21. aprīlī saņemta informācija, ka Ogrē, Karjeras ielā, kaimiņiem traucē komposta kaudzes atrašanās vieta. No īpašuma saimnieces pieņemts paskaidrojums, un sieviete skaidroja, ka minētajā vietā komposta kaudze atrodas jau aptuveni četrus gadus. Izveidota kaste, un tajā tiek mesti tikai dārza bioloģiskie atkritumi. Līdz kaimiņu dzīves un atpūtas vietai ir aptuveni 25 metri. Lai tiktu ievēroti visi normatīvie akti, sieviete solīja kompostu pārvietot pusmetru tālāk no žoga.
No 16. līdz 22. aprīlim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Ernests, Teodors, Harijs Hugo, Teodors, Alise Anna, Elisa Rafaela, Rojs Gopals.
Irānas centrālā militārā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka tā atsāk Hormuza šauruma «stingru pārvaldību», atceļot lēmumu atbloķēt stratēģisko kuģu ceļu. Trešdien ASV atkal pagarināja pamieru. Savukārt Irāna paziņoja, ka zaudētāji neko nevar pagarināt. Saistībā ar šo jauno saspīlējumu pasaules biržās atkal strauji pieaug naftas un gāzes cena. Akcijas krīt. Inflācija kāpj. Dzīve visiem kļūst dārgāka.
Ir labi, ja cilvēku sirdīs, sirdsapziņās glabājas mūsu tautas likteņu būtiskie pagriezieni, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Kā Satversmē rakstīts – «lai cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās». Patiesi un skaisti! Viens no tādiem pagriezienu punktiem bija 1990. gada 4. maijs, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic» ar valdības un Saeimas laipnu piekrišanu no valsts saņems 30 miljonu eiro aizdevumu. Neviens netic, ka šī nauda kādreiz tiks atdota. Kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens.
Novecošana bieži tiek uztverta kā kaut kas, no kā jābaidās vai kas jāatliek, jo sabiedrībā joprojām dominē jaunības kults. Gadi nereti tiek saistīti ar zaudējumiem, taču šis skatījums ir vienpusīgs. Patiesībā novecošana var būt laiks, kad cilvēks kļūst tuvāks sev. Tas ir posms, kur ārējais dod vietu iekšējam briedumam, pieredzei un apzinātākai dzīvei. Sertificēta geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste, Eiropas Geštaltterapijas asociācijas un Latvijas Geštaltterapijas apvienības biedre Sandra Bimbirule uzsver, ka novecošana nav tikai zaudējumi, bet arī ieguvumi – briedums, vēlme dalīties, pāreja uz citu vērtību sistēmu, citām lomām, vēl neatklātām iespējām.
Par tīnūžnieka Ivara Rancāna dzīvi varētu uzņemt piedzīvojumu filmu vai vismaz sarakstīt biezu grāmatu. Kopš 16 gadu vecuma smagi strādājis, lai palīdzētu ģimenei, pārcietis 28 operācijas, iemīlējies savā medmāsā. Piecus gadus dzīvojuši baznīcā, mēbeļu veikalā strādājis bez atalgojuma un nekad nepārstājis sapņot. Šobrīd viņš savā īpašumā Augšselēkās un Ogres Zilajos kalnos darbojas ar savvaļas bitēm – ir izveidojis kūzulu (doru) taku, kā arī jau divus gadus Zilo kalnu namiņā ir Ziemassvētku vecītis. Nule kā nosvinēta 50 gadu jubileja, un Tīnūžu Tautas namā skatāma viņa veidotā veco vērpjamratiņu izstāde. Taču viss sākās pavisam citur – Latgalē.
Kad visā valstī nerimst posts un trūkums, kad tautai dārgs katrs santīms, kad katra bezdarbā pavadītā stunda ir grēks, tad rīdziniekiem atliek vēl diezgan vaļas un līdzekļu bezdarbībā klejot pa ielām, slaistīties uz stūriem un ķēmoties ar augļu un zeltera pārdotavu demolēšanu.
Saules paneļi, kurus vienkārši var iespraust rozetē un sākt taupīt – izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība? Tomēr tieši par šādu iespēju šobrīd raksta vairāki ārvalstu mediji, tostarp «The Independent», izceļot mazumtirdzniecības giganta «Lidl» plānus Apvienotajā Karalistē piedāvāt šo preci plašam pircēju lokam. Ideja ir vilinoša – nekādas sarežģītas uzstādīšanas, nekādu būvdarbu, tikai panelis saulē un vads kontaktligzdā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, cik ļoti cilvēks pēdējo simts gadu laikā ir būtiski iejaucies dabas procesos. Īpaši izteikti tas notika Padomju Savienības laikā, kad viens no galvenajiem uzdevumiem bija pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeni prom no lauksaimniecības zemēm. Toreiz mērķis bija skaidrs – vairāk audzēt, ražot, bet ūdens to apgrūtināja. Liela daļa Latvijas lauksaimniecības zemju ir bijušie meži un purvi, kas nosusināti. Tāpat gadu gaitā iztaisnotas daudzas upes, izrakti kanāli un meliorācijas grāvji. Taču dabā nekas nav bez iemesla. Upes līkumojas tādēļ, lai dabiskajā lēnajā tecējumā īstenotu gan ekosistēmu funkcijas, gan dažādu sugu dzīvotnes.
Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novērojama jaunu sugu ienākšana teritorijās, kur tās iepriekš nebija sastopamas. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga kļūst bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas palielina iespējas pielāgoties pārmaiņām.
