24. maijā saņemta informācija, ka Birzgalē, Parka ielā, pasākumā atrodas persona, kura ir alkohola reibumā un ar savu uzvedību traucē citiem izbaudīt svētku balli. Persona vairākas reizes dzīta projām, bet visu laiku atgriežas. Ierodoties konstatēts, ka vīrietis uzvedas neadekvāti, runā nesakarīgi, vārtās pa zemi. Noskaidrota personība, izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Pēc mediķu lūguma, persona pavadīta līdz Ogres rajona slimnīcai, no kurienes vīrietis nogādāts Psihoneiroloģiskajā klīnikā Rīga.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, īpaši Latgalē, ir nepieciešams rast risinājumus reģiona ekonomiskās stabilitātes un uzņēmumu dzīvotspējas nodrošināšanai, norāda Ekonomikas ministrija. Nozares pārstāvji ziņojuši par ceļotāju rezervāciju kritumu, pieaugošu piesardzību no ārvalstu un vietējo ceļotāju puses un reputācijas riskiem, kas saistīti ar drošības situācijas uztveri reģionā.
Valdības aprises izveidot nav grūti. Arī Ministru kabineta apstiprināšana patiesībā ir niecīgs sasniegums. Pavisam cita lieta, kā šī «pagaidu valdība» spēs turēties un noturēties līdz 3. oktobrim, kad ievēlēsim jauno – 15. Saeimu. Arī par to, kas būs pēc tam, it kā būtu jādomā tagad, bet lielu kustību gaidīt būtu naivi.
Jaunās valdības sarunās nav domstarpību, prioritātes ir finanšu stabilizācija un drošība. Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs paudis gandarījumu par līdzšinējo sarunu gaitu, apgalvojot, ka tajās valda izpratne un cieņpilna attieksme starp potenciālajiem partneriem. Valdības prioritātes ir valsts finanšu sakārtošana, budžeta stabilizācija un drošības stiprināšana, tostarp pilns atbalsts aizsardzības nozarei. Vienlaikus Kulbergs norāda, ka nepieciešams izvairīties no sabiedrību šķeļošiem jautājumiem un koncentrēties uz praktiski paveicamiem darbiem, nevirzot finansiāli ietilpīgas iniciatīvas.
Krāsu eksperte ķegumiete Inese Ašmane uzskata – apģērbs nav tikai stils vai mode. Tas var kļūt par aizsardzību, par masku, par pašvērtības spoguli vai pat par terapiju. Sarunā meklējām atbildes uz jautājumiem, ko īsti stāsta mūsu izvēlētās krāsas un vai mēs patiešām ģērbjamies paši, vai tomēr mūs ģērbj citi?
Cilvēku mānīšana! Ogres lopu uzpircējs Veinrobe nopircis no Ogresgala pag. pilsoņa O. Matiša govi par 185 Ls, aizvedis uz Ogri, bet uzpircējs W. govi neņēmis vairs pretī, jo neesot naudas. Līdzīga nelaime ķērusi arī Līsi Medni no tā paša pagasta. Šis gadījums lieku reizi pierāda dažu žīdu nesolīdos tirdzniecības paņēmienus.
Šoruden apritēs desmit gadu, kopš Ingrīda Eglīte vada Lauberes Kultūras namu. Šajā laikā viņa kļuvusi par vienu no redzamākajiem cilvēkiem pagasta sabiedriskajā dzīvē – cilvēku, kurš ne tikai organizē pasākumus, bet arī vieno citus, iedrošina bērnus, uzklausa jauniešus un strādā ar visaugstāko atbildības sajūtu, lai kultūras dzīve laukos neizsīktu.
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam jēdzienu «aprites ekonomika», taču daudziem tas joprojām šķiet sarežģīts un grūti izprotams. Patiesībā aprites ekonomikas principi lielā mērā jau ienākuši mūsu ikdienā – sākot no lietotu preču iegādes un koplietošanas pakalpojumiem līdz dažādu lietu labošanai un atkārtotai izmantošanai. Vienlaikus šī pieeja kļūst aizvien nozīmīgāka arī uzņēmējdarbībā, ražošanā un valstu ekonomikā kopumā.
Madara Miezīte ir mamma pieciem bērniem un, dzīvojot pilsētvidē, ir iemācījusies, kā ikdienā kopt vidi ekoloģiski un nekaitējot savas ģimenes veselībai. Daudz vērtīgu ikdienā izmantojamu padomu Madara smēlusies no ilggadējas darbošanās «Norwex» kompānijā, bet līdzās tai nemitīgi sevi izglīto par to, ko var darīt vēl labāk. Savu pieredzi viņa nodod tālāk arī caur īpašu Instagram kontu «@mili_dzivot_tiri». Viņai būtiski, ka bērni aug tīrā vidē un iemācās arī paši darīt mājas darbus, neapdraudot savu veselību, piemēram, no ķīmisku vielu saturošiem pulveriem vai mazgāšanas līdzekļiem. Lielu uzmanību ģimene pievērš otrreizējās lietošanas lietām, jo tajās slēpjas gan ekonomija, gan ilgtermiņa ieguvums pasaulei. Un tieši tajā dzīvos arī mūsu bērni, uzsver daudzbērnu mamma.
Klimata pārmaiņas pēdējos gados arvien tiešāk ietekmē lauksaimniecību un dārzkopību visā pasaulē, un arī Latvija nav izņēmums. Garākas veģetācijas sezonas, biežāki sausuma periodi, krasas temperatūras svārstības un ekstremāli nokrišņi būtiski maina augšanas apstākļus, liekot dārzkopjiem pielāgoties jaunai realitātei. Vienlaikus klimata pārmaiņas sekmē arī jaunu kaitēkļu izplatību, kas agrāk mūsu platuma grādos valdošajos laikapstākļos nespēja pārziemot.
