stipro sabiedrotā, jāmāk uzvarēt un jāmāk zaudēt, bet vispārīgais «mazs cinītis gāž lielu vezumu» arī uz sportu viegli un piedienīgi attiecināms. Ir, par ko gavilēt!

Skatoties Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju un klausoties komponista Edgara Raginska vārīšanos pilnīgi ne par tēmu, atcerējos citātu no košļeņu reklāmas. Čalis sēž biznesa sanāksmē, neko nesaprot, un iekšējā balss viņam saka – iesaisties, pasaki kaut ko biznesīgu. Līdzīgu iekšējo monologu daudzkārt ir piedzīvojis arī dzeltenais multenis Homērs Simpsons. Viņam šādās situācijās mērkaķis galvā dauza orķestra šķīvjus.

Standarta «lielveikalu» pircējs par laucinieku nereti ne vien neiedomā, bet, iespējams, pat īsti nezina, kas viņš tāds ir un ko viņš dara. Taču nereti viņa darbi saskaņoti kā pulksteņa zobrati un ik solī dziļa jēga. Par ilgstošajiem mīnusiem lauku cilvēks drīzāk priecājas nekā bēdā. Viņam viss ir pakārtots jēgai.

Pašvaldības līderiem šis nav vienkāršs laiks, un nav vienkāršs laiks, lai uzņemtos līderību. Par Ogres novada mēru ievēlēts Andris Krauja. Viņš pašvaldības darbu faktiski vadīja kopš pērnā gada 16. jūlija, kad Ukrainā tika ievainots Egils Helmanis. Gana labi vadīja, un lai viņam sekmējas arī turpmāk. Taču te jāuzsver, ka Ogres novadā ir notikusi mēra maiņa, bet ne varas maiņa.