Taču aiz šī vienkāršā risinājuma slēpjas arī būtiski jautājumi: cik drošs un efektīvs ir šāds risinājums, un vai tas tiešām var kļūt par reālu alternatīvu klasiskajiem saules paneļiem arī Latvijā?

Rakstā teikts, ka, pateicoties valdības ieviestajām normatīvo aktu izmaiņām, tuvākajā laikā mazumtirdzniecībā, tostarp veikalu tīklā «Lidl» un platformā «Amazon», kontaktligzdā pieslēdzami saules paneļu komplekti būšot pieejami. Tie raksturoti kā lēta un lietotājam draudzīga alternatīva tradicionālajām saules enerģijas sistēmām.

Princips ir vienkāršs

Publikācijā uzsvērts, ka šādu paneļu darbības princips ir vienkāršs – komplektā ietilpst viens vai vairāki viegli saules paneļi un mikroinvertors, kas ļauj saražoto elektroenerģiju izmantot mājsaimniecībā, pieslēdzot ierīci tieši pie kontaktligzdas. Mikroinvertors sinhronizējas ar mājokļa elektrotīklu, un tas nozīmē, ka ierīces automātiski patērēs saules enerģiju, pirms tās sāks tērēt dārgo elektrību no kopējā tīkla. Rakstā arī minēts, ka šāda tehnoloģija jau ir plaši izplatīta tādās valstīs kā Vācija un Spānija, kur katru gadu tiek uzstādīti simtiem tūkstošu līdzīgu ierīču.

Papildus tiek uzsvērts arī potenciālais ekonomiskais ieguvums – pēc valdības aplēsēm, tipiska mājsaimniecība varētu ietaupīt apmēram 80 līdz 125 eiro gadā, kas nozīmē, ka aptuveni 460 eiro vērtā iekārta varētu atmaksāties četru gadu laikā. Ņemot vērā norādīto kalpošanas ilgumu līdz 15 gadiem, tas tiek pasniegts kā finansiāli izdevīgs un pieejams risinājums elektroenerģijas izmaksu samazināšanai.

Ne viss ir zelts, kas spīd

Tomēr līdzās entuziasmam par vienkārši lietojamiem risinājumiem būtiski ir izvērtēt arī to drošību, tehnisko atbilstību un piemērotību Latvijas apstākļiem. Tieši šos aspektus akcentē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas savas kompetences ietvaros ievieš enerģētikas politiku, atbildot uz lūgumu sniegt viedokli par atsevišķos plašsaziņas līdzekļos aprakstīto vienkārši uzstādāmo jeb tā dēvēto kontaktligzdā pieslēdzamo saules paneļu risinājumu ieviešanas pamatotību un efektivitāti.

Lai gan elektroenerģijas ražošanai un patēriņam paredzēto iekārtu tirdzniecība ir tirdzniecības uzņēmumu kompetencē, bet par elektroiekārtu un līdzīgu izstrādājumu, piemēram, būvizstrādājumu, kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgā uzraugošā institūcija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, KEM kopumā vērtē pozitīvi lietotājam draudzīgu un vienkāršu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieejamību tirdzniecībā, ievērojot nosacījumu, ka šo iekārtu lietošanā tiek ievēroti drošības nosacījumi, piemēram, pieslēdzot tās mājokļa elektroinstalācijām, tiek ņemti vērā sadales sistēmas operatora un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktie nosacījumi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai publiskajam tīklam. Tomēr ministrija noraidoši raugās uz risinājumu, ka šādas iekārtas varētu tikt pieslēgtas elektrotīklam, nesaņemot sistēmas operatora atļauju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, jo minētā prakse var radīt apdraudējumu citiem tīklam pieslēgtajiem lietotājiem un sistēmas drošai darbībai.

KEM piebilst, ka norādītajā ārvalstu preses materiālā, kas pārpublicēts arī Latvijas medijos, tostarp LA.LV, nav ietverti tehniskie raksturojošie parametri, kas ļautu priekšizvērtēt šādas iekārtas. Nav minēta arī informācija par saules paneļu nominālo jaudu, efektivitāti dažādos apgaismojuma apstākļos, invertora tehniskajām īpašībām, aizsardzības sistēmām, kā arī par atbilstību elektroietaišu elektrodrošības standartiem, kā arī vispārējām tehniskām prasībām mikroģenerācijas iekārtu pieslēgšanai. Līdz ar to nav iespējams viennozīmīgi spriest par šāda risinājuma drošumu, faktisko efektivitāti vai ilgtspēju.

Drošības riski

Otrkārt, būtiski ir norādīt, ka jebkura elektroenerģijas ražošanas iekārta, kas tiek pieslēgta publiskajam elektroapgādes tīklam vai iekšējiem elektroinstalācijas tīkliem, jāizvērtē arī no elektrodrošības, ugunsdrošības un sistēmas stabilitātes aspekta. Jāatceras, ka kontaktligzda nav paredzēta kā elektroenerģijas ievades punkts kopējā elektrotīklā. Šķietami vienkāršots uzstādīšanas princips («iespraud kontaktligzdā un lieto») pats par sevi nenozīmē, ka risinājums ir drošs visos lietošanas aspektos. Bez sertificētas pārbaudes un bez skaidras informācijas par aizsardzību pret pārslodzi, sprieguma svārstībām un reverso strāvu šādu iekārtu ekspluatācija var radīt riskus gan lietotājam, gan ēkas elektroinstalācijai.

Rakstos paustais apgalvojums par paredzamo kalpošanas ilgumu, kas varētu būt līdz 15 gadiem, pēc KEM paustā, ir vērtējams piesardzīgi – šāds kalpošanas laiks biežāk ir raksturīgs industriāliem vai stacionāri uzstādītiem saules paneļiem ar mehānisko stiprinājumu sistēmām, turklāt to būtiski ietekmē arī iekārtas ekspluatācijas apstākļi. Jāpatur prātā, ka tomēr ilgmūžība nevar tikt pieņemta kā deklaratīvs lielums, bet gan kā projektēšanas un pārbaudes rezultāts reālos ekspluatācijas apstākļos.

Ekonomiskā lietderība

Aprakstītais produkts pēc savas būtības un lietošanas koncepcijas vairāk līdzinās pārnēsājamam risinājumam. Domājams, ka šādi lietošanas apstākļi potenciāli varētu samazināt iekārtas faktisko kalpošanas laiku. Papildus pievēršam uzmanību, ka bez reālas ekspluatācijas pieredzes Latvijas klimatiskajos apstākļos (zemas un augstas temperatūras, mitrums, sniega slodze, vējš) nav iespējams objektīvi izvērtēt šādu paneļu ekonomisko lietderību.

Noslēgumā KEM piebilst, ka mājokļu energoapgādei tomēr ieteicams izvērtēt risinājumus, kurus ir uzstādījis sertificēts speciālists, savukārt šādi vienkāršoti uzstādāmi saules paneļi drīzāk ir vērtējami kā pagaidu autonoms risinājums, nevis stacionāra mikroģenerācijas sistēma.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments