Projektu virzība faktiski visās Latvijas malās kavējas, par spīti attīstītāju un politiķu centieniem sakārtot vajadzīgos papīrus rīt uz pusdienlaiku. Ogres novadā plānotos parkus ietekmē Bauskas novada domes vēršanās Satversmes tiesā. Jau vēstījām, ka šobrīd vairāki vēja projekti pretendē uz pieslēgumu augstsprieguma līnijai, kas iet caur Ogres novadu. Turbīnas var daļēji vai pilnībā atrasties vienā vai otrā novadā, taču ir saistītas ar kopēju infrastruktūru. Tāpēc uz projektiem attiecas visu iesaistīto pašvaldību saistošie noteikumi un zaļā gaisma parkiem nepieciešama kā Ogrē, tā Bauskā, un tagad – pēc Bauskas pieteikuma – arī Satversmes tiesā.

Šī ir «Vienotības» cīņa

Lieta ir ierosināta par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumiem, ar kuriem daļēji apturēta pašvaldību saistošo noteikumu darbība Preiļu un Bauskas novados daļā, kas noteic vēja un saules paneļu parku izveidošanas ierobežojumus. Abu pašvaldību domes uzskata, ka ministrs nesamērīgi iejaucies to kompetencē, jo pašvaldībai ir tiesības tās teritorijā noteikt ierobežojumus. Turklāt, kā OVV jau rakstīja, – Bauskas gadījumā pašvaldība attīstītājiem prasīja veikt minimālas korekcijas, samazinot parka platību vien par dažām turbīnām. Taču ministrs un viņa pārstāvētā partija attīstītājiem ir sasolījusi zaļo gaismu un tad nu tagad izmisīgi par to cīnās. Ar vienu amizantu izņēmumu, kur partijas kopējie zaļie ideāli nonākuši pretrunā ar kādas ietekmīgas partijas biedres interesēm. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzstāj uz viena konkrēta vēja projekta pārskatīšanu viņai tik mīļās Pāvilostas tuvumā. Un šķiet, vismaz pagaidām viņai būs izdevies to nobremzēt. Vietējie iedzīvotāji, kam no šī projekta nespīd nekāds personisks labums, protams, priecīgi. Valdības darba kārtībā aprīļa beigās nonāca trīs vēja parku projektu ietekmes uz vidi novērtējums. Diviem deva zaļo gaismu – «Kurzemei» un «Eko Ziemeļiem». Savukārt trešajam – «K2 Ventum», kas ļoti nepatīk eiroparlamentārietei Vaiderei, iedeva kurvīti. Un šī kurvīša izsniegšanā personīgi iesaistījās Ministru prezidente Evika Siliņa.

Dialogs ar izredzēto kopienu

Lūk, premjeres Evikas Siliņas paziņojums:

«Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina mūsu enerģētisko neatkarību un drošību. Taču šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības. Par rīkojuma projektu saistībā ar Pāvilostas vēja parku «K2 Ventum» esmu saņēmusi daudzus vietējo iedzīvotāju iebildumus, kā arī papildu informāciju, kas vēl ir rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc rīt Ministru kabineta sēdē uzklausīsim visu iesaistīto pušu viedokļus. Klimata un enerģētikas ministrijai būs jāturpina dialogs ar pašvaldību un iedzīvotājiem, lai rastu līdzsvarotu risinājumu par projekta turpmāko attīstību.»

Siliņas paziņojums ir pretrunīgi vērtējams divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, jau pieminētās partijas biedres Ineses Vaideres ieinteresētības dēļ. Un otrkārt – vietējās kopienas ir nemierā visur, kur ierodas vēja biznesmeņi, un tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ ar vienu kopienu Klimata ministrijai «jāturpina dialogs», bet abas pārējās var iet ratā ar saviem iebildumiem.

Te jāatgādina, kārtība, ka svarīgi enerģētikas projekti var apiet pašvaldību saskaņojumus un iedzīvotāju iebildes ar valdības starpniecību, tika ieviesta 2022. gadā. Formāli – lai pārvarētu enerģētikas krīzi, bet praksē – lai izdzītu cauri Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, pret ko izmisīgi pretojās Saulkrastu un Zvejniekciema iedzīvotāji. Tas neizdevās, taču īpašais regulējums palika un joprojām tiek izmantots. Konceptuāli tas nav pareizi, jo sanāk, ka par ļoti specifiskām inženiertehniskām būvēm lemj politiķi, nevis eksperti. Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzīst, ka šī kārtība ir absurda un tā jāmaina: «Likums paredz alternatīvas vides un būvniecības procedūras, kas šķietami atvieglo atjaunīgo enerģijas projektu attīstību. Rezultātā rodas neskaidrības, kas veido vietu spekulācijām un mazina uzticību vides prasību regulējumam pēc būtības.» Valdība ir piekritusi esošo regulējumu atcelt, bet – tikai attiecībā uz nākotnes projektiem. Tiks izstrādāts jauns likums «Par enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtību».

Vecu turbīnu grib tikai zagļi

Tiem vēja un saules biznesmeņiem, kas paguvuši ielēkt ātro politisko lēmumu ekspresī, būs paveicies. Paveicies arī tāpēc, ka ievērojamā daļā sabiedrības arvien saglabājas nepatika pret zaļās enerģētikas projektiem. Vēja un saules fermas piesārņo ainavu un aizņem vietu, kur varētu augt koki, kartupeļi vai jaunas mājas. Kam nu kurš dod priekšroku. Nozares reputācijai kantes rīvē arī nesenais incidents ar sabrukušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā. Tā bija veca, ņēma un nolūza. Arī ārzemēs turbīnas mēdz nolūzt, mēdz aizdegties, bet pie mums šāds incidents noticis pirmo reizi. Protams, visi vējdzirnavu nīdēji un biedrības, kas cīnās pret vēja parkiem pie apdzīvotām vietām, par to ir sajūsmā, jo apstiprinājušies to ļaunie pravietojumi. Būvniecības valsts kontroles birojs nokritušās turbīnas balsta konstrukcijā konstatējis korozijas radītu plaisu. Tas liecina, ka objekts, iespējams, nav pienācīgi uzraudzīts. Tagad atbildīgās institūcijas ministrijas uzdevumā veiks visu veco vēja turbīnu pārbaudes un pētīs vēja parku apkopju grafikus. Veca neražojoša turbīna pēc būtības ir atkritums, taču īpašniekiem ar tām negribas krāmēties, jo neko nopelnīt vairs nevar. Bet kādam pietiek arī ar mazumiņu – nākamajā naktī pēc tam, kad turbīna nogāzās, zagļi pamanījās aizstiept divas tonnas smago ģeneratoru, kā arī noskrūvēt no staba iekšpuses krāsainā metāla detaļas un vadus visā tā garumā.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments