Kad Jaungada eglītes svecītes vēl nebija atdzisušas, jaunais gads nāca ar pārsteigumiem, kas it kā centās atgādināt optimista un pesimista kārtējo atšķirību notikumu raksturojumos: ja pesimists traģiski iekliedzas: nē, nu sliktāk vairs nevar būt, optimists mierina – var, var…

Visapkārt – ik pilsētā, pagastā, sētā – gar acīm ņirb gaismiņas, svecītes, savādi burvīgi tēli un arī cauru diennakti sirds mūzika skan. Var droši teikt, ka jau pirms Pirmās Adventes un visu Adventa laiku pasaule greznojas vienam kārtējam, jaukam gada notikumam – Ziemassvētkiem – ar saules griežiem gaismas virzienā, ar Kristus dzimšanu – Ticībā, Cerībā, Mīlestībā.

Nekā jauna šai pasaulītē nav. Vienīgi jābrīnās, ka Adventa gaismā arī netīkamiem plankumiem gribas paspīdēt. Tāda savāda «apolitiska» indeve, kas nevainīgi piekļaujas, iekļaujas, ja vajag, atgrūžas un kā bumerangs atsitas pret sevi. Šīs rindas būs viedoklis, nevis patiesība pēdējā instancē. LETA ziņo – «Tiesībsargs Juris Jansons Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja Egila Helmaņa apsveikumos iedzīvotājiem saskatījis politiskās «neitralitātes» pārkāpumus un dezinformāciju».

Kā gadījās, kā ne, attapos intensīvās terapijas nodaļā, ar šļaukām un vadiem piesaistīts pie dažādiem pīkstošiem, rūcošiem un klusējošiem aparātiem. Un tur bija vēl daudzi citi tādi paši kā es, ar šļaukām un vadiem. Attapos no tā, ka telpas labajā pusē nakts tumsā kāds krievs briesmīgi lamājās. Pamīšus vaidēja un lamājās krievu trīsstāvīgajiem. Minūti, piecas, desmit. Narkozei nākot laukā, viņam sāpēja. Bet sāpēja tai telpā visiem, jo visi tai dienā tika operēti, – tikai neviens cits īpaši nevaidēja un nelamājās. Cietās. Vienīgi tas krievs, neļaujot citiem gulēt. Apaļais pulkstenis pie zāles pretējās sienas vēstīja, ka ir dziļa nakts, un beidzot es neizturēju. Uzbrēcu rupeklim, lai veras ciet un ļauj citiem gulēt! No telpas otras puses kaut kur aiz širmīšiem uzreiz atskanēja piekrītoša krievu babuļa balss – pareizi, ko viņš lamājas! Viņš aizvērās, es aizmigu.