11. aprīlī saņemta informācija, ka Ogrē, Mālkalnes prospektā, starp sievieti un vīrieti notiek skaļš un agresīvs strīds. Ierodoties, kāpņu telpā sastapta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes vecākā, kura paskaidroja, ka dzīvoklī esošā sieviete guvusi galvas traumu. Iespējams, traumu radījis viņas civilvīrs. Cietusī nogādāta Ogres slimnīcā. Dzīvoklī sastapta iespējamā vainīgā persona. Sarunas laikā vīrietis atzina, ka konflikta laikā traumējis sievietes galvu. Vīrietis nodots Valsts policijas darbiniekiem.
Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic» ar valdības un Saeimas laipnu piekrišanu no valsts saņems 30 miljonu eiro aizdevumu. Neviens netic, ka šī nauda kādreiz tiks atdota. Kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens.
Imants Ziedonis par taisnībām rezonējis trāpīgi. «Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.» Pēdējā laikā tā vien iet, ka patiešām nojukt var, ja pazūd sava galva uz pleciem. Lai pasaulīte nešķistu pārmēru šaušalīga vai garlaicīga, jāmēģina paraudzīties arī no brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiku» humora apdzeltējušām lappusēm.
Katru gadu lielo talku kuratori, organizatori un propagandisti raportē, ka sakopšanā piedalījušies censoņu tūkstoši, savācot milzum daudz maisu ar atkritumiem, tūkstošiem kubikmetru mēslu. Protams, katrs talcinieks pelnījis cieņu, atzinību par padarīto. Vienīgi... kaut kā nepiedienīgi to visu apdziedāt. Jo talcinieku tūkstošus, mēslu tonnas, kubikmetrus drīzāk prasās uztvert kā mūsu vājumu, nevis spēku. Spēks būtu tad, ja «caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu» un «ne maisa dzimtenei»! Bet ir, kur blakām labi dzīvo un ar «sidraba birzi» sadzīvo «ne mana cūka, ne mana druva». Kāpēc tāds sazvērniecisks klusums visu gadu starp talkām?
Kad visā valstī nerimst posts un trūkums, kad tautai dārgs katrs santīms, kad katra bezdarbā pavadītā stunda ir grēks, tad rīdziniekiem atliek vēl diezgan vaļas un līdzekļu bezdarbībā klejot pa ielām, slaistīties uz stūriem un ķēmoties ar augļu un zeltera pārdotavu demolēšanu. Kamēr viens strādnieku vadonis strīdas ar otru barvedi par to, kuram pieder monopoltiesības streiku un nekārtību rīkošanā, tikmēr viņu māsas un brāļi uz ielu stūriem jau cīnās ar policistiem, ka mati vien gaisā griežas. Arī «fiskari» netiek aizmirsti, lai neierūs. Rezultāts: zilas acis, strīpaina mugura, arests, veltīgi nosista darba diena un blamēšanās pasaules mērogā. Un kam tas vajadzīgs? — Ne jau strādniekiem, darba darītājiem, bet viņu barvežiem, partiju līderiem, lai kaut tādā ceļā grieztu uz sevi uzmanību un izceltos priekšā stāvošajās vēlēšanās.
Ikšķiles bibliotēkā atklāta izstāde «Daugava vieno», kas veltīta mākslas studijas «Rasas krāsas» 15 gadu jubilejai. Tā nav tikai mākslas darbu izstāde – tā ir dzīvesstāstu, cilvēku un pieredžu upe, kas simboliski savienojas ar pašu Daugavu kā iedvesmas avotu, ceļa un piederības zīmi.
Krapē, kā daudzviet laukos, dzīve pēdējos gados ir mainījusies – skolas vairs nav, iedzīvotāju sastāvs pamazām pārveidojas un arī ikdienas ritms kļuvis citāds. Taču pārmaiņas nenozīmē tukšumu. Vietās, kur kāds uzņemas rūpes un notur līdzsvaru, joprojām veidojas dzīva kopiena. Viena no šādām vietām ir Krapes bibliotēka, kuru jau trešo gadu vada Laura Jefimova. Šeit grāmatas ir tikai sākums – svarīgākais ir cilvēki, sarunas un sajūta, ka esi gaidīts.
Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novērojama jaunu sugu ienākšana teritorijās, kur tās iepriekš nebija sastopamas. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga kļūst bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas palielina iespējas pielāgoties pārmaiņām.
Valsts kontrole nākusi klajā ar Latvijas īstenotajam zaļajam kursam neglaimojošu ziņojumu. Lērums naudas iztērēts, bet klimatam no tā ne silts, ne auksts. Un labums tikai bagātiem iedzīvotājiem. Runa ir par klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.
Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.
