18. aprīlī saņemta informācija, ka Lielvārdē, Ausekļa ielā, pie Lielvārdes dzelzceļa stacijas pārbrauktuves atrodas persona alkohola reibumā, kura staigā pa ielas braucamo daļu. Netālu no norādītās vietas sastapts vīrietis, kurš atradās zālājā līdzās ielai, viņš paskaidroja, ka pazaudējis telefonu un to meklē. Vīrietis nenoliedza, ka ir lietojis alkoholu. Pārrunu laikā sastapta arī vīrieša sieva, kura savukārt meklēja vīru. Ģimenes galva nogādāts dzīvesvietā.
No 16. līdz 22. aprīlim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Ernests, Teodors, Harijs Hugo, Teodors, Alise Anna, Elisa Rafaela, Rojs Gopals.
Ir labi, ja cilvēku sirdīs, sirdsapziņās glabājas mūsu tautas likteņu būtiskie pagriezieni, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Kā Satversmē rakstīts – «lai cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās». Patiesi un skaisti! Viens no tādiem pagriezienu punktiem bija 1990. gada 4. maijs, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic» ar valdības un Saeimas laipnu piekrišanu no valsts saņems 30 miljonu eiro aizdevumu. Neviens netic, ka šī nauda kādreiz tiks atdota. Kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens.
Imants Ziedonis par taisnībām rezonējis trāpīgi. «Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.» Pēdējā laikā tā vien iet, ka patiešām nojukt var, ja pazūd sava galva uz pleciem. Lai pasaulīte nešķistu pārmēru šaušalīga vai garlaicīga, jāmēģina paraudzīties arī no brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiku» humora apdzeltējušām lappusēm.
Par tīnūžnieka Ivara Rancāna dzīvi varētu uzņemt piedzīvojumu filmu vai vismaz sarakstīt biezu grāmatu. Kopš 16 gadu vecuma smagi strādājis, lai palīdzētu ģimenei, pārcietis 28 operācijas, iemīlējies savā medmāsā. Piecus gadus dzīvojuši baznīcā, mēbeļu veikalā strādājis bez atalgojuma un nekad nepārstājis sapņot. Šobrīd viņš savā īpašumā Augšselēkās un Ogres Zilajos kalnos darbojas ar savvaļas bitēm – ir izveidojis kūzulu (doru) taku, kā arī jau divus gadus Zilo kalnu namiņā ir Ziemassvētku vecītis. Nule kā nosvinēta 50 gadu jubileja, un Tīnūžu Tautas namā skatāma viņa veidotā veco vērpjamratiņu izstāde. Taču viss sākās pavisam citur – Latgalē.
Kad visā valstī nerimst posts un trūkums, kad tautai dārgs katrs santīms, kad katra bezdarbā pavadītā stunda ir grēks, tad rīdziniekiem atliek vēl diezgan vaļas un līdzekļu bezdarbībā klejot pa ielām, slaistīties uz stūriem un ķēmoties ar augļu un zeltera pārdotavu demolēšanu.
Ikšķiles bibliotēkā atklāta izstāde «Daugava vieno», kas veltīta mākslas studijas «Rasas krāsas» 15 gadu jubilejai. Tā nav tikai mākslas darbu izstāde – tā ir dzīvesstāstu, cilvēku un pieredžu upe, kas simboliski savienojas ar pašu Daugavu kā iedvesmas avotu, ceļa un piederības zīmi.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, cik ļoti cilvēks pēdējo simts gadu laikā ir būtiski iejaucies dabas procesos. Īpaši izteikti tas notika Padomju Savienības laikā, kad viens no galvenajiem uzdevumiem bija pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeni prom no lauksaimniecības zemēm. Toreiz mērķis bija skaidrs – vairāk audzēt, ražot, bet ūdens to apgrūtināja. Liela daļa Latvijas lauksaimniecības zemju ir bijušie meži un purvi, kas nosusināti. Tāpat gadu gaitā iztaisnotas daudzas upes, izrakti kanāli un meliorācijas grāvji. Taču dabā nekas nav bez iemesla. Upes līkumojas tādēļ, lai dabiskajā lēnajā tecējumā īstenotu gan ekosistēmu funkcijas, gan dažādu sugu dzīvotnes.
Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novērojama jaunu sugu ienākšana teritorijās, kur tās iepriekš nebija sastopamas. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga kļūst bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas palielina iespējas pielāgoties pārmaiņām.
Valsts kontrole nākusi klajā ar Latvijas īstenotajam zaļajam kursam neglaimojošu ziņojumu. Lērums naudas iztērēts, bet klimatam no tā ne silts, ne auksts. Un labums tikai bagātiem iedzīvotājiem. Runa ir par klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.
