3. aprīlī saņemta informācija, ka Ogrē, Rīgas ielā, atkailinājies vīrietis pastaigājas tā sauktajā Varžu dīķa publiskajā pludmalē, kur, iespējams, bija masturbējis pludmalē izvietotajās ģērbtuvēs. Notikuma vietā ieradās Valsts policijas ekipāža, kura vīrieti aizturēja, lai sauktu pie atbildības. Vīrietis bija acīm redzamā reibumā, iespējams, lietojis narkotiskās vielas.
Imants Ziedonis par taisnībām rezonējis trāpīgi. «Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.» Pēdējā laikā tā vien iet, ka patiešām nojukt var, ja pazūd sava galva uz pleciem. Lai pasaulīte nešķistu pārmēru šaušalīga vai garlaicīga, jāmēģina paraudzīties arī no brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiku» humora apdzeltējušām lappusēm.
Katru gadu lielo talku kuratori, organizatori un propagandisti raportē, ka sakopšanā piedalījušies censoņu tūkstoši, savācot milzum daudz maisu ar atkritumiem, tūkstošiem kubikmetru mēslu. Protams, katrs talcinieks pelnījis cieņu, atzinību par padarīto. Vienīgi... kaut kā nepiedienīgi to visu apdziedāt. Jo talcinieku tūkstošus, mēslu tonnas, kubikmetrus drīzāk prasās uztvert kā mūsu vājumu, nevis spēku. Spēks būtu tad, ja «caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu» un «ne maisa dzimtenei»! Bet ir, kur blakām labi dzīvo un ar «sidraba birzi» sadzīvo «ne mana cūka, ne mana druva». Kāpēc tāds sazvērniecisks klusums visu gadu starp talkām?
Četrpadsmitās Saeimas laikā visvairāk locītie vārdi bija drošība, drošība kā galvenā prioritāte, dažkārt arī, lai attaisnotu citas galvenās neizdarības, nolaidības un lai visiem būtu skaidrs, ka budžeta drošības sadaļa necieš iebildumus un neprasa argumentus. Par otru caurumu lāpīšanas vārsmu kalpoja «šajos ģeopolitiskajos apstākļos».
Ikšķiles bibliotēkā atklāta izstāde «Daugava vieno», kas veltīta mākslas studijas «Rasas krāsas» 15 gadu jubilejai. Tā nav tikai mākslas darbu izstāde – tā ir dzīvesstāstu, cilvēku un pieredžu upe, kas simboliski savienojas ar pašu Daugavu kā iedvesmas avotu, ceļa un piederības zīmi.
Krapē, kā daudzviet laukos, dzīve pēdējos gados ir mainījusies – skolas vairs nav, iedzīvotāju sastāvs pamazām pārveidojas un arī ikdienas ritms kļuvis citāds. Taču pārmaiņas nenozīmē tukšumu. Vietās, kur kāds uzņemas rūpes un notur līdzsvaru, joprojām veidojas dzīva kopiena. Viena no šādām vietām ir Krapes bibliotēka, kuru jau trešo gadu vada Laura Jefimova. Šeit grāmatas ir tikai sākums – svarīgākais ir cilvēki, sarunas un sajūta, ka esi gaidīts.
Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par būtisko? Nē, protams! Tāpēc mēs jums pastāstīsim, ko vēl un kā deputāti saka no tribīnes, un kā villojas savā starpā.
Valsts kontrole nākusi klajā ar Latvijas īstenotajam zaļajam kursam neglaimojošu ziņojumu. Lērums naudas iztērēts, bet klimatam no tā ne silts, ne auksts. Un labums tikai bagātiem iedzīvotājiem. Runa ir par klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.
Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.
Palēnām tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir īstais laiks pāršķirstīt partiju vecās priekšvēlēšanu programmas, lai paanalizētu, kas no solītā ir izdarīts un kas ne. Arī klimata un vides aizsardzības jomā. Esošā 14. Saeima tika ievēlēta 2022. gada rudenī, savukārt jauno – 15. Saeimu – vēlēsim no šī gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. Ko partijas būs paveikušas pa šiem četriem gadiem?
