Vīru žurnālā «Klubs» divos numuros pēc kārtas tieši un netieši bija skarts iesaukšanas jautājums. Vienā numurā intervija ar Ukrainas armijas kapelānu Andriju Djačko. Otrajā – ar Latvijas pilsonībā konvertēto ukraiņu daiļslidotāju Fediru Kuļišu. Viens ir varonis, tas skaidrs. Dodas frontē, uztur karavīru garu, morāli, palīdz biedriem smagā brīdī un pats karo. Bet otrs... otrs tikmēr sācis slidot zem Latvijas karoga, jo izdevās veiksmīgi izvairīties no iesaukšanas dienestā.

Šo mūžveco parunu atcerējos, gatavojot publikāciju par vēja parkiem. Tā nu ir iekārtots, ka jebkuras grūtības un pārmaiņas ir vienkāršāk pieņemamas tikai tad, ja tās skar kaimiņu, nevis pašu. Un savai rīcībai, pat ja tā ir divkosīga, attaisnojums vieglāk atrodas. Ja būvēs rūpnīcu, tad lai blakus novadā, ja jāizmitina garā vājie, tad lai prom no acīm, ja jāslej vējdzirnavas... jā, tad kur?

Superdzelzceļu «Rail Baltica» kaut kad neuzbūvēs pat par 23,8 miljardiem!

Ieraugot bildes no traģiskā ugunsgrēka vietas Krustkalnu ciematā, tā bija pirmā doma – puķiks! Putuplasts! To lieliski var izmantot molotova kokteiļos, bet ne sienu būvēšanai. Jo putuplasts kūst un deg arī zem apmetuma.